Hūbla–Lemaitras likums: Visuma izplešanās un Hūbla konstante (H0)
Uzzini Hūbla–Lemaitras likuma būtību, Hūbla konstantes mērījumus un to ietekmi uz Visuma izplešanos — precīzi dati, vēsturiskie atklājumi un mūsdienu strīdi.
Hūbla–Lemaitras likums (bieži saukts arī par Hūbla likumu) apraksta novērojumu, ka tāliem Visuma objektiem ir redzama sarkanā nobīde un ka to attālināšanās ātrums ir saistīts ar attālumu. Oriģinālais teksts ilustrēja šo ideju šādi:
- Visiem dziļā kosmosā novērotajiem objektiem ir doplera nobīde - izmērītais ātrums attiecībā pret Zemi un viens pret otru;
- Galaktiku, kas attālinās no Zemes, ar Doplera nobīdi izmērītais ātrums ir proporcionāls to attālumam no Zemes un visiem pārējiem starpzvaigžņu ķermeņiem.
Kas tas nozīmē praksē
Vienkāršoti izsakot, Hūbla likums nosaka, ka galaktikas, kas atrodas tālāk no mums, attālinās ātrāk nekā tuvākās. Šo sakarību var pierakstīt kā vienādojumu v = H0 D, kur:
- v — galaktikas recesijas ātrums (parasti izteikts km/s), kas novērojams no sarkanās nobīdes;
- D — "īstais attālums" līdz galaktikai (dažādiem mērījumiem izmanto dažādas attāluma definīcijas — sk. Īstā attāluma lietojums);
- H0 — Hūbla konstante, proporcionāls koeficients, kas nosaka izplešanās ātrumu pašreizējā laikā.
H0 parasti izsaka kā (km/s)/Mpc (kilometri sekundē uz megaparsecu). 1 megaparseks (Mpc) = 3,09×1019 km. Hūbla konstantes apgrieztais lielums apmēram dod vienības, kas saistītas ar Visuma vecumu; to sauc par Hubeļa laiku.
Vēsturiskā izcelsme
Šo novērojumu un tā fizisko interpretāciju ierosināja un izklāstīja Žoržs Lemērs 1927. gadā, atvasinot izplešanās risinājumus no vispārīgās relativitātes vienādojumiem un piedāvājot izplešanās ātruma skaitlisku rādītāju. Divus gadus vēlāk Edvīns Hūbls ar papildu novērojumiem apstiprināja attāluma un recesijas ātruma saistību un noteica konstantes vērtību, kas vēlāk tika nosaukta viņa vārdā. Jau agrāk, no ~1912. līdz 1917. gadam, Vesto Slipers bija izmēris daudzus spektrālos pārbīdījumus (sarkanās nobīdes), kas ļāva novērot galaktiku kustību pret mums.
Fiziska nozīme un ierobežojumi
Sarkanā nobīde, ko bieži interpretē kā Doplera efektu, kosmoloģiskā mērogā rodas ne tikai no objekta lokālās kustības telpā, bet arī no telpas pašas izplešanās. Tādos gadījumos nebūtu pareizi domāt par galaktiku "skrienam" caur statisku telpu — drīzāk telpa starp galaktikām paplašinās.
Hūbla likums darbojas precīzi zema sarkanā nobīdes (mazs z) reģionā, kur var izmantot aproksimāciju v ≈ c z (c — gaismas ātrums). Lielākos sarkanās nobīdes attālumos attiecība starp redzamo nobīdi un attālumu kļūst atkarīga no Visuma sastāva (matiers, tumšā viela, tumšā enerģija) un jāizmanto pilna kosmoloģiskā attāluma-recesijas attiecība, nevis vienkāršā lineārā formula.
Mērījumi un mūsdienu "Hūbla spriedze" (Hubble tension)
Hūbla konstantes noteikšana ir viens no kosmoloģijas centrālajiem mērķiem. Pastāv divas galvenās pieejas:
- lokālās "attālumu kāpiņas" (distance ladder) metodes, kur izmanto paraugzvaigžņu paralakses, Cepīdas un supernovas, lai noteiktu attālumus tiešā veidā (HST un SH0ES projekti);
- agrīnās Visuma datu modeļu piemērošana, izmantojot kosmiskā mikroviļņu fona novērojumus (piem., Planck satelīts), kas dod H0, balstoties uz kosmoloģisko modeli (Lambda-CDM).
