Kas ir laulība? Definīcija, veidi, ceremonijas un juridiskie aspekti
Uzzini, kas ir laulība — definīcijas, veidi, ceremonijas un juridiskie aspekti. Salīdzinājumi, likumi un tradīcijas vienuviet.
Laulība ir oficiāla vai tradicionāla savienība starp diviem vai vairāk cilvēkiem, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības, pienākumus un statusu sabiedrībā. To bieži raksturo kā līgumu — gan personisku, gan juridisku. Faktu, ka divi cilvēki ir precējušies, sauc par laulību, bet svinīgu ceremoniju, kurā šī saistība tiek deklarēta un atzīta, parasti sauc par kāzām. Laulība var ietvert gan emocionālas un sociālas saiknes, gan praktiskas vienošanās par kopdzīvi, īpašumiem, bērnu audzināšanu un mantiskajām tiesībām.
Veidi un formas
Visizplatītākā laulības forma pasaulē ir juridiski saistoša heteroseksuāla savienība starp vīrieti un sievieti. Tomēr daudzās valstīs un kultūrās tiek atzītas arī citas formas:
- Viendzimuma laulības — laulības starp viendzimuma pāriem, kuras atzītas arvien plašākā skaitā valstu un sniedz tādas pašas tiesības kā heteroseksuālām laulībām.
- Poligāmija — forma, kurā vienai personai ir vairāki laulāto; biežāk sastopama kā situācija, kurā vīrietis ir precējies ar vairākām sievietēm (poligāmija).
- Poliandrija — retāka prakse, kurā viena sieviete ir precējusies ar vairākiem vīriešiem; dažkārt tiek minēta kā pretstats poligāmijai.
- Civilā laulība — laicīga reģistrācija pie valsts amatpersonas, kas rada juridiskas sekas neatkarīgi no reliģiskām ceremonijām.
- Reliģiskā laulība — noslēgta saskaņā ar konkrētas reliģijas tradīcijām; to parasti vada garīdznieks un tā var papildināt vai vietām aizstāt civilo reģistrāciju.
- Pagaidu laulības un citas īpašas formas — dažās tradīcijās pastāv laikspiestā vai pagaidu laulība (piem., dažās islāmiskās prakses variācijās), kā arī vietējās paražas, šķirti no plaši izplatītām laulības formām.
Ceremonijas un tradīcijas
Kāzas var būt vienkāršas vai ļoti svinīgas, reliģiskas vai pilnīgi civilas. Tradīcijas atšķiras pēc kultūras, ticības un individuālajām vēlmēm, bet bieži ietver rituālus, apmaiņu ar solījumiem, gredzenu apmaiņu, svinību ar ģimeni un draugiem, vārda maiņu un citus simboliskus žestus. Dažās kopienās laulību veido arī ilga saderināšanās, līgavaiņa vai līgavas ģimenes vienošanās (precības līgums) vai rituāli, kas nostiprina abu ģimeņu savienību.
Juridiskie aspekti un sekas
Laulībai bieži piemīt nozīmīgas juridiskas sekas, kas var iekļaut:
- Tiesības uz kopīgo īpašumu un mantisko kopību; valstīs izmanto dažādus īpašuma režīmus (piem., kopīpašums, kopīgas saistības, prenuptial līgumi).
- Tiesības un pienākumi attiecībā uz bērniem, aizbildnību, apgādāšanu un mantošanu.
- Sociālās garantijas — pensijas, veselības apdrošināšana, nodokļu atvieglojumi un citas valsts vai privātas priekšrocības, kas bieži ir saistītas ar laulātā stāvokli.
- Iespējamība vērsties tiesā laulības šķiršanas, sadalot īpašumu, nosakot bērnu uzturlīdzekļus un regulējot apmeklēšanas tiesības.
- Starptautiskie jautājumi — laulību atzīšana citās valstīs, vīzu un pilsonības jautājumi ģimenēm ar partneriem no dažādām valstīm.
Laulībai parasti nepieciešama abpusēja piekrišana (brīva consent), briedums un, daudzviet, minimālais vecums. Dažās valstīs pastāv arī ierobežojumi, piemēram, radniecības pakāpe vai iepriekšējas laulības neesamība.
Sociālā un kultūras nozīme
Laulība nav tikai juridisks akts — tā ir sociāla institūcija, kas veido ģimenes struktūras, regulē radniecības tīklus un nodrošina sociālo atbalstu. Tradīcijas un loma, ko laulība spēlē sabiedrībā, var būt ļoti dažādas: dažās kultūrās laulība ir centrālais elements sociālajā kārtībā un identitātē, citur akcentēta individuālā brīvība un partneru vienlīdzība.
