Habla likums
Hubeļa likums jeb Hubeļa-Lemaitares likums ir novērojuma nosaukums:
- Visiem dziļā kosmosā novērotajiem objektiem ir doplera nobīde - izmērītais ātrums attiecībā pret Zemi un viens pret otru;
- Galaktiku, kas attālinās no Zemes, ar Doplera nobīdi izmērītais ātrums ir proporcionāls to attālumam no Zemes un visiem pārējiem starpzvaigžņu ķermeņiem.
Faktiski novērojamā Visuma laika-attēla apjoms paplašinās, un Hubeļa likums ir tiešs fizikāls novērojums, kas to apliecina. Tas ir pamats ticībai, ka Visums paplašinās, un ir pierādījums, kas bieži tiek minēts, lai pamatotu Lielā sprādziena modeli.
Lai gan šis likums tiek piedēvēts Edvīnam Hoblam, pirmo reizi to 1927. gada rakstā no vispārīgās relativitātes vienādojumiem atvasināja Žoržs Lemērs. Tajā viņš ierosināja, ka Visums izplešas, un ieteica izplešanās ātruma vērtību, ko tagad sauc par Hubeļa konstanti. Divus gadus vēlāk Edvīns Hūbls apstiprināja šā likuma pastāvēšanu un noteica precīzāku konstantes vērtību, kas tagad nes viņa vārdu. Objektu recesijas ātrumu noteica pēc to sarkanās nobīdes, ko 1917. gadā izmērīja Vesto Slipers un saistīja ar ātrumu.
Šo likumu bieži izsaka ar vienādojumu v = H0D, kur H0 ir proporcionalitātes konstante (Hjūbla konstante) starp "īsto attālumu" D līdz galaktikai un tās ātrumu v (sk. Īstā attāluma lietojums). H0 parasti tiek izteikta (km/s)/Mpc, kas norāda 1 megaparsekas (3,09×1019 km) attālumā esošas galaktikas ātrumu km/s. H0 apgrieztais lielums ir Hubeļa laiks.
Nesen, 2011. gadā, novērtējot Hūbla konstantes vērtību, izmantojot jauno infrasarkano staru kameru uz Hūbla kosmiskā teleskopa (HST), lai izmērītu attālumu un sarkano novirzi vairākiem astronomijas objektiem, tika iegūta H0 = 73,8 ± 2,4 (km/s)/Mpc vērtība. Alternatīva pieeja, izmantojot datus no galaktiku kopām, deva vērtību H0 = 67,0 ± 3,2 (km/s)/Mpc.
Ir izmantotas vairākas citas metodes, kas dod skaitļus no 70 līdz 72 (km/s)/Mpc. Nesen (2016. gadā) izmantotā metode, kurā izmantota visuma vissenākā gaisma, liecina, ka drīz pēc izplešanās sākuma Hubeļa konstantes vērtība bija 66,53 km/s uz megaparsecu. Tas nozīmē, ka izplešanās ātrums ir palielinājies.
Absorbcijas līnijas attālu galaktiku superkopas redzamajā spektrā (pa labi) salīdzinājumā ar absorbcijas līnijām Saules optiskajā spektrā (pa kreisi). Ar bultiņām norādīts sarkanais nobīde. Viļņa garums palielinās virzienā uz sarkano un tālāk (frekvence samazinās).
Saistītās lapas
- Dabas laika grafiks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hubeļa likums?
A: Hubeļa likums jeb Hubeļa-Lemaitares likums ir astronomisks novērojums, ka visiem dziļā kosmosā novērotajiem objektiem ir doplera nobīde - izmērītais ātrums attiecībā pret Zemi un citiem starpzvaigžņu ķermeņiem ir proporcionāls to attālumam no tiem. Tas arī nosaka, ka novērojamā Visuma telpas-laikmeta apjoms paplašinās.
J: Kurš pirmais atvasināja šo likumu?
A: Likumu no vispārīgās relativitātes vienādojumiem 1927. gada rakstā pirmo reizi atvasināja Žoržs Lemotrs (Georges Lemaître).
J: Kurš apstiprināja tā pastāvēšanu?
A: Divus gadus vēlāk Edvīns Hūbls apstiprināja likuma pastāvēšanu un ieguva precīzāku konstantes vērtību, kas tagad nes viņa vārdu.
J: Kā tika izmērīts recesijas ātrums?
A: Recesijas ātrums tika atvasināts no sarkanās nobīdes, ko 1917. gadā izmērīja Vesto Slipers un ko viņš saistīja ar ātrumu.
J: Kāds vienādojums izsaka šo likumu?
A: Šo likumu bieži izsaka ar vienādojumu v = H0D, kur H0 ir proporcionalitātes konstante (Hjūbla konstante) starp galaktikas īsto attālumu D un tās ātrumu v.
J: Kādā mērvienībā parasti ir H0?
A: H0 parasti mēra (km/s)/Mpc, kas norāda 1 megaparsekas (3,09×1019 km) attālumā esošas galaktikas ātrumu km/s.
J: Kas ir ierosināts par nesenajiem H0 aprēķiniem? A Nesenā 2011. gada aplēse liecina, ka H0 = 73,8 ± 2,4 (km/s)/Mpc , bet alternatīva pieeja, izmantojot datus no galaktiku kopām, deva vērtību 67 ± 3,2 (km/s)/Mpc , bet citas metodes deva skaitļus no 70 līdz 72 (km/s)/Mpc . Nesenā 2016. gada metode liecina, ka drīz pēc izplešanās sākuma tas varētu būt bijis 66,53 km/s uz megaparsecu, kas nozīmē, ka izplešanās ātrums laika gaitā ir palielinājies.