Konkrēti novērojumi un to piemēri, kā minēts iepriekš, iekļauj rezultātus no HST infrasarkanās kameras, kas deva H0 = 73,8 ± 2,4 (km/s)/Mpc, kā arī alternatīvus novērojumus no galaktiku kopām aptuveni 67,0 ± 3,2 (km/s)/Mpc. Plašākā pētnieku kopiena pēdējās desmitgadēs konstatējusi konsekventu nelielu, bet nozīmīgu atšķirību starp "lokālajām" novērošanas metodēm (parasti H0 ~ 73 (km/s)/Mpc) un agrīnās Visuma indikatoriem, piemēram, Planck misijas rezultātiem (apmēram H0 ~ 67 (km/s)/Mpc). Šo neatbilstību sauc par Hūbla spriedzi (Hubble tension) un tā var norādīt uz mēģinājumu uzlabot mērījumu precizitāti, uz nepilnībām modeļos vai pat uz jaunu fiziku ārpus standarta Lambda-CDM kosmoloģijas.
Mūsdienu konspekts
Šobrīd (kā liecina plaši publicētie rezultāti) vispārpieņemts ir fakts, ka:
- Visums paplašinās, un Hūbla likums ir vienkāršākais veids, kā šo izplešanos kvantificēt vietējā (zemā z) reģionā;
- Hūbla konstante H0 ir Hūbla parametra pašreizējā (mūsdienu) vērtība; Hūbla parametrs H(t) laika gaitā mainās — tas nav absolūts kosmoloģisks "likums", kas būtu nemainīgs visos laikos;
- Precīza H0 vērtība joprojām tiek aktīvi pētīta; atkarībā no metodes tā pašreiz tiek lēsta apmēram no ~67 līdz ~74 (km/s)/Mpc, un šo atšķirību izskaidrošanai tiek meklēti gan sistemātiski mērījumu efekti, gan iespējamie jauni fizikas mehānismi.
Nozīme kosmoloģijā
Hūbla likums ir viens no pamata novērojumiem, kas atbalsta Lielā sprādziena modeli un mūsdienu kosmoloģisko izpratni par Visuma evolūciju. Hūbla konstantes noteikšana palīdz ierobežot Visuma vecumu, paplašināšanās vēsturi un saturu (matiers, tumšā viela, tumšā enerģija), kā arī sniedz svarīgus testus vispārējai relativitātei un alternatīvām teorijām.
Piezīme par terminoloģiju: dažādās valodās un publikācijās var tikt lietotas variācijas, piemēram, "Hubeļa konstante", "Hūbla konstante" vai "Hubble constant" angliski. Šeit izmantojam latviskotu formu Hūbla konstante.

Absorbcijas līnijas attālu galaktiku superkopas redzamajā spektrā (pa labi) salīdzinājumā ar absorbcijas līnijām Saules optiskajā spektrā (pa kreisi). Ar bultiņām norādīts sarkanais nobīde. Viļņa garums palielinās virzienā uz sarkano un tālāk (frekvence samazinās).
Saistītās lapas
- Dabas laika grafiks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hubeļa likums?
A: Hubeļa likums jeb Hubeļa-Lemaitares likums ir astronomisks novērojums, ka visiem dziļā kosmosā novērotajiem objektiem ir doplera nobīde - izmērītais ātrums attiecībā pret Zemi un citiem starpzvaigžņu ķermeņiem ir proporcionāls to attālumam no tiem. Tas arī nosaka, ka novērojamā Visuma telpas-laikmeta apjoms paplašinās.
J: Kurš pirmais atvasināja šo likumu?
A: Likumu no vispārīgās relativitātes vienādojumiem 1927. gada rakstā pirmo reizi atvasināja Žoržs Lemotrs (Georges Lemaître).
J: Kurš apstiprināja tā pastāvēšanu?
A: Divus gadus vēlāk Edvīns Hūbls apstiprināja likuma pastāvēšanu un ieguva precīzāku konstantes vērtību, kas tagad nes viņa vārdu.
J: Kā tika izmērīts recesijas ātrums?
A: Recesijas ātrums tika atvasināts no sarkanās nobīdes, ko 1917. gadā izmērīja Vesto Slipers un ko viņš saistīja ar ātrumu.
J: Kāds vienādojums izsaka šo likumu?
A: Šo likumu bieži izsaka ar vienādojumu v = H0D, kur H0 ir proporcionalitātes konstante (Hjūbla konstante) starp galaktikas īsto attālumu D un tās ātrumu v.
J: Kādā mērvienībā parasti ir H0?
A: H0 parasti mēra (km/s)/Mpc, kas norāda 1 megaparsekas (3,09×1019 km) attālumā esošas galaktikas ātrumu km/s.
J: Kas ir ierosināts par nesenajiem H0 aprēķiniem? A Nesenā 2011. gada aplēse liecina, ka H0 = 73,8 ± 2,4 (km/s)/Mpc , bet alternatīva pieeja, izmantojot datus no galaktiku kopām, deva vērtību 67 ± 3,2 (km/s)/Mpc , bet citas metodes deva skaitļus no 70 līdz 72 (km/s)/Mpc . Nesenā 2016. gada metode liecina, ka drīz pēc izplešanās sākuma tas varētu būt bijis 66,53 km/s uz megaparsecu, kas nozīmē, ka izplešanās ātrums laika gaitā ir palielinājies.
Meklēt