Grigori Rasputin
Grigorijs Jefimovičs Rasputins (/ræˈspjuːtɪn/; krievu: Григо́рий Ефи́мович Распу́тин [ɡrʲɪˈɡorʲɪj jɪˈfʲiməvʲɪtɕ rɐˈsputʲɪn]; 1869. gada 22. janvāris - 1916. gada 30. decembris) bija krievu zemnieks un mistisks ticības dziednieks. Viņš nebija mūks, kas dzīvoja klosterī, bet gan reliģisks svētceļnieks. 1904. gadā viņš ieradās galvaspilsētā Sanktpēterburgā. Cars un cariene daudzkārt sarunājās ar Rasputinu un lūdza padomu, jo viņš kļuva par viņu garīgo gidu.
Rasputinam bija liela ietekme uz carieni Aleksandru, cara Nikolaja II, Krievijas impērijas imperatora, sievu. Aleksandra uzskatīja, ka Rasputins ir atbilde uz viņas raizēm. Viņas vienīgais dēls, troņa mantinieks carēvičs Aleksejs, bija ļoti slims. Viņam bija hemofilija. Tā izraisīja spēcīgu asiņošanu un sāpes cirkšņos un kājās katru reizi, kad viņš krita. Rasputins nomierināja zēnu un vecākus. No tā brīža Aleksandra ticēja, ka Rasputins ir vienīgais cilvēks, kurš ar savām lūgšanām var izdziedināt viņas dēlu.
Tālab cars un viņa ģimene sāka vairāk uzticēties Rasputinam, pieņemot svarīgus politiskus lēmumus. Rasputins neatbalstīja caru, kad viņš nolēma ievest valsti Pirmajā pasaules karā. 1914. gada jūlijā, uzturoties savā dzimtajā ciematā, viņam vēderā iedūra konspiratore Hjonija Guseva. Pēc septiņām nedēļām Rasputins atveseļojās un atgriezās galvaspilsētā. Tur viņš dzīvoja kopā ar savām divām meitām, kuras galvaspilsētā mācījās skolā.
1915. gada augustā cars nolēma pats vadīt valsts armiju un nomainīja savu brālēnu lielkņazu Nikolaju. Viņu neatbalstīja gandrīz neviens, izņemot Aleksandru un Rasputinu. Daudzi Krievijas politiķi un muižnieki sāka ļoti uztraukties par Rasputina ietekmi. Kamēr cars atradās frontē, Aleksandra un Rasputins pieņēma daudz sliktu lēmumu. Viņi ierosināja caram, kurš bija ārkārtīgi kautrīgs un vājprātīgs, nomainīt vairākus ministrus pret tādiem, kas atbalstīja mieru. 1916. gada beigās cariskā Krievija bija haotiskā stāvoklī. Lielajās pilsētās gandrīz nebija ne ko ēst, ne kurpoties. Visi vilcieni tika izmantoti armijas apgādei. Daži parlamenta politiķi nolēma uzbrukt Aleksandrai un Rasputinam. Viņu mērķis bija turpināt karu, lai gan bija lieli zaudējumi un trūka ieroču un munīcijas.
1916. gada 30. decembra naktī Rasputinu ieveda Jusupova pils pagrabā. Viņam tika piedāvāts vīns. Kad viņš bija piedzēries, kņazs Fēlikss Jusupovs viņu divas reizes nošāva. Viens šāviens tika raidīts viņam labajā nierē un pēc tam mugurkaulā. Viņš uzkāpa pa kāpnēm un izkļuva no pils pa aizmugurējām durvīm. Rasputinu vēlreiz nošāva pagalmā. Lai pārliecinātos, ka viņš ir miris, viņam no tuvas distances raidīja šāvienu pieres priekšā. (Neviens nezina, kurš izšāva šo šāvienu.) Lielais kņazs Dmitrijs aizdzina sazvērniekus uz Ņevas upi. Tur viņi nometa viņa ķermeni no tilta. Tikmēr kņazs Fēlikss bija nokaujis savu iecienītāko suni, lai nosmērētu asinis pagalmā. Pēc dažām dienām Rasputina ķermeni, pilnībā sasalušu, atrada iesprūdušu ledū. Nākamajā dienā līķis tika apglabāts parkā pie Aleksandra pils. Pēc Februāra revolūcijas jaunie vadoņi nolēma izrakt viņa līķi, lai tas nekļūtu par kulta vietu, un beigās to sadedzināja.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Grigorijs Jefimovičs Rasputins?
A: Grigorijs Jefimovičs Rasputins bija krievu zemnieks un mistisks ticības dziednieks.
J: Kur viņš dzīvoja?
A: Viņš nedzīvoja klosterī, bet gan dzīvoja kā reliģisks svētceļnieks.
J: Kad viņš ieradās Sanktpēterburgā?
A: Viņš ieradās galvaspilsētā Sanktpēterburgā 1904. gadā.
J: Kādas attiecības viņam bija ar caru un carieni?
A: Cars un cariene daudzkārt runāja ar Rasputinu un lūdza padomu, padarot viņu par savu garīgo gidu.
J: Cik vecs bija Rasputins, kad viņš nomira?
A: Rasputins nomira 47 gadu vecumā 1916. gada 30. decembrī (17. decembrī pēc mūsu ēras).
Jautājums: Kad Rasputins piedzima?
A: Viņš dzimis 1869. gada 22. janvārī (O.S. 9. janvārī).
