Edwin Hubble
Edvīns Pauels Hābels (Edwin Powell Hubble, 1889. gada 20. novembris - 1953. gada 28. septembris) bija amerikāņu astronoms. Hobla atklājumi mainīja zinātnisko priekšstatu par Visumu.
1925. gadā viņš pierādīja, ka galaktikas pastāv arī ārpus mūsu Piena Ceļa. Viņš arī izstrādāja galaktiku klasifikācijas metodi.
Tad viņš pierādīja, ka galaktikas attālinās viena no otras. Hūbls atklāja, ka galaktikas Doplera efekta (sarkanā nobīde) pakāpe palielinās proporcionāli tās attālumam no Zemes. Doplera efekts ir skaņas augstuma vai krāsas maiņa, kad objekts vai skaņa tuvojas (augstāks skaņas augstums, spilgtāka krāsa) vai attālinās (zemāks un tumšāks). Sarkano nobīdi novēro gaismas spektrā
1929. gadā Hūbls formulēja tā saukto Hūbla likumu. Šis likums nosaka, ka, jo lielāks ir attālums starp divām galaktikām, jo lielāks ir to relatīvais atdalīšanās ātrums. Beļģu priesteris un astronoms Žoržs Lemotrs (Georges Lemaître) šo ideju bija publicējis divus gadus iepriekš nezināmā žurnālā. Tomēr šī ideja līdz pat šai dienai nes Hobla vārdu.
Mūsdienās galaktiku "šķietamie ātrumi" tiek saprasti kā pareizā attāluma palielināšanās, kas rodas telpas izplešanās dēļ. Gaisma, ceļojot cauri izstiepjošai telpai, piedzīvo Hubeļa tipa sarkano nobīdi.
Šis darbs palīdzēja noteikt, ka Visums paplašinās. Daži kļūdaini apgalvo, ka Hūbls atklājis Doplera nobīdi galaktiku spektros, taču to jau agrāk bija novērojis Vesto Slipers, kura datus Hūbls izmantoja.
Hobla vārdā tika nosaukts Hobla kosmosa teleskops.
Absorbcijas līnijas attālu galaktiku superklastera optiskajā spektrā (pa labi) salīdzinājumā ar absorbcijas līnijām Saules optiskajā spektrā (pa kreisi). Ar bultiņām norādīts sarkanais nobīde. Viļņa garums palielinās virzienā uz sarkano un tālāk (frekvence samazinās).
Četri galvenie sasniegumi
Sandage uzskata, ka Hobls ir sasniedzis četrus galvenos rezultātus:
- Klasifikācijas sistēma gan galaktiskajām (difūzajām), gan ekstragalaktiskajām (gan mūsu Piena Ceļa galaktikā, gan citās galaktikās ārpus tās) miglājiem.
- Hūbls izšķiroši atrisināja jautājumu par galaktiku dabu (kā par citām būtnēm, piemēram, Piena Ceļu).
- Tika konstatēts, ka galaktiku izvietojums ir viendabīgs attāluma ziņā (galaktikas atrodas visā Visumā, nevis kādā noteiktā vietā).
- Tika noteikta lineārā ātruma un attāluma sakarība. Šī atklājuma rezultātā tika radīts jēdziens par izplešamies Visumu, kas ir mūsdienu kosmoloģijas centrālais elements.
Hobla personīgais viedoklis par datiem
Pats Hibls neuzskatīja savus 1929. gada datus par pierādījumu Visuma paplašināšanai. Pat sešus gadus vēlāk Hūbls rakstīja:
"... ja sarkanās nobīdes ir ātruma nobīdes, kas mēra izplešanās ātrumu, tad izplešanās modeļi noteikti neatbilst veiktajiem novērojumiem... izplešanās modeļi ir piespiedu novērojumu rezultātu interpretācija".
- — E. Hubble, Ap. J., 84, 517, 1936
"[Ja sarkanās nobīdes ir Doplera nobīde]... novērojumi, kādi tie ir šobrīd, noved pie anomālijas, ka Visums ir slēgts, neparasti mazs un blīvs, un, var piebilst, ka tas ir aizdomīgi jauns. No otras puses, ja sarkanās nobīdes nav Doplera efekts, šīs anomālijas izzūd, un novērotais reģions parādās kā maza, viendabīga, bet nenozīmīga Visuma daļa, kas ir bezgalīgi izstiepta gan telpā, gan laikā".
- — E. Hubble, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 97, 513, 1937.
Inflācija kā ekspansijas skaidrojums
Hobla vārdi tika aizmirsti, un par vienprātību kļuva priekšstats par Visuma izplešanos. Līdz 20. gadsimta 80. gadu teorētiskajiem sasniegumiem nevienam nebija izskaidrojuma, kāpēc tas tā šķiet. Tagad uz jautājumu "kāpēc Visums paplašinās?" var atbildēt, izprotot detaļas par to, kas notika mūsu Visuma pastāvēšanas pirmajā inflācijas laikmetā (10-32 sekundes).
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Edvīns Pauels Hūbls?
A: Edvīns Pauels Hūbls bija amerikāņu astronoms.
J: Kad viņš piedzima un kad nomira?
A: Viņš piedzima 1889. gada 20. novembrī un nomira 1953. gada 28. septembrī.
J: Kāds ir viņa mantojums?
A: Viņa atklājumi mainīja zinātnisko skatījumu uz Visumu.
J: Kādus pētījumus viņš veica?
A: Viņš veica astronomiskos pētījumus par galaktikām, zvaigznēm un citiem debesu ķermeņiem.
J: Kur viņš strādāja?
A: Viņš strādāja Mount Wilson observatorijā Kalifornijā.
J: Kādus apbalvojumus viņš ir saņēmis par savu darbu?
A.: Viņš saņēma vairākus apbalvojumus par savu ieguldījumu astronomijā, tostarp Karaliskās Astronomijas biedrības zelta medaļu 1935. gadā un Brūsa medaļu 1938. gadā.
