Ātrums ir rādītājs, kas raksturo, cik ātri kaut kas pārvietojas noteiktā virzienā. Lai to definētu, ir nepieciešams gan lielums, gan virziens. Ja objekts pārvietojas uz austrumiem ar ātrumu 9 metri sekundē (9 m/s), tad tā ātrums ir 9 m/s uz austrumiem.

Tā būtība ir tāda, ka ātrums mums nepasaka, kurā virzienā objekts pārvietojas noteiktā atskaites sistēmā. Ātrums ir viena ātruma daļa, bet virziens ir otra daļa. Atkarībā no atskaites sistēmas ātrumu var definēt ar daudziem matemātiskiem jēdzieniem, kas nepieciešami pareizas analīzes veikšanai.

Definīcija un jēdzieni

Ātrums (vektors) fizikā parasti nozīmē vektoru, kas raksturo objekta pārvietojuma ātrumu un virzienu. Matemātiski vidējais ātrums starp laikiem t1 un t2 definējas kā

v̄ = Δr / Δt = (r(t2) − r(t1)) / (t2 − t1),

kur r ir pozīcijas vektors attiecīgajā koordinātu sistēmā. Momentānais ātrums (jeb vienkārši ātrums funkcijā no laika) ir šī izteiksme robežā Δt → 0:

v(t) = dr/dt.

Ātruma lielums (bieži saukts arī par "ātrumu" ikdienišķā valodā) ir vektora v garums: |v| ≥ 0. Garums neatkarīgi no orientācijas sniedz tikai to, cik ātri objekts pārvietojas, nevis kurā virzienā.

Vektori, komponentes un koordinātas

Ja izmanto karteziskās koordinātas (x, y, z), ātruma vektoru var uzrakstīt kā:

v = (dx/dt) i + (dy/dt) j + (dz/dt) k.

Komponentes vx = dx/dt, vy = dy/dt, vz = dz/dt ļauj aprēķināt vektora lielumu:

|v| = sqrt(vx² + vy² + vz²).

Vienmēr jānosaka koordinātu virziens un signu konvencija (piem., pozitīvais virziens uz austrumiem vai pa x asi). 1D kustībā negatīvs ātruma skaitlis norāda kustību pretēji pozitīvajai asij.

Vienības un pārvēršanas

  • SI vienība: metri sekundē (m/s).
  • Bieži lietotā praktiskā vienība: kilometri stundā (km/h). Pārvēršana: 1 m/s = 3.6 km/h.
  • Citas vienības: centimetri sekundē (cm/s), jūdzes stundā (mph) u. tml.

Piemērs: 9 m/s = 9 × 3.6 = 32.4 km/h.

Vidējais un momentānais ātrums — piemēri

Ja automašīna nobrauc 180 km 2 stundās, tās vidējais ātrums ir 90 km/h. Matemātiski:

v̄ = Δs / Δt = 180 km / 2 h = 90 km/h.

Piemērs ar pozīciju: ja objekta pozīcija pa x asi mainās no x1 = 10 m uz x2 = 55 m laika intervālā no t1 = 2 s līdz t2 = 7 s, tad vidējais ātrums ir:

v̄ = (55 − 10) m / (7 − 2) s = 45 m / 5 s = 9 m/s (virzienā uz pozitīvo x).

Momentānais ātrums tiek iegūts, diferenciējot pozīciju pēc laika: ja r(t) = 5t² (m), tad v(t) = dr/dt = 10t (m/s). Piemēram, pie t = 3 s v = 30 m/s.

Vektoru saskaitīšana un relatīvais ātrums

Ja divi objekti A un B pārvietojas, relatīvais ātrums A attiecībā pret B ir:

v_AB = v_A − v_B.

Šo izteiksmi izmanto, aprēķinot, kā ātri mainās to savstarpējā pozīcija. Piemēram, ja vilciens brauc ar 20 m/s uz austrumiem un persona uz vagona staigā ar 1 m/s uz rietumiem (pretēji), personas ātrums attiecībā pret zemi ir 19 m/s uz austrumiem.

Saistība ar paātrinājumu

Paātrinājums a ir ātruma vektora maiņas ātrums: a = dv/dt. Tā vienība SI ir metri sekundē kvadrātā (m/s²). Ja ātrums mainās vienmērīgi, piemēram, v(t) = v0 + a t, tad paātrinājums a ir konstants.

Praktiski padomi un uzmanības punkti

  • Vienmēr norādi atskaites sistēmu vai koordinātu ass virzienu — ātrums ir atskaites sistēmas atkarīgs lielums.
  • Skatāmies atšķirību starp ātruma vektoru (virziens + lielums) un ātruma lielumu (skalārs, neinformē par virzienu).
  • Ātrums var būt negatīvs tikai tad, ja izvēlēta virziena konvencija; negatīvs skaitlis nozīmē kustību pretējā virzienā.

Kopsavilkums

Īsumā, ātrums fizikā ir vektors, kas apvieno gan pārvietojuma ātrumu, gan virzienu. To var aprēķināt kā pozīcijas izmaiņu attiecību pret laiku (vidējais ātrums) vai kā pozīcijas atvasinājumu pēc laika (momentānais ātrums). Galvenā SI vienība ir m/s, un ir svarīgi atšķirt vektora komponentes no tā skaitliskā lieluma.