Baltie emigranti (Белоэмигрант) ir politisks termins, ar ko apzīmē Krievijas iedzīvotājus, kuri pameta Krieviju Krievijas revolūcijas vai pilsoņu kara dēļ. Šo terminu lieto Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. Dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu visus, kas pametuši valsti sakarā ar izmaiņām valdībā.

Vārdam "baltais emigrants" Padomju Savienībā no 1920. līdz 1980. gadam bija ļoti negatīva nozīme. Pēc 1980. gada tos cilvēkus, kas izceļoja šajā laikā, sauc par pirmā viļņa emigrantiem.

Daudzi baltie emigranti uzskatīja, ka baltā kustība ir kaut kas labs. Dažiem no viņiem - meņševikiem un sociālistiem-revolucionāriem - boļševiki nepatika, bet arī baltā kustība viņiem nepatika. Citi vienkārši neinteresējās par politiku. Daudzi no tiem, kas aizgāja, joprojām pieder Austrumu pareizticīgo baznīcai.

Lielākā daļa balto emigrantu pameta Krieviju laikā no 1917. līdz 1920. gadam. Aizbrauca no 900 000 līdz diviem miljoniem cilvēku. Aizbrauca dažādu šķiru cilvēki. Šo šķiru vidū bija karavīri un virsnieki, kazaki, inteliģence, uzņēmēji un zemes īpašnieki. Aizbrauca arī Krievijas impērijas valdības un pret boļševicismu vērsto Krievijas pilsoņu kara valdību amatpersonas.

Vēsturiskie iemesli un galamērķi

Baltā emigrācija galvenokārt bija saistīta ar Politisko represiju, pilsoņu kara draudiem, īpašumu nacionalizāciju un ekonomisko krahu pēc 1917. gada. Cilvēki bēga, lai saglabātu dzīvību, brīvību, reliģisko pārliecību un profesionālo darbību. Lielas emigrantu kopienas izveidojās dažādās valstīs — īpaši Francijā, bet arī Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Balkānos, Turcijā un Ķīnā (piem., Harbina un Šanhaja). Emigranti mēdza izvēlēties valstis, kur bija iespējas ekonomiski iekārtoties vai kur jau dzīvoja radinieki un līdzīgam domājošie cilvēki.

Sociālais sastāvs un organizācijas

  • Emigrantu vidū bija gan karavīri un virsnieki, gan civili: karavīri, virsnieki, kazaki, inteliģence, uzņēmēji, zemes īpašnieki u.c.
  • Politiskā spektrā bija monarhisti, konservatīvie, liberālie emigranti, kā arī sociālistu un meņševiku pārstāvji, kuriem nepatika boļševiki vai Baltā kustība.
  • Emigrantu kopienas izveidoja savas organizācijas: politiskas grupas, labdarības biedrības, profesionālās apvienības, izglītības un reliģiskās institūcijas (piem., baznīcas, skolas, laikraksti).

Dzīve trimdā — kultūra, iztika un grūtības

Dzīve ārpus dzimtenes bieži bija grūta. Emigranti zaudēja īpašumus, sociālās saites un bieži nonāca jaunā kultūras vidē ar svešu valodu. Tomēr viņi centās saglabāt valodu, tradīcijas un reliģiju — radās baznīcas, skolas, teātri, literārie un žurnālistikas izdevumi. Daudzi darbojās kā ārsti, skolotāji, amatnieki vai uzņēmēji, citi — kā kultūras un mākslas radītāji. Starp pazīstamākajiem emigrantiem bija rakstnieki un mākslinieki, piemēram, Ivans Bunins, Vladimirs Nabokovs un komponists Sergejs Rahmaņinovs, kuri attīstīja savu radošo darbu ārzemēs.

Politiskā darbība un attiecības ar hostvalstīm

Baltie emigranti turpināja politisku darbību pret boļševikiem — viņi veidoja politiskas frakcijas, izdeva presi, organizēja informatīvas un diplomātiskas kampaņas. Dažas grupas sadarbojās ar pretpadomju politiku ieinteresētām valstīm. Tiek uzsvērts, ka emigrantu kopienas nebija monolītas — pastāvēja ideoloģiskas nesaskaņas un konkurence par to, kā turpināt cīņu par Krievijas nākotni.

Skaitliskums, ilgtspēja un atgriešanās

Kopējie emigrantu skaitļi starp 1917. un 1920. gadu svārstās — tiek minēti no aptuveni 900 000 līdz 2 miljoniem cilvēku. Lielākā daļa palika mūža trimdā, tomēr neliels skaits atgriezās vēlākās desmitgadēs, piemēram, pēc politisku apstākļu maiņas vai personisku iemeslu dēļ. Emigrācija radīja ilgtermiņa diasporas kopienas, kas ietekmēja gan saimniecisko, gan kultūras dzīvi to uzņemšanas valstīs.

Vēsturiskā nozīme un atmiņa

Baltā emigrācija ir nozīmīga 20. gadsimta vēstures daļa, jo tā deva impulsu politiskajai, kultūras un intelektuālajai aktivitātei ārpus padomju Krievijas. Atmiņa par emigrāciju tiek risināta dažādi — gan kā traģēdija un zaudējums, gan kā profesionālu un kultūras sasniegumu avots. Terminoloģija ("baltais emigrants", "pirmā viļņa emigranti") mainījās atkarībā no politiskā konteksta, un mūsdienu pētniecība cenšas objektīvāk izprast šo emigrantu dzīvi, motivāciju un lomu pasaules un Krievijas vēsturē.