Leons Davidovičs Trockis (krievu: Лев Давидович Троцкий; tulkots arī Ļevs, Ļevs, Trockis, Trockis, Trockijs un Trockis; 26. oktobris (O.S.) = 7. novembris (N.S.), 1879. gads, Kropivņickis (tagadējā Ukraina) — 1940. gada 21. augusts, Kojakāns, Meksika) bija dzimis kā Leibs jeb Ļevs Davidovičs Bronšteins. Viņam bija ebreju ukraiņu izcelsme. Trockis bija izcils mācību līderis, publicists un viens no galvenajiem revolucionārajiem politiķiem, kurš bija nozīmīga figūra Krievijas un pasaules komunistiskajā kustībā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī.
Politiskais ceļš un revolūcijas
Trockis bija sociālists un marksists. Viņš aktīvi iesaistījās Krievijas revolucionārajā kustībā kopš 1900. gadiem. 1905. gada revolūcijas laikā viņš palīdzēja organizēt strādnieku padomes — komitejas Sanktpēterburgā, kuras plaši dēvēja par Padomju. Kad padomju vadītājus arestēja, Trockis iesaistījās to vadīšanā un kļuva par vienu no redzamākajiem līderiem. Viņš arī attīstīja un popularizēja ideju par pastāvīgo revolūciju — tā ir politiska teorija, kuru Trockis formulēja un paplašināja, balstoties uz teorētiskajām tradīcijām, kuras radīja Kārlis Markss un citi marksisti.
1917. gada revolūcija un pilsoņu karš
Pēc ilgstošas trimdinieka dzīves Trockis 1917. gadā atgriezās Krievijā un aktīvi piedalījās revolūcijā. Viņš bija viens no svarīgākajiem revolucionārajiem līderiem, īsi pildīja ārlietu komisāra pienākumus un vēlāk kļuva par galveno Sarkanās armijas organizatoru un komandieri, aizstāvot revolūciju Krievijas Pilsoņu karā. Viņa vadībā Sarkanā armija izspieda pretrevolucionāros spēkus un nostiprināja boļševiku varu.
Konflikts ar Staļinu un trimda
Pēc Vladimira Ļeņina nāves Trockis iesaistījās varas cīņā ar Josifu Staļinu par partijas un valsts vadību. Strīdi bija gan ideoloģiski, gan personiski; galu galā Staļins nostiprināja savu autoritāti, bet Trockis zaudēja un kļuva par vienu no galvenajiem Staļina politiskajiem oponentiem. Viņa kritika pret partijas birokratizāciju un centieni turpināt revolūciju starptautiskā mērogā noveda pie izolācijas un izslēgšanas no varas struktūrām. Staļina spiediena dēļ Trockim nācās pamest Padomju Savienību — pēc dažādām pārvietošanās reizēm viņš dzīvoja Turcijā, Francijā, Norvēģijā un 1936. gadā nokļuva Meksikā, kur turpināja organizēt opozīciju un dibināt jaunas internacionālās struktūras.
Ceturtais internacionāls un nogalināšana
1938. gadā Trockis dalīja savu politisko darbu ar sekotājiem, palīdzot dibināt un organizēt Ceturto internacionāli, kas centās turpināt revolucionāro marksisma tradīciju ārpus Staļina vadītā Komunistiskā internacionāla (Kominterna). Trockisma piekritēji sauca sevi par trockiešiem; mūsdienās no šīs tradīcijas radušās vairākas organizācijas, tostarp minētā Ceturtā Internacionāle, Sociālistiskā strādnieku partija Apvienotajā Karalistē un Starptautiskā sociālistiskā tendence.
Staļina drošības dienesti vēlējās likvidēt viņa politisko pretinieku. Staļins izmantoja savu drošības aparātu un galu galā piesaistīja arī ārvalstu aģentus — starp viņiem bija spānim Ramonam Merkarderam. 1940. gada 20. augustā vai 21. augustā Meksikā Mercader uzbruka Trockim un smagi viņu savainoja ar ledus cirvju tipa ieroci; smagās traumās Trockis nomira drīz pēc tam Kojakānas (Coyoacán) rezidencē, 1940. gada 21. augustā.
Mantojums un ietekme
Trockis ir palicis kā viens no izcilākajiem marksisma teorētiķiem un revolucionāriem, kura dzīve atspoguļo 20. gadsimta sarežģīto politisko vēsturi. Viņa teorijas — īpaši par pastāvīgo revolūciju un nepieciešamību pēc revolucionāras internacionālas politikas — iedvesmoja daudzus revolucionārus un brīvi domājošus kreiso kustību pārstāvjus visā pasaulē. Tajās pašās rindās viņš tiek arī kritizēts par avangarda lomu un politiskajām kļūdām.
Kultūras atspoguļojums
Cilvēki, kuri tic Trocka idejām, sauc sevi par trockiešiem un turpina diskutēt par viņa teorijām un stratēģijām. Trockis un viņa konflikts ar Staļinu ir arī kultūras darba temats. Piemēram, Džordža Orvela romānā "Dzīvnieku ferma" Trockis tiek atspoguļots kā cūka Sniegballe, kamēr Staļina vietu ieņem Napoleons — alegorija par reālās pasaules notikumiem un varas attiecībām revolūciju gaitā.
Šis raksts sniedz pārskatu par Leona Trocka dzīvi, galvenajiem iespaidiem un mantojumu; viņa darbība joprojām tiek pētīta gan vēsturnieku, gan politisko teoretizētāju lokā.
