Vārda brīvība
- Vārda brīvība ir tiesības paust savu viedokli un idejas, netikt aizturētam vai sodītam. Dažkārt to sauc arī par vārda brīvību. Tiek uzskatīts, ka vārda brīvība ietver arī informācijas brīvību. Tomēr parasti ir nepieciešami jauni likumi, lai informāciju varētu viegli izmantot.
Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka demokrātiskai valdībai ir nepieciešama vārda brīvība. Valstīs, kurās nav vārda brīvības, cilvēki var baidīties pateikt, ko viņi domā. Tad valdība nezina, ko cilvēki vēlas. Ja valdība nezina, ko cilvēki vēlas, tā nevar reaģēt uz viņu vēlmēm. Ja nav vārda brīvības, valdībai nav tik ļoti jāuztraucas par to, ko cilvēki vēlas. Daži cilvēki saka, ka tieši tāpēc dažas valdības nepieļauj vārda brīvību: tās nevēlas, lai tās kritizē, vai arī baidās, ka varētu notikt revolūcija, ja visi zinātu visu, kas notiek valstī.
Pazīstamais liberālais domātājs Džons Stjuarts Mills uzskatīja, ka vārda brīvība ir svarīga, jo sabiedrībai, kurā cilvēki dzīvo, ir tiesības uzklausīt cilvēku idejas. Tā ir svarīga ne tikai tāpēc, ka ikvienam ir jābūt tiesībām paust savu viedokli.
Tikai nedaudzās valstīs, kur ir "vārda brīvība", ir atļauts pateikt visu. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa atzina, ka kliegt "ugunsgrēks" pārpildītā teātrī, ja nav ugunsgrēka, ir pretlikumīgi, jo tas var izraisīt paniku. Arī Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir teikts, ka nav pieļaujams izraisīt nacionālu, rasu vai reliģisku naidu. Dažās valstīs ir arī likumi, kas aizliedz naida runu.
Kā norādīja Tokvils, cilvēki var vilcināties brīvi izteikties nevis tāpēc, ka baidās no valdības soda, bet gan sociālā spiediena dēļ. Ja indivīds izsaka nepopulāru viedokli, viņš var saskarties ar savas kopienas nicinājumu vai pat vardarbīgu reakciju. Lai gan šāda veida vārda apspiešanu ir vēl grūtāk novērst nekā valdības apspiešanu, pastāv jautājumi par to, vai tā patiešām ietilpst vārda brīvības jomā, kas parasti tiek uzskatīta par likumīgām tiesībām, kuras var izmantot pret valdību, vai par imunitāti pret valdības rīcību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vārda brīvība?
A: Vārda brīvība ir tiesības paust savu viedokli un idejas, netikt aizturētam vai sodītam. Dažkārt to dēvē arī par vārda brīvību, un tiek uzskatīts, ka tā ietver arī preses brīvību un informācijas brīvību.
J: Kāpēc vārda brīvība ir svarīga demokrātiskai valdībai?
A: Vārda brīvība ir svarīga demokrātiskai valdībai, jo tā ļauj cilvēkiem bez bailēm paust savu viedokli un vēlmes, lai valdība varētu attiecīgi reaģēt. Bez vārda brīvības valdībai nav jāuztraucas par to, kā cilvēki vēlas.
Vai ikvienā valstī, kurā ir "vārda brīvība", ir atļauts pateikt visu?
Atbilde: Nē, pat valstīs ar "vārda brīvību" pastāv zināmi ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst teikt. Piemēram, var būt pretlikumīgi kliegt "ugunsgrēks" pārpildītā teātrī, ja nav ugunsgrēka, jo tas var izraisīt paniku. Turklāt dažās valstīs ir likumi, kas aizliedz naida runu.
J: Ko Džons Stjuarts Mills uzskatīja par vārda brīvību?
A: Džons Stjuarts Mills uzskatīja, ka vārda brīvība ir svarīga, jo sabiedrībai ir tiesības uzklausīt cilvēku idejas; viņš apgalvoja, ka tā ir svarīga ne tikai tāpēc, ka ikvienam ir jābūt tiesībām izteikties.
J: Kā Tokvils skaidro, kāpēc daži cilvēki var vilcināties brīvi izteikties?
A: Saskaņā ar Tokvīliju indivīdi var vilcināties brīvi izteikties nevis tāpēc, ka baidās no valdības soda, bet gan sociālā spiediena dēļ; kad indivīds izsaka nepopulāru viedokli, viņš var sastapties ar savas kopienas nicinājumu vai pat vardarbīgu reakciju.
Vai vārda brīvības apspiešana ar sociāliem līdzekļiem ir grūtāka nekā ar valdības līdzekļiem?
A: Jā, vārda brīvības apspiešana ar sociāliem līdzekļiem, piemēram, sabiedrības nicinājumu vai vardarbīgu reakciju, var būt grūtāka nekā valdības īstenota apspiešana, jo tā neietilpst tipisko juridisko tiesību jomā, kas aizsargā indivīdus tikai pret valdības rīcību.
