Baltie emigranti

Izplatīšana

Lielākā daļa emigrantu pameta Dienvidkrieviju un Ukrainu un devās uz Turciju. Pēc tam viņi pārcēlās uz Austrumeiropas slāvu valstīm, piemēram, Dienvidslāvijas karalisti, Bulgāriju, Čehoslovākiju un Poliju. Daudzi devās arī uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Somiju, Vāciju un Franciju. Berlīnē un Parīzē bija lielas emigrantu kopienas.

Daudzi civiliedzīvotāji un militārpersonas no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem pārcēlās uz Šanhaju un citiem apkārtējiem Ķīnas, Vidusāzijas un Austrumturķestānas apgabaliem. Daži pārcēlās uz Japānu.

Otrā pasaules kara laikā un pēc tā daudzi krievu emigranti pārcēlās uz Apvienoto Karalisti, ASV, Kanādu, Peru, Brazīliju, Argentīnu un Austrāliju.

Ko cilvēki ticēja

Baltajiem emigrantiem bieži vien nepatika komunisms. Viņi neuzskatīja, ka Padomju Savienība ir īsti krievu. Viņi uzskatīja, ka laika posms no 1917. līdz 1991. gadam bija padomju valdības okupācijas laiks, kas bija internacionāls un pret kristiešiem vērsts.

Daudzi baltie emigranti uzskatīja, ka Krieviju vajadzētu pārvaldīt monarham. Citi uzskatīja, ka valdība jāizvēlas tautas plebiscītā.

Daudzi baltie emigranti uzskatīja, ka viņu misija ir saglabāt kultūru un dzīvesveidu no pirmsrevolūcijas laikiem, dzīvojot citās valstīs. Viņi ticēja, ka, šādi rīkojoties, viņi varēs atgriezt Krieviju pie šīs kultūras, kad Padomju Savienība vairs nekontrolēs valsti.

Reliģiskā misija ārpasaulē bija vēl viena ideja, ko izmantoja emigranti. Šanhajas un Sanfrancisko bīskaps Jānis (kanonizēts par Krievijas Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs svēto) 1938. gada Visdiasporas koncilā teica:

"Krieviem ārzemēs ir dots spīdēt visā pasaulē ar pareizticības gaismu, lai citas tautas, redzot viņu labos darbus, slavētu mūsu Tēvu, kas ir Debesīs, un tādējādi iegūtu pestīšanu sev.""

(vienkāršots) "Krievu tautai, kas dzīvo citās valstīs, izplatiet pareizticību pasaulē. Ar labiem darbiem parādiet citu valstu iedzīvotājiem, ka Dievs ir labs, un nesiet viņiem pestīšanu."

Daudzi baltie emigranti arī uzskatīja, ka viņiem joprojām jācīnās pret padomju diktatūru. Viņi cerēja, ka tas palīdzēs atbrīvot Krieviju. Šo ideju lielā mērā iedvesmoja ģenerālis Pjotrs Vrangels. Kad baltā armija cieta sakāvi, viņš teica: "Cīņa par Krieviju nav beigusies, tā ir tikai ieguvusi jaunas formas. ("Mēs neesam pabeiguši centienus atbrīvot Krieviju. Mums tikai jāizmanto citi veidi, kā to panākt.").

Baltās armijas veterāns, žurnāla "Sentry" izdevējs kapteinis Vasilijs Orehovs par šo atbildības ideju rakstīja šādus vārdus:

"Pienāks stunda - ticiet tam - pienāks stunda, kad atbrīvotā Krievija katram no mums jautās: "Ko tu esi darījis, lai paātrinātu manu atdzimšanu?" Izcīnīsim sev tiesības nevis sārtoties, bet lepoties ar savu eksistenci ārzemēs. Būdami uz laiku atņemti no savas Dzimtenes, saglabāsim savās rindās ne tikai ticību viņai, bet arī neviltotu tieksmi uz varoņdarbiem, pašaizliedzību un vienotas draudzīgas saimes izveidošanu no tiem, kas nav nolaiduši rokas cīņā par tās atbrīvošanu."^[].

(vienkāršoti) "Nākotnē, kad Krievija būs brīva, katram no mums jautās: "Ko jūs darījāt, lai palīdzētu atbrīvot Krieviju?" Varēsim lepoties ar to, ko darījām, lai atbrīvotu Krieviju, kamēr dzīvojām citās valstīs. Laikā, kad mēs nevaram dzīvot Krievijā, mums jātic Krievijai un jāapvienojas ar tiem cilvēkiem, kuri vienmēr cīnīsies par Krievijas brīvību."

Organizācijas un darbības

Emigranti izveidoja dažādas organizācijas, kuru mērķis bija cīnīties pret padomju režīmu. Šādu organizāciju piemēri ir Krievijas Visu militārā savienība, Krievu patiesības brālība un NTS. Tas padarīja baltos emigrantus par padomju slepenpolicijas infiltrācijas mērķi (t. i., operācija TREST un Iekšējā līnija). Septiņdesmit pieci baltie armijas veterāni kalpoja kā brīvprātīgie, atbalstot Fransisko Franko Spānijas pilsoņu kara laikā.

Daži baltie emigranti pauda propadomju simpātijas, par ko viņus nodēvēja par "padomju patriotiem". Šie cilvēki veidoja tādas organizācijas kā "Mladorosi", "Evraziitsi" un "Smenovehovci".

Otrā pasaules kara laikā daudzi baltie emigranti piedalījās Krievijas atbrīvošanas kustībā. No otras puses, ievērojams skaits balto emigrantu piedalījās pret nacistiem vērstajās kustībās, piemēram, Francijas pretošanās kustībā. Kara laikā baltie emigranti saskārās ar bijušajiem padomju pilsoņiem no Vācijas okupētajām teritorijām, kuri izmantoja Vācijas atkāpšanos kā iespēju bēgt no Padomju Savienības vai atradās Vācijā un Austrijā kā karagūstekņi un piespiedu strādnieki un deva priekšroku palikt Rietumos, kurus bieži dēvē par otro emigrantu vilni (bieži dēvē arī par DP - pārvietotajām personām, sk. Displaced persons camp). Šis mazākais otrais vilnis diezgan ātri sāka asimilēties balto emigrantu kopienā.

Pēc kara aktīvu pretpadomju cīņu turpināja gandrīz tikai NTS: citas organizācijas vai nu izšķīrās, vai sāka koncentrēties tikai uz pašsaglabāšanos un/vai jaunatnes izglītošanu. Dažādas jaunatnes organizācijas, piemēram, krievu skauti trimdā, sāka darboties, audzinot bērnus ar pirmspadomju krievu kultūras un mantojuma priekšzināšanām.

Baltie emigranti, lai pasargātu savu baznīcu no padomju ietekmes, 1924. gadā izveidoja Krievijas Pareizticīgo baznīcu ārzemēs. Baznīca turpina pastāvēt līdz pat šai dienai, darbojoties gan kā krievu pareizticīgo kopienas ārzemēs garīgais, gan kultūras centrs. 2007. gada 17. maijā ar Aktu par kanonisko sadraudzību ar Maskavas patriarhātu tika atjaunotas kanoniskās saites starp Krievijas Pareizticīgo baznīcu ārzemēs un Maskavas patriarhāta Krievijas baznīcu pēc vairāk nekā astoņdesmit gadu ilgas atšķirtības.