Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK) — pārskats

Pārskats par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK): vēsture, protokoli, ECT loma un tiesas spriedumu ietekme uz cilvēktiesību aizsardzību.

Eiropas Padomes locekļi vienojās par tiesību un brīvību pamatiem, ko pierakstīja starptautiskā dokumentā, lai nodrošinātu Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto cilvēktiesību īstenošanu. Šis dokuments kļuva par Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (saīsināti Eiropas Cilvēktiesību konvencija — ECTK). Ar Konvenciju tika izveidota arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), un saskaņā ar Konvencijas 46. pantu šīs tiesas spriedumi ir saistoši dalībvalstīm.

Vēsture un statuss

ECTK tika pieņemta un parakstīta 1950. gada 4. novembrī. Tā ir starptautisks līgums, kuram pievienojas valstis, galvenokārt Eiropas Padomes locekļi. Konvencijas mērķis ir garantēt pamatcilvēktiesības un pamatbrīvības un nodrošināt efektīvu tiesisku aizsardzību pret to pārkāpumiem.

Galvenās tiesības, ko aizsargā Konvencija

Konvencija paredz virkni būtisku tiesību un brīvību. Starp svarīgākajiem normatīvajiem punktiem ir:

• dzīvība (piem., aizliegums netaisnētai atņemšanai — Art. 2);
• spīdzināšana un necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās aizliegums (Art. 3);
• brīvība un drošība (Art. 5);
• taisnīga tiesvedība tiesas priekšā (Art. 6);
• privātā un ģimenes dzīve aizsardzība (Art. 8);
• vārda brīvība (Art. 10);
• sapulču un biedrību brīvība (Art. 11);
• garīgās pārliecības un reliģijas brīvība (Art. 9);
• kā arī aizliegums diskriminācijai (Art. 14) un tiesība uz efektīvu tiesisku aizsardzību (Art. 13).

Protokoli

Konvenciju papildina vairāki protokoli, kas paplašina vai precizē tiesību loku. Piemēram:

• 2. protokols paredz tiesības uz izglītību;
• 12. protokols nodrošina plašāku aizliegumu diskriminācijai, tajā skaitā no valsts iestāžu puses;
• 13. protokols paredz nāvessoda pilnīgu atcelšanu (prot. Nr. 13 attiecas uz nāvessoda aizliegumu visos apstākļos).

Protokoli ir Konvencijas papildu nolīgumi — dalībvalstīm jāratificē protokoli, ja tās vēlas, lai tie tās saistītu. Ne visas valstis ir ratificējušas visus protokolus, tāpēc tiesību aizsardzība var atšķirties atkarībā no valsts ratifikācijām.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma un sūdzību iesniegšana

ECT izskata sūdzības no valstu līmeņa institūcijām un no privātpersonām (fiziskām un juridiskām), kas apgalvo, ka viņu Konvencijā garantētās tiesības ir pārkāptas. Galvenie principi, kas jāievēro, lai sūdzība tiktu pieņemta izskatīšanai:

• jābūt izsmeltām visām pieejamajām iekšējām tiesiskajām aizsardzības iespējām (exhaustion of domestic remedies);
• sūdzība jāiesniedz ECT ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc galīgā valsts lēmuma (laika ierobežojums pēc Protokola Nr. 11 izmaiņām);
• sūdzībai jāmierina būtiskas fakts un argumentācija, un jānorāda, kuras Konvencijas normas, pēc iesniedzēja domām, ir pārkāptas.

Ja ECT atzīst lietu par pamatotu, tā var pasludināt, ka ir noticis pārkāpums, un piemērot atbilstošus remediumus — tostarp piespriest kompensāciju ("just satisfaction") vai rekomendēt tiesisku regulējumu valstī.

Spriedumu izpilde

Konvencijas 46. pants nosaka, ka ECT spriedumi ir saistoši dalībvalstīm, kuras ir puses konkrētajā lietā. Spriedumu izpildi uzrauga Eiropas Padomes Ministru komiteja, kas uzrauga, vai valsts izpilda nepieciešamos pasākumus — gan individuālus (piemēram, izmaksā morālo vai materiālo kompensāciju), gan vispārīgus (piemēram, groza likumus vai praksi, lai novērstu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos).

Ietekme un nozīme

ECTK un ECT jurisprudence ir būtiski ietekmējuši nacionālo tiesību un praksi Eiropā. Tiesas lēmumi veido starptautisku precedentu, kas palīdz standartizēt cilvēktiesību aizsardzības normu piemērošanu dalībvalstīs. Konvencija arī sniedz individuālu piekļuvi starptautiskai tiesiskai aizsardzībai, ja iekšējie līdzekļi nav devuši aizsardzību.

Kā rīkoties, ja uzskatāt, ka jūsu tiesības ir pārkāptas

• vispirms izmantojiet visus pieejamos iekšējos tiesiskos līdzekļus (tiesas, sūdzības iestādēs);
• ja iekšējā ceļā netiek panākta taisnība, sagatavojiet sūdzību ECT — norādiet faktus, juridiskos pamatojumus un to, kādas Konvencijas normas, jūsuprāt, ir pārkāptas;
• ievērojiet termiņu — sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc galīgā valsts lēmuma;
• var būt lietderīgi meklēt juridisku palīdzību vai konsultāciju specializētā juristā vai nevalstiskajā organizācijā.

Konvencija un tai pievienotie protokoli ir pamats mūsdienu cilvēktiesību aizsardzībai Eiropā — tie rada gan tiesisko ietvaru, gan izpildes mehānismus, kas palīdz nodrošināt individuālas aizsardzības iespējas pret valsts rīcību.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK)?

J: Kad ECTK tika uzrakstīta?

J: Kas ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT)?

J: Kāds ir ECTK protokolu mērķis?

J: Kāds ir ECT pieņemto lēmumu juridiskais spēks?

J: Ko var darīt persona, ja tā uzskata, ka kāda Eiropas valsts ir pārkāpusi tās cilvēktiesības?

Jautājums: Vai visām dalībvalstīm ir jāievēro ECTK protokolos paredzētie noteikumi?

Meklēt pēc burta