Krievijas pilsoņu karš

Krievijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kas norisinājās no 1917. gada novembra līdz 1922. gada oktobrim starp vairākām grupām Krievijā. Galvenās kaujas notika starp Sarkano armiju un Balto armiju. Sarkanā armija bija komunistu armija. Baltā armija pretojās komunistiem. Citi spēki cīnījās pret abām šīm grupām vai dažkārt palīdzēja vienai pret otru. Ārvalstu valstis, piemēram, Japāna, Lielbritānija, Francija un Amerikas Savienotās Valstis, sūtīja karaspēku, lai palīdzētu sašķeltai baltajai armijai. Šajā karā uzvarēja Sarkanā armija, jo tās armija bija labāk organizēta un tai piederēja labākas teritorijas. Pēc šī kara 1922. gadā komunisti izveidoja Padomju Savienību.

Krievijas impērijas tradicionālais autokrātiskais valdnieks cars Nikolajs II tikko bija zaudējis troni 1917. gada Februāra revolūcijā. Daudzi Krievijas impērijas reģioni nebija stabili. Daudzas grupas bija apvienojušās cīņai. Strādnieki un zemnieki, kas atbalstīja komunistus, apvienojās Sarkanajā armijā. Pret komunistiem noskaņotie cilvēki apvienojās Baltajā armijā.

Ukrainā dažas grupas, kas cīnījās par brīvu Ukrainu, organizējās kā Zaļā armija. Bija arī vairākas citas grupas. Zaļā armija un mazākas grupas cīnījās savā starpā, un dažkārt tās cīnījās arī pret Sarkano armiju un Balto armiju. Citas nacionālistu armijas cīnījās par neatkarību no jebkāda veida Krievijas kontroles. Somijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai tas izdevās.

Tajā pašā laikā dažas ārvalstis bija noraizējušās par komunistu valdīšanu Padomju Savienībā. Tās baidījās, ka komunistu panākumu gadījumā komunisms ienāks arī viņu valstīs, tāpēc tās palīdzēja cīnīties pret komunistu Sarkano armiju. Tās uzsāka Sibīrijas intervenci un citādi palīdzēja baltiešiem. Pamazām karš kļuva ļoti plašs un turpinājās gadiem ilgi.

Periodi

Sarkanā armija un Baltā armija cīnījās šajā karā trīs galvenajās frontēs. Šie reģioni atradās Padomju Savienības austrumos, dienvidos un ziemeļrietumos. Bija arī trīs galvenie kara periodi. Krievijas pilsoņu kara sākums un tā lielais mērogs pārsteidza Vladimiru Ļeņinu.

Drīz pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas sākās pirmais Krievijas pilsoņu kara periods. Lielākā daļa kauju šajā periodā bija neliela mēroga. Tomēr kaujas sākās daudzās vietās.

Krievijas pilsoņu kara otrais periods bija ļoti svarīgs posms. Tas ilga no 1919. gada janvāra līdz novembrim]. Sākumā Baltā armija uzvarēja visās trīs frontēs. Dažas ārvalstis palīdzēja Baltajai armijai. Taču Leons Trockis reorganizēja Sarkano armiju. Sarkanā armija devās pretī, un Baltās armijas zaudējumi bija smagi. Baltā armija gandrīz zaudēja savu kaujas spēku.

Cīņas Krimā bija trešais un pēdējais kara periods. Krimā bija sapulcējušies daudzi Baltās armijas karavīri. Viņi bija izveidojuši ļoti drošas un spēcīgas pozīcijas. Sarkanā armija turpināja cīnīties kopā ar viņiem. Kad Polijas un Padomju Savienības karš beidzās ar Polijas neatkarību, vairāk Sarkanās armijas karavīru varēja pastiprināt savus biedrus Krimā. Šī rīcība 1920. gada novembrī sakāva Balto armiju. 1920. gadu sākumā turpinājās kaujas pret nacionālistiem Kaukāzā.

Nāves gadījumi / bojāgājušie

Krievijas pilsoņu kara laikā dzīvību zaudēja aptuveni 8 miljoni cilvēku. No tiem aptuveni miljons bija Sarkanās armijas karavīri.
Antikomunisti un viņu Baltā armija nogalināja vismaz 50 000 komunistu.
Daudzi miljoni cilvēku mira bada, bada un epidēmiju dēļ. Daudzi ebreji tika nogalināti pogromos.