Mūsdienu attīstība un debates
Mūsdienās ir aktīva diskusija par laulības jēdzienu un tā pielāgošanos mūsdienu sabiedrības vajadzībām: runā par partnerattiecību atzīšanu bez oficiālas laulības, vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu viendzimuma pāriem, poligāmijas legalitāti un bērnu tiesību aizsardzību. Daudzviet likumi un sabiedriskā attieksme mainās — arvien vairāk valstu atzīst viendzimuma laulības un uzlabo aizsardzību pret vardarbību ģimenē.
Vaicājot, “kas ir laulība?”, svarīgi atcerēties, ka tā vienlaikus ir personiska izvēle, sociāls līgums un juridisks statuss. Tā var būt mūžīga, pagaidu vai mainīga atkarībā no kultūras, likuma un pašu pāru vienošanās. Piemēram, Senegālā gandrīz 47 % laulību ir daudzlaulības gadījumi, kas ilustrē, cik atšķirīga var būt prakse dažādās pasaules vietās.


Skotu līgavainis un viņa līgava
Pārskats
Pastāv daudzi iemesli, kādēļ cilvēki apprecas, taču parasti tie ietver vienu vai vairākus no šiem iemesliem:
Tiesības un pienākumi
Laulība parasti rada laulātajiem tiesības un pienākumus, tostarp:
- Tiesības apmeklēt laulāto slimnīcā vai cietumā.
- Tiesības pieņemt lēmumus laulātā vietā, ja laulātais nespēj to darīt.
- Abi laulātie ir atbildīgi par visiem laulāto parādiem un saistībām.
Laulība ir saistīta arī ar dzimumattiecībām; nespēja, nevēlēšanās nodarboties ar seksu vai dzimumattiecības ārpus laulības var būt iemesls, lai atceltu laulību.
Reliģija
Bieži vien laulībā ir arī garīgā daļa. Papildus civiltiesiskajam aktam (ko vēlas valsts) dažkārt ir arī reliģiskais akts. Kristīgā laulības ceremonija parasti notiek baznīcā. Pastāv zināmi ierobežojumi attiecībā uz to, kas var precēties vai precēties; parasti nevar precēties tuvinieki, piemēram, brāļi un māsas. Tas parasti tiek darīts, lai novērstu ģenētiskas problēmas bērniem. Laulību slēdzošajiem ir jābūt arī noteiktā vecumā, lai varētu precēties. Ja šis vecums nav norādīts, parasti tas ir piekrišanas vecums. Hinduismā laulība tiek uzskatīta par svētu un tiek uzskatīta par dievietes Laksmi un dieva Narajana savienību.
Viendzimuma laulības
Dažās valstīs un reliģiskajās kopienās ir atļauta arī divu viena dzimuma partneru savienība. To parasti dēvē par viendzimuma laulībām. Nīderlandē laulības likums tika grozīts, lai atļautu šādas savienības, ko sauc par laulībām. Citās valstīs, kurās tās ir atļautas, dažkārt ir cits to nosaukums.
Saistītās lapas
- Civilā savienība
- Laulības šķiršana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir laulība?
A: Laulība ir savienība starp atsevišķiem cilvēkiem, kas līdzinās līgumam. Dažkārt to dēvē arī par laulību.
J: Kāda ir visizplatītākā laulības forma?
A: Visizplatītākā laulības forma ir juridiski saistoša heteroseksuāla savienība.
J: Vai dažās sabiedrībās ir atzīta poligāmija?
A: Jā, dažās sabiedrībās tiek atzīta poligāmija, kas ietver poligīniju un poliandriju. Poligonijas gadījumā vīrietis var būt precējies ar vairākām sievietēm; poligārijas gadījumā sieviete var būt precējusies ar vairākiem vīriešiem.
J: Kāds ir visbiežāk sastopamais vecums, kad cilvēki stājas laulībā?
A: Visbiežāk cilvēki stājas laulībā 25 līdz 30 gadu vecumā.
J: Vai Rietumvalstīs biežāk pāri apprecas no mīlestības vai arī laulības ir sarunātas?
A: Rietumvalstīs biežāk pāri apprecas no mīlestības, nevis noslēdz laulību pēc vienošanās.
J: Vai civilās laulības ir laicīgas vai reliģiskas ceremonijas?
A.: Civilās laulības ir laicīgas ceremonijas, ko veic valsts amatpersonas. Reliģiskās laulības var noslēgt garīdznieki.
J: Vai romu tautai ir tendence precēties jaunākiem nekā citām kultūrām?
A. Jā, romu tautības cilvēki parasti apprecas jaunāki nekā citu kultūru pārstāvji.
Meklēt