Ātrums
Ātrums ir rādītājs, kas raksturo, cik ātri kaut kas pārvietojas noteiktā virzienā. Lai to definētu, ir nepieciešams gan lielums, gan virziens. Ja objekts pārvietojas uz austrumiem ar ātrumu 9 metri sekundē (9 m/s), tad tā ātrums ir 9 m/s uz austrumiem.
Tā būtība ir tāda, ka ātrums mums nepasaka, kurā virzienā objekts pārvietojas noteiktā atskaites sistēmā. Ātrums ir viena ātruma daļa, bet virziens ir otra daļa. Atkarībā no atskaites sistēmas ātrumu var definēt ar daudziem matemātiskiem jēdzieniem, kas nepieciešami pareizas analīzes veikšanai.
Ātrums viendimensiju kustībā
Vidējais ātrums
Lai aprēķinātu objekta vidējo ātrumu, tā pārvietojumu (stāvokļa maiņu) dalām ar laiku, kas bija nepieciešams stāvokļa maiņai.
v a v e r a c i j a = pārvietojuma laiks ⇔ v a v e r a c i j a = Δ x Δ t ⇔ v a v e r a c i j a = x 2 - x 1 t 2 - t 1 ⇔ v a v e r a c i j a = x t {\displaystyle {v_{vidējais}}={\frac {\text{izvietojums}}}{\text{laiks}}}}\Leftrightarrow v_{vidējais}={{\Delta x \over \Delta t}\Leftrightarrow v_{vidējais}={x_{2}-x_{1} \over t_{2}-t_{1}}\Leftrightarrow v_{average}={x \over t}}
Piemēram, ja objekts pārvietojas 20 metrus (m) pa kreisi 1 sekundē (s), tā ātrums (v) būs vienāds ar:
v = 20 m 1 s = 20 m/s pa kreisi {\displaystyle {v}={{\frac {\text{20 m}}{\text{1 s}}}={\text{20 m/s pa kreisi}}}}
Momentānais ātrums
Atšķirībā no vidējā ātruma momentānais ātrums parāda, cik ātri kaut kas pārvietojas tikai vienā brīdī, jo ātrums var mainīties tikai ar laiku.
v = lim Δ t → 0 Δ x Δ t = d x d t {\displaystyle v=\lim _{\Delta t\līdz 0}{\Delta x \pār \Delta t}={dx \pār dt}}
Ātrums divdimensiju kustībā
Ātruma jēdziens ļauj mums apsvērt divus dažādus ātruma aprēķināšanas veidus. Divdimensiju kustībai mums ir jāizmanto vektoru apzīmējums, lai definētu fizikālos lielumus, kas atrodami visā kinemātikā.
Vidējā ātruma un momentānā ātruma atšķirība attiecībā uz divdimensiju kustību
Vidējais ātrums
Lai aprēķinātu objekta vidējo ātrumu, tā pārvietojumu (stāvokļa maiņu) dalām ar laiku, kas bija nepieciešams stāvokļa maiņai.
v → a v e r a g e = pārvietojuma laika intervāls ⇔ v → a v e r a g e = Δ r → Δ t ⇔ v → a v e r a g e = r → 2 - r → 1 t 2 - t 1 {\displaystyle {{{\overrightarrow {v}}_{vidējais}}}={{\frac {\text{izvietojums}}}{\text{laika intervāls}}}}}}{Levadarbs {\overrightarrow {\overrightarrow {v}}}_{vidējais}}={\Delta {\overrightarrow {r}}} \over \Delta t}}\Leftrightarrow {\overrightarrow {v}}_{vidējais}={{{\overrightarrow {r}}_{2}-{\overrightarrow {r}}}_{1}} \over t_{2}-t_{1}}}
kur: Δ r - {\displaystyle \Delta r-} ir kopējais nobrauktais attālums noteiktā laika intervālā Δ t {\displaystyle \Delta t} . Katru no šiem lielumiem var aprēķināt, atņemot divas dažādas vērtības, kas ir savstarpēji saistītas dotajā lielumā, tādējādi r 2 - r 1 , t 2 - t 1 {\displaystyle r_{2}-r_{1},t_{2}-t_{1}} iegūst vēlamo v = r t {\displaystyle v={r \pār t}}. .
Momentānais ātrums
Pretstatā vidējam ātrumam momentānais ātrums norāda, ar kādu ātrumu konkrēts objekts pārvietojas pa noteiktu ceļu konkrētā laika posmā, kas parasti mēdz būt bezgalīgi mazs.
v = lim Δ t → 0 Δ r → Δ t ⇔ v = d r → d t {\displaystyle v=\lim _{\Delta t\to 0}{\Delta {\overrightarrow {r}}} \over \Delta t}\\Leftrightarrow v={d{d{\overrightarrow {r}} \over dt}}
Kad Δ t → 0 {\displaystyle \Delta t\rightarrow 0} , mēs redzam, ka Δ r → 0 {\displaystyle \Delta r\rightarrow 0} . Ņemot to vērā, mēs varam konceptualizēt šo pārvietojuma vektora un laika intervāla izmaiņu ātrumu, izmantojot matemātisko analīzi (galvenokārt - kalkulu).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ātrums?
A: Ātrums ir mērvienība, ar kādu ātrumu kaut kas pārvietojas noteiktā virzienā. Lai to definētu, ir nepieciešams gan lielums, gan virziens.
J: Ko mums rāda ātrums?
A: Ātrums norāda, ar kādu ātrumu pārvietojas objekts, bet ne to, kādā virzienā.
J: Kā var definēt ātrumu?
Atbilstoši atskaites punktam ātrumu var definēt ar daudziem matemātiskiem jēdzieniem, kas nepieciešami pareizai analīzei.
Kādi divi komponenti veido ātrumu?
A: Ātrumu veido ātrums un virziens.
J: Vai ātrums ir daļa no ātruma?
A: Jā, ātrums ir viena ātruma daļa; virziens ir otra daļa.
J: Vai varat sniegt piemēru, kā aprēķināt ātrumu?
A: Piemēram, ja objekts pārvietojas uz austrumiem ar ātrumu 9 metri sekundē (9 m/s), tad tā ātrums būs 9 m/s uz austrumiem.