Kazaki
Kazaki (ukraiņu: Козаки) ir cilvēku grupa Ukrainas un Krievijas dienvidu zemēs. Viņi ir slaveni ar savu brīvības izjūtu. Viņi ir pazīstami arī ar savām militārajām prasmēm, galvenokārt ar to, kā viņi jāj ar zirgiem.
Nosaukums kazaks nozīmē "brīvs cilvēks". Terminu pirmo reizi sāka lietot 1395. gadā. Vispazīstamākie kazaki ir Ukrainas kazaki no Zaporožje un Krievijas kazaki no Donas, Tereka, Kubānas un Urāla apgabaliem. Viņi radās pēc tam, kad mongoļi uzbruka Kijevas Rūsai. Galu galā krievu kazaki sargāja zemi Krievijas valdības uzdevumā. Kazaki bija Krievijas armijas sastāvā dažos karos XIX gadsimta 19. un 20. gadsimta 19. un 20. gadsimta 20. gados. Krievijas pilsoņu karā lielākā daļa cīnījās pret Sarkano armiju, bet daži bija "sarkanie kazaki". Padomju laikā kazaku dzīve bija pakļauta daudziem boļševiku uzbrukumiem, un kazaku zemes pārdzīvoja vairākus badus. Otrajā pasaules karā kazaku karaspēks cīnījās abās pusēs. Mūsdienās Krievijā kazaki ir kazaku etniskie pēcteči vai kalpo kazaku armijā, un bieži vien abējādi. Mūsdienās kazaku armijā ir 150 000 kazaku un daudzi miljoni kazaku bērnu.
Glezna, kurā attēloti daži ukraiņu kazaki. Iļja Repins gleznojis no 1880. līdz 1891. gadam.