Pēc kara

Krievijas pilsoņu kara laikā un pēc tā Padomju Krievija cieta lielus zaudējumus. 1920. un 1921. gadā bija maz lietus, kas 1921. gadā izraisīja nopietnu badu. Aptuveni viens miljons krievu pameta Krieviju un devās uz citām valstīm, lai tur dzīvotu pastāvīgi. Daudzi no viņiem bija ļoti izglītoti un zinoši cilvēki.

Arī ekonomiskie zaudējumi bija ļoti lieli. Krievijas valūtas (rubļa) vērtība samazinājās. 1914. gadā par 2 rubļiem varēja nopirkt ASV dolāru. Savukārt 1920. gadā, lai nopirktu vienu ASV dolāru, bija jādod 1 200 rubļu. Aprēķini liecina, ka karš Padomju Krievijai izmaksāja aptuveni 50 miljardus rubļu jeb 35 000 000 000 000,00 dolāru šodienas cenā. Rūpniecības preču ražošana samazinājās līdz ļoti zemam līmenim. Piemēram, Padomju Savienība ražoja tikai 5 % kokvilnas un tikai 2 % dzelzsrūdas salīdzinājumā ar 1913. gada ražošanu. Kopumā ražošana bija samazinājusies līdz 20 % no 1913. gada ražošanas apjoma.

Krievijas pilsoņu karš ļoti slikti ietekmēja arī lauksaimniecību. Saimniecības saražoja tikai 37 % no parastās produkcijas. Zirgu skaits samazinājās no 35 miljoniem (1916. gadā) līdz 24 miljoniem (1920. gadā). Samazinājās arī liellopu skaits - no 58 miljoniem līdz 37 miljoniem.

Šī kara laikā Padomju Savienības valdība varēja kaut kā pārvaldīt valsti. 1921. gada martā, četrus mēnešus pēc Baltās armijas sakāves Krimā, Ļeņina administrācija atteicās no kara komunisma politikas un tā vietā formulēja Jauno ekonomisko politiku, kas ļāva denacionalizēt lauksaimniecību un rūpniecību, bet lielākā daļa finanšu iestāžu saglabāja valsts īpašumtiesības, nosakot šo nozaru regulējuma atcelšanu. 1922. gada 30. decembrī oficiāli tika izveidota PSRS, un līdz 1928. gadam ražošana atgriezās pirmskara līmenī. Tomēr Ļeņins šo dienu nesagaidīja:. Viņš nomira 1924. gadā, un par jauno vadītāju kļuva Josifs Staļins.

Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara sekas bija ļoti nelabvēlīgas jaunveidojamās Padomju Savienības dzīvei un sabiedrībai. Cilvēki vienmēr atcerējās to sliktos rezultātus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Krievijas pilsoņu karš?

A: Krievijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kas norisinājās no 1917. gada 7. novembra līdz 1922. gada 16. jūnijam starp vairākām grupām Krievijā. Galvenās kaujas notika starp Sarkano armiju un Balto armiju.

J: Kas bija Sarkanā armija?

A: Sarkanā armija bija komunistu, boļševiku grupējums.

J: Kas bija Baltā armija?

A: Baltā armija bija antikomunistiski noskaņota, un tās sastāvā bija daudzi bijušie cara lojālisti.

J: Kādas ārvalstis sūtīja karaspēku, lai palīdzētu sašķeltai Baltajai armijai?

A: Japāna, Apvienotā Karaliste, Francija un Amerikas Savienotās Valstis sūtīja karaspēku, lai palīdzētu sašķeltai Baltajai armijai.

J: Kāpēc Sarkanā armija uzvarēja?

A: Sarkanā armija uzvarēja, jo bija labāk organizēta, vienotāka un valdīja lielāko teritoriju.

J: Kad cars Nikolajs II zaudēja troni?

A:Cars Nikolajs II zaudēja troni 1917. gada Februāra revolūcijā.

Jautājums: Kā daudzi Krievijas reģioni bija kļuvuši nestabili pirms šī konflikta sākuma?

A:Daudzi Krievijas reģioni bija kļuvuši nestabili, jo strādnieki un zemnieki, kas atbalstīja komunistus, apvienojās tā dēvētajā Sarkanajā armijā, bet cilvēki, kas bija pret viņiem, apvienojās tā dēvētajā Baltajā armijā.