Informācijas brīvība: cilvēktiesības uz brīvu pieeju internetam un privātumu

Informācijas brīvība: aizstāviet cilvēktiesības internetā — brīva pieeja, pretcenzūra un privātuma aizsardzība digitālajā vidē.

Informācijas brīvība nozīmē tiesības brīvi meklēt, saņemt un izplatīt informāciju, tostarp tiesības uz vārda brīvību internetā un citās informācijas tehnoloģijās. Tā ietver iespēju piekļūt tīmeklim bez nepamatotas cenzūras vai tehniskiem ierobežojumiem, kā arī brīvību izmantot dažādus izteiksmes līdzekļus — tekstu, attēlus, video, skaņu un kodu.

Starptautiska atzīšana un tiesiskais ietvars

Informācijas brīvība ir atzīta kā starptautiskajās tiesībās piederīga cilvēktiesība. Vārda brīvība tiek aizsargāta starptautiskos dokumentos (piemēram, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām) un reģionālajās tiesībās (Eiropas Cilvēktiesību konvencija). Tajā pašā laikā tiesības var tikt ierobežotas tikai likumīgi, ar skaidriem mērķiem (piemēram, nacionālā drošība, sabiedriskā kārtība, bērnu aizsardzība vai pretizplatīšana par naidu runu) un tikai proporcionāliem līdzekļiem.

Privātums un datu aizsardzība

Informācijas brīvība bieži savijas ar tiesībām uz privātumu. Tiesības uz privātumu ir cilvēktiesības, un interneta vidē tās nozīmē kontroli pār personisko datu apstrādi, aizsardzību pret nepamatotu uzraudzību un iespēju saglabāt komunikācijas konfidencialitāti. Eiropas Savienības dalībvalstīs to papildina datu aizsardzības noteikumi, piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas nosaka personas tiesības piekļūt, labot un dzēst savus datus.

Apdraudējumi informācijas brīvībai

• Valsts vai privāta cenzūra un saturu bloķēšana;
• Masveida uzraudzība un datu vākšana bez tiesiska pamata;
• Platformu pašregulācija vai komerciāla interešu ietekme, kas var ierobežot piekļuvi informācijai;
• Dezinformācija, ko izmanto, lai maldinātu sabiedrību vai ierobežotu publisko diskusiju;
• Digitālais plaisas — neatbilstoša infrastruktūra, piekļuves izmaksas vai trūkstoša digitālā pratība.

Praktiski paņēmieni privātuma un piekļuves aizsardzībai

Lai aizsargātu savu informācijas brīvību un privātumu, ieteicams:

• lietot spēcīgas paroles un daudzfaktoru autentifikāciju;
• atjaunināt operētājsistēmas un programmas, lai novērstu drošības caurumus;
• izmantot HTTPS savienojumus un preferēt vietnes ar drošu komunikāciju;
• ja nepieciešams, izmantot šifrētas ziņojumapmaiņas rīkus vai end-to-end šifrēšanu;
• apdomīgi izvēlēties lietotņu atļaujas un dzēst liekas aplikācijas;
• izglītoties par uzticamiem informācijas avotiem, lai atpazītu dezinformāciju;
• piesardzīgi attiekties pret publisku Wi‑Fi un izmantot VPN, ja strādājat ar konfidenciālu informāciju.

Atbildība un līdzsvars

Informācijas brīvība neietver tiesību brīvi kaitēt citiem. Tāpēc pastāv juridiski un sabiedriski mehānismi, kas mēģina līdzsvarot vārda brīvību ar citu personu tiesībām un drošību. Platformu moderēšana, tiesiskas prasības pret naidu runu vai bērnu pornogrāfiju un pretrunu risināšana ir daļa no šī līdzsvara. Jebkuri ierobežojumi ir jāpiemēro pārdomāti, skaidri un proporcionāli.

Kā rīkoties, ja tiesības tiek pārkāptas

• saglabāt pierādījumus (ekrānuzņēmumi, saglabātie dati);
• iesniegt sūdzību platformas moderācijai vai pakalpojumu sniedzējam;
• vērsties pie valsts datu aizsardzības iestādes vai tiesībsargājošām institūcijām;
• izmantot tiesiskās aizsardzības iespējas — advokātu konsultācijas un tiesvedību, ja nepieciešams;
• sadarboties ar pilsoniskajām organizācijām, kas aizstāv digitālās brīvības.

Visbeidzot, informācijas brīvība prasa ne tikai tehnisku un tiesisku aizsardzību, bet arī sabiedrības izpratni un atbildību — gan no lietotājiem, gan no valsts un privātajām institūcijām. Atvērtas, drošas un iekļaujošas digitālās vides veidošana stiprina demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu.

Meklēt pēc burta