Brīvība
Brīvība ir stāvoklis, kad indivīdam ir iespēja rīkoties saskaņā ar savu gribu un īstenot savu potenciālu citu vārdu, piemēram, politiskās brīvības, kontekstā. Šim jēdzienam ir strīdīgas nozīmes.
Komunisms un sociālisms apgalvo, ka to sociālās vienlīdzības ideālu dēļ viņiem ir kaut kas, kas tiek definēts kā brīvība. Libertārieši un klasiskie liberāļi uzskata, ka komunisms ir vērsts pret brīvību, jo komunisms lielākoties ir vērsts pret indivīda pamattiesībām (dzīvību, brīvību un īpašumu).
Klasiskā liberālisma izpratnē brīvība galvenokārt tiek saprasta kā indivīda brīvība no ārējas piespiešanas, proti, brīvība no ierobežojumiem, savukārt sociālā liberālisma skatījumā tiek uzsvērta nepieciešamība pēc sociālās un ekonomiskās vienlīdzības, proti, pēc varas un resursiem, lai realizētu savu potenciālu. Tādējādi sociālais liberālisms brīvību (t. i., brīvību) saista ar vienlīdzīgu politiskās varas (t. i., demokrātijas) sadali pozitīvās brīvības nozīmē. Viņi apgalvo, ka brīvība bez vienlīdzības nozīmē spēcīgāko dominanci. Tādējādi brīvība un demokrātija tiek uzskatītas par saistītām un galu galā antagonistiskām.
Džons StjuartsMills savā darbā "Par brīvību" bija pirmais, kurš saskatīja atšķirību starp brīvību kā rīcības brīvību un brīvību kā piespiešanas (piespiešanas trūkumu). Mills arī centās definēt "tās varas raksturu un robežas, ko sabiedrība var likumīgi īstenot pār indivīdu", un tādējādi viņš apraksta raksturīgo un pastāvīgo antagonismu starp brīvību un varu, un tādējādi dominējošais jautājums kļūst "kā veikt atbilstošu korekciju starp indivīda neatkarību un sociālo kontroli".
Brīvības statuja ir populāra brīvības ikona.
Brīvības veidi
Daži no galvenajiem cilvēka brīvības veidiem ir:
- Biedrošanās brīvība
- Pārliecības brīvība
- Vārda brīvība
- Brīvība izpausties
- Preses brīvība
- Brīvība izvēlēties savu dzīves stāvokli
- Reliģijas brīvība
- Brīvība no verdzības un verdzības
- Brīvība nēsāt ieročus
- Tomēr katras valsts pilsoņu konstitūcijās ir atšķirīgi definētas pilsoņiem atļautās brīvības. Tiek apgalvots, ka jebkurš likums ierobežo brīvību, jo tas nosaka ierobežojumus tam, ko cilvēki drīkst darīt.
Saistītās lapas
- Cilvēktiesības
- Tiesiskums
- Konstitucionālā ekonomika
- Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija
Jautājumi un atbildes
J. Ko nozīmē jēdziens "brīvība"?
A: Brīvība ir stāvoklis, kurā indivīdam ir iespēja rīkoties saskaņā ar savu gribu un īstenot savu potenciālu citu jēdzienu, piemēram, politiskās brīvības, kontekstā.
J: Kā komunisms un sociālisms vērtē brīvību?
A: Komunisms un sociālisms apgalvo, ka to ideāls ir sociālā vienlīdzība, jo to ideāls ir brīvība.
J: Kā liberāļi un klasiskie liberāļi vērtē komunismu?
Atbilde: Libertārieši un klasiskie liberāļi uzskata, ka komunisms ir vērsts pret brīvību, jo tas bieži pārkāpj indivīda pamattiesības (dzīvību, brīvību un īpašumu).
J: Kādi ir divi svarīgākie brīvības aspekti?
A: Divi galvenie brīvības aspekti ir klasiski liberālais brīvības skatījums, kas galvenokārt pievērš uzmanību brīvībai no ārējas piespiešanas, un sociāli liberālais skatījums, kas uzsver nepieciešamību pēc sociālās un ekonomiskās vienlīdzības.
J: Kas bija Džons Stjuarts Mills?
A: Džons Stjuarts Mills bija angļu filozofs, kurš sarakstīja darbu "Par brīvību", kurā viņš pirmais noteica atšķirību starp brīvību, kas ir brīvība rīkoties, un brīvību, ko var piespiest kaut ko darīt. Viņš arī centās noteikt, kādu varu sabiedrība var likumīgi īstenot pār indivīdiem.
J. Ko Mills apgalvoja par varu un brīvību?
A: Mills apgalvoja, ka starp varu un brīvību pastāv neatņemama opozīcija, kas nozīmē, ka ir jābūt līdzsvaram starp individuālo autonomiju un sociālo kontroli.
