Pjērs Simons Laplāss (1749. gada 23. marts - 1827. gada 5. marts), vēlāk marķīzs de Laplāss, bija franču matemātiķis un astronoms. Viņa pētījumi skāra gan teorētisko matemātiku, gan praktisko astronomiju, un viņš kļuva par vienu no 18.–19. gadsimta ievērojamākajiem zinātniekiem.
Dzīve un karjera
Laplāss dzimis Normandijā, mācījās vietējā skolā un ātri izcēlās ar izcilām matemātikas spējām. Viņš strādāja dažādās zinātniskajās institūcijās Francijā, bija Francijas zinātniskās kopienas aktīvs loceklis un darbojās akadēmiskajos un valsts amatos gan pirms, gan pēc Franču revolūcijas. Viņa uzstāšanās, konsultācijas un publicētie traktāti nodrošināja lielu ietekmi uz savas paaudzes un nākamo paaudžu zinātnisko domu.
Galvenie sasniegumi
Viņa darbs palīdzēja attīstīt matemātisko astronomiju un statistiku. No svarīgākajiem sasniegumiem jāsauc:
- Mécanique Céleste (Debesu mehānika, 1799–1825) — piecu sējumu darbs, kurā Laplāss pārvērta klasiskās mehānikas ģeometrisku pieeju par analītisku sistēmu, balstītu uz kalkulu. Tas ļāva formāli aprakstīt un risināt sarežģītas problēmas Saules sistēmas kustībā, perturbācijās un stabilitātē.
- Fundamentālas ieguldījums varbūtību teorijā: viņš uzrakstīja Théorie Analytique des Probabilités (1812) un popularizēja tā saukto Bejsa varbūtības interpretāciju, kā arī izstrādāja rīkus, kas vēlāk kļuva par pamatu mūsdienu statistikai un spriedumu modelēšanai.
- Matemātiskie instrumenti, kas turpina darboties arī mūsdienās: viņš formulēja Laplasa vienādojumu, pirmais plaši izmantoja Laplasa transformāciju, kas tiek plaši lietota matemātiskās fizikas nozarēs, un viņa vārdā nosaukts Laplakjana diferenciālais operators (Laplaciāns).
- Pētījumi par Saules sistēmas stabilitāti, Mēness un planētu kustību perturbācijām, paisumiem un citiem astronomiskiem fenomeniem — viņa analītiskās metodes ļāva precīzāk prognozēt un skaidrot novērojamos procesus.
- Teorētiskās pieejas un aprēķinu metodes, piemēram, Laplases metode integrāļu aproksimācijai, kļuva par standarta instrumentiem analītiskajā matemātikā.
Filozofiskā un zinātniskā ietekme
Laplāss bija nozīmīga figūra ne tikai matemātikā un astronomijā, bet arī zinātnes filozofijā: viņš aizstāvēja spēcīgu determinisma skatījumu (bieži sauktu par "Laplases dēmonu") un parādīja, kā varbūtību rīki lietojami reālās pasaules neziņas kvantificēšanai. Viņa metodes ietekmēja vēlākus matemātiķus un fiziķus — no Poasona un Furjē līdz Gaussam un citiem — un viņa rezultāti saglabā savu nozīmi modernajā matemātiskajā fizikā, astrofizikā un statistikā.
Galvenie darbi
- Mécanique Céleste (1799–1825)
- Théorie Analytique des Probabilités (1812)
- Essai philosophique sur les probabilités (filozofiskā eseja, kas skaidro varbūtību pieeju)
Laplāss mūsdienās tiek atcerēts kā viens no zinātnes klasiķiem, kura vārds ir ierakstīts daudzos matemātikas un fizikas jēdzienos, vienlaikus saglabājot ietekmi gan teorētiskajā, gan pielietotajā zinātnē.