Sjerraleone (Sierra Leone) — Rietumāfrikas valsts: vēsture, ekonomika, fakti
Sjerraleone — Rietumāfrikas vēsture, ekonomika un fakti: no atbrīvoto vergu vēstures un dimantiem līdz dabas bagātībām, ostai un mūsdienu izaicinājumiem.
Sjerraleone ir valsts Rietumāfrikā. Tās galvaspilsēta ir Frītauna. Valsts valoda ir angļu, taču ikdienā plaši lietota ir arī kreolu valoda Krio, kas kalpo kā saziņas valoda starp dažādām etniskajām grupām.
Vēsture
Pirmo reizi šī valsts tika izveidota kā vieta, kur dzīvot atbrīvotajiem vergiem. Frītauna vietā 18. gadsimtā dibināja britu un atbrīvoto vergu kopienas, un vēlāk Sjerraleone kļuva par britu koloniju. Valsts ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1961. gadā.
No 1991. līdz 2000. gadam Sjerraleonē norisinājās pilsoņu karš starp nemierniekiem un valdību. Tomēr pilsoņu kara pēdējie plašāk atzītie pretošanās akti un oficiāla konflikta beigšana notika 2002. gadā; kara gaitā tika izmantoti arī tā saucamie asiņainie dimanti, kuri tika ieguva un pārdeva, lai iegādātos ieročus. Pēc kara sekoja plaša starptautiska atjaunošanās un miera uzturēšanas operācija.
Ekonomika
Sjerraleone ekonomika būtiski balstās uz kalnrūpniecību. Valsts ir pazīstama ar dimantiem, kas kara laikos ieguva sliktu reputāciju, taču dimanti joprojām ir nozīmīgs eksporta produkts. Sjerraleone ir viena no lielākajām titāna (rutila) un boksīta ražotājām, kā arī liela zelta ražotāja. Valstī atrodas viena no pasaulē lielākajām rutila atradnēm.
Frītaunā atrodas svarīga osta, un kuģi no visas pasaules izmanto slaveno karalienes Elizabetes II krastmala (Queen Elizabeth II Quay). Papildus ieguvei, ekonomikas nozari veido lauksaimniecība (piem., rīsu audzēšana, kakao, kafija), zivsaimniecība un pakalpojumu sektors. Neskatoties uz bagātīgajiem resursiem, aptuveni 70 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, kas atspoguļo nevienlīdzību un infrastruktūras trūkumus.
Daba un ģeogrāfija
Sjerras zemes platība ir 71 740 kvadrātkilometri; platības ziņā tā ir līdzīga Īrijai. Valsts teritorija iekļauj piekrastes līdzenumus, kalnainākas dienvidu un centrālās zonas un bagātīgu pludmales joslu. Klimats ir tropisks ar lietus sezonu un sauso sezonu.
Valstī ir liela bioloģiskā daudzveidība — zināmas 2090 augstāko augu sugas, 147 zīdītāju, 626 putnu, 67 rāpuļu, 35 abinieku un 99 zivju sugas. Šī bagātība ietver gan tropu mežus, gan mangrovju ekosistēmas gar piekrasti, kuras ir nozīmīgas gan vidi, gan vietējām kopienām.
Sabiedrība un reliģija
Sjerraleones iedzīvotāju skaits mērāms miljonos — valsts ir salīdzinoši blīvi apdzīvota piekrastē un mazāk apdzīvota iekšzemē. Valsts ir galvenokārt musulmaņu (islāma) tradīciju ietekmēta, tomēr būtiska daļa iedzīvotāju praktizē arī kristietību un tradicionālās vietējās ticības. Reliģiju līdzāspastāvēšana un sinerģija starp ticībām ir raksturīga sabiedrības dzīvei.
Mūsdienas un izaicinājumi
Pēc kara Sjerraleone ir centusies atjaunot infrastruktūru, nostiprināt institūcijas un attīstīt ekonomiku. Valsts pieredzēja smagu veselības krīzi 2014.–2016. gadā, kad reģionu piemeklēja Ebolas uzliesmojums, kas radīja papildu slogu veselības aprūpes sistēmai un ekonomikai. Turpinās starptautiskā palīdzība un investīcijas, taču izaicinājumi, piemēram, korupcija, vāja infrastruktūra, zema izglītības un veselības pieejamība, kā arī atkarība no izejvielu eksporta, ierobežo straujāku izaugsmi.
