Gribas brīvība
Brīva griba ir spēja izvēlēties starp dažādām darbībām. Ja mēs vērtējam kādu rīcību (piemēram, kā labu vai sliktu), tas ir jēgpilni tikai tad, ja šī rīcība ir brīvi izvēlēta.
Tādas lietas kā padoms, pārliecināšana un aizliegums ir bezjēdzīgas, ja vien cilvēkiem nav kaut kāda veida brīvas gribas. Brīva griba nozīmē, ka cilvēki var darīt dažādas lietas. Dažādi rīcības veidi rada atšķirīgus rezultātus. Tradicionāli tikai tās darbības, kas ir brīvas gribas, ir pelnījušas atzinību vai vainu. Ja nav brīvas gribas, nav jēgas vai taisnīguma nevienu par kādu rīcību apbalvot vai sodīt.
Brīva griba ir viena no galvenajām ētikas filozofijas problēmām, un tā attiecas arī uz zinātnes filozofiju.
Parastajā dzīvē un tiesībās parasti tiek pieņemts, ka cilvēkiem ir brīva griba un viņi ir atbildīgi par to, ko viņi dara.
Filozofijā
Determinisms
Determinisms izriet no idejas, ka mūsu pasaule - un visums - zināmā mērā līdzinās mašīnai. Šī ideja aizsākās jau senā vēsturē (vismaz 2500 gadu).
Cietais determinisms
Pastāv vairāki determinisma veidi, bet būtībā tā ir ideja, ka pagātnes notikumi pilnībā nosaka (izraisa) nākotnes notikumus. Tas ir tas pats, kas teikt, ka "Visums ir kā pulksteņa mehānisms". Ja jūs zinātu visu par to, jūs varētu precīzi paredzēt, kas notiks. Lai to ilustrētu, 1814. gadā Pjērs Simons Laplāss ierosināja domu eksperimentu, ko viņš nosauca par Laplāsa dēmonu. Ja ir determinisms, tad brīvas gribas nevar būt.
Uzskatu, ka deterministisks visums nozīmē, ka cilvēkiem nav brīvas gribas, sauc par "incompatibilismu". Tas nozīmē, ka, ja determinisms ir patiess, tas ir nesavienojams ar brīvo gribu, un tāpēc brīvas gribas nav.
Mīkstais determinisms
Daudziem domātājiem nepatīk tas, kas izriet no stingrā determinisma, un ir izvirzītas idejas par to, kāpēc mums ir brīva griba. Šeit mēs piedāvājam tikai vienu no šīm idejām.
Mīkstais determinisms (jeb "kompatibīlisms") cenšas saglabāt determinismu, taču joprojām apgalvo, ka brīva griba ir iespējama. Deividam Hjūmam bija šāda nostāja. Pēc Hjūma domām, brīva griba nav spēja pieņemt atšķirīgu lēmumu tādos pašos apstākļos. Tā kā apstākļos var būt nelielas atšķirības, var tikt pieņemts atšķirīgs lēmums. Stoiskais filozofs Hrizipposs min piemēru par suni, kas ir piesiets pie ratiņa. Šis suns var brīvi izlemt sekot ratiņiem. Viljams Džeimss 1884. gadā darbā "Determinisma dilemma" (The dilemma of determinism) radīja terminu "mīkstais determinisms". Tajā Džeimss raksta: "Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka no brīvas gribas strīda jau sen ir izspiesta sula." Džeimss raksta, ka brīvas gribas strīdā jau sen ir izspiesta sula. Tālāk Džeimss, tāpat kā Plutarhs, apgalvoja, ka notikumi iedalās divās grupās: cēloņdeterminētie un pārējie.
"Es pats uzskatu, ka visi matemātikas un fizikas zinātnes lieliskie sasniegumi - mūsu evolūcijas doktrīnas, likumu viendabīguma doktrīnas un pārējie - ir radušies no mūsu neremdināmās vēlmes pasauli mūsu prātos ietērpt racionālākā formā, nekā tā, kādā to iezīmē mūsu pieredzes rupjā kārtība. Pasaule ir izrādījusies lielā mērā plastiska šai mūsu prasībai pēc racionalitātes. Neviens nevar pateikt, cik vēl tā būs plastiska... Ja kāda formula, kas izsaka pasaules dabu, pārkāpj manu morālo prasību, es jūtos tikpat brīvs izmest to aiz borta vai vismaz apšaubīt to, kā tad, ja tā neapmierina manu prasību pēc vienveidīgas secības... Piemēram, cēloņsakarības princips - kas gan tas ir, ja ne postulāts, tukšs nosaukums, ar ko nosedz prasību, lai notikumu secība... parādītu dziļāku vienas lietas piederību otrai nekā tikai patvaļīga pretstatīšana, kas tagad parādās fenomenāli."
- Viljams Džeimss, "Griba ticēt", 147. lpp.
Tiesību aktos
Likums pieņem, ka mums ir brīva griba. Tiesu uzdevums ir noskaidrot, kad cilvēki kaut ko dara un ko viņi domāja, kad nolēma to darīt. Piemēram, padomājiet par kādu, kas nogalina citu cilvēku. Tiesa cenšas noskaidrot, (1) vai viņš vai viņa patiešām nogalināja otru personu un (2) vai viņš vai viņa nolēma to darīt. Tiesa neuzdod iepriekš minēto filozofisko jautājumu.
Zinātnē
Fizika
Agrāk tādi cilvēki kā Demokrits uzskatīja, ka Visums ir deterministisks. Daži cilvēki uzskatīja, ka, iegūstot pietiekami daudz informācijas, varēs perfekti paredzēt, kas notiks nākotnē. Tomēr mūsdienu zinātne ir deterministisko un stohastisko teoriju sajaukums.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir brīvā griba?
A: Brīvā griba ir spēja izvēlēties starp dažādām darbībām.
J: Kāpēc ir jēga spriest par rīcību tikai tad, ja tā ir brīvi izvēlēta?
A: Ja rīcība nav brīvi izvēlēta, tad persona, kas to veic, to nevar kontrolēt un nevar būt atbildīga.
Jautājums: Kāpēc bez brīvas gribas tādas lietas kā padoms, pārliecināšana un aizliegums ir bezjēdzīgas?
Atbilde: Šīs darbības ir bezjēdzīgas, ja cilvēkiem nav brīvas gribas, jo tikai tad, ja cilvēki var izvēlēties savu rīcību, padomi, pārliecināšana un aizliegumi var ietekmēt viņu uzvedību.
J: Ko nozīmē brīva griba?
Atbilde: Brīvā griba nozīmē, ka cilvēki var darīt dažādas lietas, un dažādi rīcības veidi rada dažādus rezultātus.
J: Kādas darbības ir pelnījušas atzinību vai vainu?
Atbilde: Tradicionāli atzinību vai vainu pelna tikai tās darbības, kas ir brīvas gribas.
J: Kāpēc brīvā griba ir problēma ētikas filozofijā?
Atbilde: Brīva griba ir ētikas filozofijas problēma, jo tā rada jautājumus par indivīdu atbildību un atbildību par viņu rīcību.
J: Kāpēc brīvā griba ir svarīga zinātnes filozofijā?
A.: Brīvā griba ir svarīga zinātnes filozofijā, jo tā rada jautājumus par dabas pasaules paredzamību un determinismu.
