Freenet: decentralizēts P2P tīkls, kas nodrošina anonimitāti un brīvību

Freenet — decentralizēts P2P tīkls, kas nodrošina anonimitāti, pretcenzūras datu glabāšanu un vārda brīvību. Uzziniet, kā anonīmi publicēt un piekļūt saturam.

Freenet ir decentralizēts (izvietots uz daudziem datoriem) tīkls, kas paredzēts drošai un cenzūrai noturīgai informācijas glabāšanai un apmaiņai. Tas darbojas kā noturīgs pret cenzūru platforma: dati tiek kopēti un sadalīti starp daudzām mašīnām, kas apgrūtina to izdzēšanu vai centralizētu kontroli. Freenet izveidoja Ians Klārks; projekta mērķis ir nodrošināt vārda brīvību un informācijas brīvību, izmantojot vienādranga tīklu un aizsargājot lietotāja identitāti.

Kā Freenet darbojas — pamatprincipi

Freenet apvieno brīvprātīgi izmantoto dalībnieku mašīnu joslas platumu un glabāšanas vietu, lai lietotāji varētu anonīmi publicēt (ievietot vai augšupielādēt) vai iegūt (saņemt vai lejupielādēt) dažāda veida informāciju. No lietotāja viedokļa to var uzskatīt par lielu, sadalītu anonīmu glabāšanas ierīci. Galvenie elementi:

• Decentralizēta datu glabāšana: faili un dokumenti tiek sadalīti, šifrēti un saglabāti vairāku mezglu atmiņā.
• Maršrutēšana un anonimitāte: pieprasījumi un atbildes pārvietojas caur vairākām starpstacijām, lai slēptu pieprasījuma izcelsmi. Pati datu glabāšana ir šifrēta, tāpēc mezgliem nav vieglas piekļuves glabātā satura saturam.
• Plausible deniability (iespējamā noliegšana): mezgli glabā dažādus šifrētus datu blokus, nezinot, kuri bloki satur konkrēta lietotāja saturu — tas samazina risku, ka konkrēts hosts tiks uzskatīts par konkrēta satura autoru vai izplatītāju.

Režīmi: Darknet un Opennet

Freenet piedāvā divus galvenos savienojuma režīmus:

• Darknet: savienojums tikai ar draugu vai uzticamu personu mezgliem. Nodrošina labāku anonimitāti, jo tīkls balstās uz reālām, pārbaudītām saitēm.
• Opennet: automātiska savienošana ar nejaušiem mezgliem, kas palīdz ātrāk izveidot plašu tīkla topoloģiju, taču var samazināt privātumu salīdzinājumā ar darkneta pieeju.

Satura piekļuve un atslēgas

Lietotājiem publikācijas un piekļuve Freenet tīkls izmanto speciālas atslēgas:

• CHK (Content Hash Key): unikāla atslēga, kas identificē konkrētu datu bloku, veidojot pieprasījumu pēc konkrēta satura.
• SSK (Signed Subspace Key) un USK (Updateable Subspace Key): atslēgas, kuras izmanto publicēšanai un satura atjaunināšanai (piemēram, lapu, emuāru vai kanālu publicēšanai un to atjaunināšanai).

Šīs atslēgas ļauj gan anonīmi izgūt datus, gan — ja nepieciešams — atjaunināt saturu (ar USK/S S K mehānismiem), saglabājot piekļuves kontroli.

Funkcijas un pielietojumi

• Anonīmas publikācijas un freesites (mājaslapas, kas pieejamas tikai Freenet tīklā).
• Failu apmaiņa, diskusiju forumi, ziņu kanāli, emuāri un ziņojumapmaiņa, kas darbojas bez centrālā servera.
• Ilgtermiņa datu glabāšana: ja saturs ir populārs vai to glabā vairāki mezgli, tas tiek saglabāts ilgāk.

Tehniskais stāvoklis

Freenet tiek nepārtraukti attīstīts kopš 2000. gada; versija 1.0 vēl nav izlaista, bet pašreizējās versijas ir lietojamas. Projekta 0.7 versija bija pilnībā pārrakstīta no jauna, un Freenet ir pieejams kā brīva programmatūra. Programmatūra ir daudzplatforma — to var palaist uz Windows, macOS un Linux sistēmām, kā arī uz servera tipa mašīnām.

Ierobežojumi un riski

Jāņem vērā arī trūkumi un drošības apsvērumi:

• Veiktspēja: piekļuves laiki un lejupielādes var būt lēnāki nekā centralizētos servisos, jo dati tiek iegūti caur vairākiem mezgliem.
• Glabāšanas prasības: darbojošos mezglu īpašniekiem jānodrošina datu glabāšanas vieta un joslas platums.
• Juridiskie un ētiskie riski: Freenet var tikt izmantots gan likumīgām, gan nelikumīgām aktivitātēm. Lietotājiem jāapzinās vietējās likumdošanas sekas un personiskā atbildība.
• Nav pilnīgas garantijas pret kompromitāciju: ja Freenet klients ir nepareizi konfigurēts vai lietotājs atklāj savu identitāti citos veidos, anonimitāte var tikt apdraudēta.

Kā sākt

Lai sāktu lietot Freenet, parasti pietiek ar oficiālā klienta lejupielādi un instalēšanu, pēc tam konfigurējot savienojuma režīmu (darknet vai opennet) un diskā atvēlot vietu kešam/glabāšanai. Ieteicams:

• izlasīt oficiālo dokumentāciju un drošības ieteikumus;
• izmantot darknet savienojumus ar uzticamiem kontaktiem, ja prioritāte ir privātums;
• regulāri atjaunināt programmatūru;
• uzmanīgi izvērtēt saturu, ko publiskojat vai glabājat.

Kopsavilkums

Freenet ir rīks, kas ļauj anonīmi publiskot un piekļūt saturam, izmantojot decentralizētu, cenzūrai izturīgu tīklu. Tas ir spēcīgs risinājums vārda un informācijas brīvības atbalstam, taču ar to saistīti arī tehniski, juridiski un ētiski izaicinājumi. Pirms lietošanas ieteicams iepazīties ar Freenet darbības principiem, drošības ieteikumiem un vietējiem likumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Freenet?

Q: Ko Freenet kontekstā nozīmē "izturīgs pret cenzūru"?

J: Kas izveidoja Freenet?

J: Kā Freenet darbojas?

J: Kāds ir Freenet mērķis?

J: Vai Freenet ir izdota 1.0 versija?

J: Vai Freenet ir bezmaksas programmatūra?

Meklēt pēc burta