Marija Nikolajevna
Krievijas lielkņaziene Marija Nikolajevna (Marija Nikolajevna Romanova; krievu val: Великая Княжна Мария Николаевна, 1899. gada 26. jūnijs [14. jūnijs] - 1918. gada 17. jūlijs) bija Krievijas cara Nikolaja II un cara Aleksandras Fjodorovnas (Hesenes Alises) trešā meita. Pēc viņas slepkavības 1917. gada Krievijas revolūcijā Krievijas pareizticīgā baznīca viņu kanonizēja kā pasiju nesēju.
Kad viņa dzīvoja, Marija nebija pietiekami veca, lai kļūtu par Sarkanā Krusta medmāsu kā viņas māsas. Tā vietā viņa bija slimnīcas patronese un apmeklēja ievainotos karavīrus. Viņa ļoti interesējās par karavīru dzīvi, un viņai bija vairākas nevainīgas simpātijas pret jauniešiem, kurus viņa satika. Viņa vēlējās apprecēties un izveidot lielu ģimeni. Viņa bija pazīstama ar koķetēšanu jau agrā vecumā.
Viņa bija Krievijas lielkņazienes Anastasijas Nikolajevnas vecākā māsa. Viņas māsa Anastasija bija slavena ar stāstiem par to, kā viņa gandrīz 90 gadus bēga no karaliskās ģimenes slepkavības. Pagājušā gadsimta 90. gados izskanēja pieņēmums, ka lielkņaziene, kuras mirstīgās atliekas neatrodas Romanovu kapā, varētu būt Marija. Tomēr 2007. gadā tika atrastas vēl citas mirstīgās atliekas, un DNS beidzot pierādīja, ka 1918. gadā tika nogalināta visa cariskā ģimene.
Izskats
Cilvēki Mariju raksturoja kā skaistu, koķetu meiteni. Viņa bija kupla, ar gaiši brūniem matiem un lielām zilām acīm, kuras viņas ģimene sauca par "Marijas šķīvīšiem". Viņas franču valodas skolotājs Pjērs Žiliārs teica, ka Marija bija gara un veselīga, ar sārtiem vaigiem. Tatjana Botkina uzskatīja, ka Marijas acis bija "maigas un maigas". Lai gan viņas vecākā māsa Tatjana tika uzskatīta par elegantāko, Marija tika uzskatīta par ģimenes skaistuli. Kad viņa bija maza, cilvēki viņu salīdzināja ar kādu no Botičelli eņģeļiem. Krievijas lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs viņu sauca par "laipno (labsirdīgo) bērnu".
Lielās kņazienes Tatjana, Marija un Anastasija 1908. gadā rotaļājas šūpolēs. Fotoattēls: Beineckes bibliotēka.
Biogrāfija
Dzīve un bērnība
Jaunībā Marija reiz aizbēga no vannas un kaila (bez drēbēm) skrēja pa visu pili. Viņas īru medmāsa Margareta Eager, kura ar draugu runāja par politiku, to pat nepamanīja. "Par laimi, es tieši tajā brīdī ierados, paņēmu viņu un aiznesu atpakaļ pie kundzes Eageres," atcerējās viņas tante Krievijas lielkņaziene Olga Aleksandrovna. Viņas vecākās māsas negribēja ļaut Marijai iesaistīties savās rotaļās. Reiz viņas pat nosauca Mariju par savu "pamāte māsu". Tas bija tāpēc, ka viņa bija tik laba un nekad neiekļuva nepatikšanās, stāsta Margareta Eagara. Tomēr pat jaukā Marija dažkārt varēja būt arī palaidnīga. Reiz, kad viņa bija maza, viņa no mātes tējas galda nozaga dažus cepumus. Guvernante un Aleksandra gribēja, lai viņa par sodu iet gulēt, bet Nikolass atteica. Viņš teica: "Es vienmēr baidījos (baidījos) no augošiem spārniem. Es priecājos redzēt, ka viņa ir tikai cilvēkbērns." Ēgars atzīmēja, ka Marija ļoti mīlēja savu tēvu. Viņa bieži centās aizbēgt no bērnistabas, lai "aizietu pie tēta". Kad tēvs bija saslimis ar vēdertīfu, Marija katru vakaru ar skūpstiem apklāja mazu viņa attēlu.
Viņa tika audzināta ļoti vienkārši. Viņa dzīvoja vienā istabā ar māsu Anastasiju, kur sienas bija nokrāsotas pelēkā krāsā, bet griesti bija izkrāsoti ar tauriņiem. Mēbeles bija vienkāršas, baltā un zaļā krāsā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Krievijas lielkņaziene Marija Nikolajevna?
A: Krievijas lielkņaziene Marija Nikolajevna bija Krievijas cara Nikolaja II un carienes Aleksandras Fjodorovnas (Hesenes Alises) trešā meita. Viņa tika nogalināta 1917. gada Krievijas revolūcijas laikā un vēlāk Krievijas pareizticīgo baznīca viņu kanonizēja kā pasiju nesēju.
J: Ko Marija darīja, kad viņa dzīvoja?
A: Kad viņa dzīvoja, Marija nebija pietiekami veca, lai kļūtu par Sarkanā Krusta medmāsu kā viņas māsas. Tā vietā viņa bija slimnīcas patronese un apmeklēja ievainotos karavīrus. Viņa ļoti interesējās par karavīru dzīvi, un viņai bija vairākas nevainīgas simpātijas pret jauniešiem, kurus viņa satika.
J: Ko Marija vēlējās darīt?
A: Marija vēlējās apprecēties un izveidot lielu ģimeni. Viņa bija pazīstama ar koķetēšanu jau agrā vecumā.
J: Kas ir lielkņaziene Anastasija Nikolajevna?
A: Lielkņaziene Anastasija Nikolajevna ir Marijas jaunākā māsa, kas kļuva slavena ar stāstiem par savu bēgšanu no karaliskās ģimenes slepkavības gandrīz 90 gadus.
J: Vai tika izteikts pieņēmums, ka vienas lielkņazienes mirstīgās atliekas netika atrastas Romanovu kapā?
A: Jā, tika izteikts pieņēmums, ka Romanovu kapā nav atrastas vienas lielkņazienes mirstīgās atliekas, kas varētu būt piederējušas Marijai. Tomēr 2007. gadā tika atrastas vēl citas mirstīgās atliekas, un DNS beidzot pierādīja, ka 1918. gadā tika noslepkavota visa cariskā ģimene.
Jautājums: Cik ilgi Anastasijas stāsts ir bijis zināms?
A: Anastasijas stāsts ir zināms jau gandrīz 90 gadus, kopš tas pirmo reizi parādījās pēc tam, kad viņa kopā ar citiem karaliskās ģimenes locekļiem Krievijas revolūcijas laikā 1917. gadā it kā izbēga no slepkavības.
