Krievijas Nikolajs II
Nicholas II novirza šeit, par citiem cilvēkiem vārdā Nicholas II, skatiet Nicholas.
Nikolajs II (1868. gada 18. maijs - 1918. gada 17. jūlijs) bija pēdējais Krievijas impērijas cars (imperators). Viņš kļuva par caru 1894. gadā pēc sava tēva cara Aleksandra III nāves. Viņa valdīšanas laiks ilga līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai.
Viņš apprecējās ar Hesenes princesi Alisi, kas bija karalienes Viktorijas mazmeita, un viņiem bija pieci bērni: Olga, Tatjana, Marija, Anastasija un Aleksijs. Aleksijs sirga ar hemofiliju, kas viņa vecākiem sagādāja lielas skumjas. Pēc 1905. gada karaliskā ģimene sadraudzējās ar priesteri Grigoriju Rasputinu, kurš, kā viņi ticēja, varēja ārstēt Aleksi.
Pirmajos 20 valdīšanas gados Nikolajs centās padarīt Krieviju modernāku, taču šos plānus kavēja muižnieki un vājā cara vadība. Viņš un viņa galvenie ministri Sergejs Vite un Pjotrs Stolipins veicināja dzelzceļa būvi, zemes reformu, izglītību, naudas aizņemšanos un sakarus ar Franciju. Pēc Krievijas katastrofālās sakāves karā ar Japānu un protestētāju slaktiņa asiņainā svētdienā 1905. gadā viņš saskārās ar plašiem protestiem un aicinājumiem sasaukt parlamentu. Viņš izveidoja parlamentu (domi), taču neļāva tam piešķirt lielas pilnvaras. Viņa valdīšanas laikā notika arī Hodinskas traģēdija, uzbrukumi Krievijas ebrejiem, dusmas par varu, kas, šķiet, bija Rasputinam, kā arī pret valdību noskaņoto cilvēku ieslodzīšana un sodīšana ar nāvi.
1914. gadā viņš ieveda Krieviju Pirmajā pasaules karā, taču karš Krievijai nesekmējās un radīja lielas grūtības. Tas noveda pie monarhijas krišanas 1917. gada Krievijas revolūcijā. Tā paša gada martā viņš abdikēja (atteicās no cara amata). Viņu un viņa ģimeni turēja mājas arestā kā ieslodzītos. Pēc jaunās boļševiku valdības pavēles 1918. gada 17. jūlijā Nikolajs, viņa sieva un bērni tika nošauti. 1981. gadā Krievijas pareizticīgā baznīca pasludināja caru un viņa ģimeni par svētajiem. 1990. gadā mežā tika atrasti cara un viņa ģimenes locekļu kauli, kas 1998. gadā tika pienācīgi apglabāti Sanktpēterburgā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Krievijas ķēniņš Nikolajs II?
A: Krievijas Nikolajs II bija pēdējais Krievijas impērijas cars (imperators). Viņš kļuva par caru 1894. gadā pēc sava tēva, cara Aleksandra III nāves, un viņa valdīšana ilga līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai.
J: Ar ko viņš apprecējās?
A: Viņš bija precējies ar Hesenes princesi Alisi, kas bija Apvienotās Karalistes princeses Alises meita un karalienes Viktorijas mazmeita.
Jautājums: Cik viņiem bija bērnu?
A: Viņiem bija pieci bērni: Olga, Tatjana, Marija, Anastasija un Aleksijs.
J: Ar kādu slimību sirga Aleksijs?
A.: Aleksi cieta no slimības, ko sauc par hemofiliju.
Kādi bija daži sasniegumi Nikolaja valdīšanas laikā?
A: Savas valdīšanas laikā Nikolajs centās padarīt Krieviju modernāku, veicinot dzelzceļa būvi, zemes reformu, izglītību un naudas aizņemšanos, kā arī veicinot draudzību ar Franciju un Apvienoto Karalisti. Tomēr šos plānus kavēja muižnieki un viņa vājā vadība. Viņš arī izveidoja parlamentu (domi), taču tam nebija lielas varas.
Jautājums: Kas noveda pie monarhijas krišanas 1917. gadā?
A: Monarhijas krišanu 1917. gadā izraisīja Krievijas zaudējums karā ar Japānu apvienojumā ar asiņainās svētdienas protestiem pret viņa valdību, kas vēlējās, lai parlamentam būtu lielāka vara, nekā viņš tai atļāva, kā arī dusmas par Rasputina ietekmi uz viņu un ieslodzījumi/ekspekcijas tiem, kas bija pret viņu, kas noveda pie Pirmā pasaules kara, kurš Krievijai bija ļoti smags un radīja lielas grūtības, kā rezultātā notika revolūcija, kas gāza viņu no varas.
Jautājums: Vai vēsturnieki Nikolaju II vērtēja pozitīvi vai negatīvi?
A:Padomju Savienības vēsturnieki Nikolaju II bieži raksturoja kā tirānu, savukārt mūsdienu vēsturnieki viņu uzskata par cilvēku, kurš centās darīt to, kas bija pareizi viņa valstij, taču viņam trūka prasmju un viņu viegli ietekmēja slikti padomi.
