Sieviešu vēlēšanu tiesības
Sieviešu vēlēšanu tiesības ir sieviešu tiesības balsot un tikt ievēlētām amatā. Šīs tiesības parasti tika piešķirtas pēc ilgām politiskām kampaņām. Daudzās valstīs tās tika atzītas pirms vispārējām vēlēšanām. Līdz 19. gadsimta beigām nevienai sievietei nebija tiesību balsot nevienās politiskās vēlēšanās.
Mūsdienu kustība par sieviešu vēlēšanu tiesību iegūšanu aizsākās Francijā 18. gadsimta beigās. Pēc revolūcijas tika nodibināta FrancijasRepublika, un politologs Antuāns Kondoržē un aktīviste Olimpa de Guža (Olympe de Gouges) rīkoja kampaņu par to, lai sievietēm tiktu atļauts piedalīties valsts vēlēšanās.
Sieviešu vēlēšanu tiesību agrīnajos gadījumos tiesības balsot dažāda veida vēlēšanās tika piešķirtas tikai tām sievietēm, kuras atbilda noteiktām prasībām. Zviedrijā brīvības laikmetā (1718-1771) pastāvēja nosacītas sieviešu vēlēšanu tiesības. Ņūdžersijā no 1776. līdz 1807. gadam balsot varēja neprecētas sievietes, kurām piederēja īpašums. Sjerraleonē 1792. gada vēlēšanās varēja balsot visi mājsaimniecību vadītāji, no kuriem viena trešdaļa bija sievietes.
Vairākas britu kolonijas atzina sieviešu vēlēšanu tiesības agrāk nekā vairums citu valstu. Bountijanemiernieku pēcnācējas sievietes, kas dzīvoja Pitkērnas salās, varēja balsot no 1838. gada. Šīs tiesības tika saglabātas, kad viņas 1856. gadā tika pārceltas uz Norfolkassalu. Dienvidaustrālijā sievietēm bija atļauts balsot pašvaldību vēlēšanās no 1861. gada, bet Menas salā sievietes varēja balsot parlamenta vēlēšanās no 1881. gada. Jaunzēlande 1893. gadā kļuva par pirmo neatkarīgo valsti, kas visām pilngadīgām sievietēm deva tiesības balsot valsts vēlēšanās. Dienvidaustrālijas sievietes ieguva tādas pašas tiesības 1894. gadā un kļuva par pirmajām sievietēm, kas ieguva tiesības kandidēt (kandidēt) uz vietām parlamentā.
Daudzas valstis drīz pēc tam, pēc līdzīgām cīņām, darīja to pašu. Ierobežotas vēlēšanu tiesības 19. gadsimta beigās sievietes ieguva arī vairākās Rietumvalstīs, tostarp Zviedrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē. Krievijas impērija bija pirmā Eiropas valsts, kas 1906. gadā ieviesa sieviešu vēlēšanu tiesības. Tā 1907. gada vēlēšanās ievēlēja arī pasaulē pirmās sievietes parlamenta deputātes. Tajā laikā tā bija Krievijas impērijas sastāvdaļa. Pirms Pirmā pasaules kara vēlēšanu tiesības ieguva arī sievietes Norvēģijā (1913. gadā) un Dānijā (1915. gadā), kā arī sievietes citos Austrālijas štatos. Lielākajā daļā citu Rietumvalstu sieviešu vēlēšanu tiesības ieguva Pirmā pasaules kara beigās.
1931. gadā Ceilona, kas tagad tiek saukta par Šrilanku, atzina šīs tiesības. 1960. gada vēlēšanās tā ievēlēja pasaulē pirmo sievieti valdības vadītāju Sirimavo Bandaranaike. Apvienoto Nāciju Organizācija 1979. gadā skaidri atzina sieviešu vēlēšanu tiesības.
Sieviešu vēlēšanu tiesības
Trīspadsmit no kopumā deviņpadsmit parlamenta deputātēm. Tās bija pirmās sievietes deputātes pasaulē, kas tika ievēlētas Somijas parlamenta vēlēšanās 1907. gadā.
Cita lapa
- Suffragette
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sieviešu vēlēšanu tiesības?
A: Sieviešu vēlēšanu tiesības ir sieviešu tiesības piedalīties vēlēšanās, kas ietver tiesības balsot par kandidātiem un iespēju tikt ievēlētām politiskos amatos.
Q: Kad sākās mūsdienu kustība par sieviešu vēlēšanu tiesībām?
A: Mūsdienu kustība par sieviešu vēlēšanu tiesībām sākās Francijā 18. gadsimta beigās.
J: Kurā gadā Jaunzēlande bija pirmā neatkarīgā valsts, kas visām pilngadīgām sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības?
A: Jaunzēlande kļuva par pirmo neatkarīgo valsti, kas 1893. gadā visām pilngadīgām sievietēm piešķīra balsstiesības valsts vēlēšanās.
J: Kura bija pirmā Eiropas valsts, kas ieviesa sieviešu vēlēšanu tiesības?
A: Krievijas impērija bija pirmā Eiropas valsts, kas 1906. gadā ieviesa sieviešu vēlēšanu tiesības.
J: Kas tika ievēlēts par pasaulē pirmo sieviešu valdības vadītāju?
A: Sirimavo Bandaranaike tika ievēlēta par pasaulē pirmo sievieti valdības vadītāju Ceilonā (tagadējā Šrilankā) 1960. gada vēlēšanās.
J: Kad Apvienoto Nāciju Organizācija atzina sieviešu vēlēšanu tiesības?
A: Apvienoto Nāciju Organizācija 1979. gadā skaidri atzina sieviešu vēlēšanu tiesības.