Starptautiskā kopiena un iniciatīvas, tai skaitā dimantu tirdzniecības regulēšanas mehānismi, cenšas mazināt nelegālu resursu izmantošanu konfliktu finansēšanai un veicināt ilgtspējīgāku attīstību. Ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība, investīcijas izglītībā un veselībā, kā arī vietējo ekonomiku dažādošana ir svarīgas Sjerraleones nākotnes perspektīvas.
Īsi fakti:
- Galvaspilsēta: Frītauna.
- Oficiālā valoda: angļu (plaši lietota arī Krio).
- Platība: 71 740 km² — līdzīga Īrijai.
- Bogāta minerālu bāze: dimanti, titāns (rutils), boksīts, zelts.
- Sadarbība ar starptautisko sabiedrību miera konsolidācijā un attīstībā pēc pilsoņu kara.
Ģeogrāfija un klimats
Valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Gvineju, dienvidos un dienvidaustrumos - ar Libēriju, bet rietumos - ar Atlantijas okeānu.
Bintumani kalna augstums sasniedz 1948 m (6391 pēdu). Tas ir augstākais punkts valstī.
Klimats ir karsts, tropisks un mitrs visu gadu, un tajā ir divi gadalaiki. Lietus sezona ir no maija līdz novembrim, bet sausā sezona - no decembra līdz maijam.
Marts un aprīlis ir karstākie mēneši, un dienas temperatūra ir aptuveni 38 °C - 41 °C un 82 % mitruma. Naktī temperatūra daudz nemainās un var svārstīties 2 °C - 4 °C robežās.
Decembris un janvāris ir vislabākais laiks, lai apmeklētu Sjerraleoni, jo temperatūra un mitrums ir daudz zemāki un samērīgi, pateicoties Hammattāna vējam no Sahāras tuksneša, lai gan pēcpusdienas temperatūra joprojām var sasniegt 40 °C un vairāk, Hammattāna vējš neļauj tai kļūt pārāk mitrai, lai gan joprojām būs karsti, mitrums var būt samazināts līdz 39 %, kas nozīmē, ka šajā laikā jūs sviedrosiet mazāk nekā tad, kad klimats atgriezīsies savā sākotnējā stāvoklī, tāpēc karstums būs vieglāk panesams, īpaši piekrastes rajonos.
Kad hammattāna vējš ir pazeminājis karstumu un mitrumu līdz pamatam, augstākā vidējā diennakts temperatūra decembrī un janvārī sasniegs tikai 31 °C (88 °F), bet nakts temperatūra būs 24 °C (75 °F), lai gan naktī un dažkārt no rīta tā var pazemināties līdz 21 °C (70 °F), kas ir viszemākā iespējamā gaisa temperatūra. Šajā laikā gaisa mitrums ir 70 % un ir patīkami silts un patīkams.
Lietus sezonā no maija līdz novembrim vidējā temperatūra ir 27 °C (81 °F) - 29 °C (84 °F), mitrums 95 % - 100 %. Dažās dienās, kad nav lietus, temperatūra var paaugstināties līdz 32 °C (90 °F) un mitrums var būt mērens - aptuveni 75 %. Nokrišņi var būt spēcīgi, tāpēc, ja ceļojat uz Sjerraleoni šajā gadalaikā, ieteicams ņemt līdzi ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, jo lietus var līt veselu nedēļu bez pārtraukuma un bez saules gaismas ietekmes.
Lielākās pilsētas
Lielākās pilsētas Sjerraleonē ir:
- Frītauna 1 070 200
- Bo 269 000 [7]
- Kenema 158 496 [8]
- Koidu pilsēta 111 800 [9]
- Makeni 105 900 [10]
Izglītība
Sjerraleonē izglītība visiem bērniem ir obligāta sešus gadus. Skolu un skolotāju trūkuma dēļ tas nav iespējams. Divas trešdaļas pieaugušo valsts iedzīvotāju neprot lasīt. Sjerraleones pilsoņu kara laikā tika iznīcinātas 1270 pamatskolas. 2001. gadā 67 % visu skolas vecuma bērnu neapmeklēja skolu. Kopš pilsoņu kara beigām situācija ir uzlabojusies.
Valstī ir trīs universitātes: Fourah Bay College, Makeni universitāte un Njala universitāte. Daudzās valsts daļās ir skolotāju koledžas un reliģiskie semināri.
Kara izpostītā skola
Provinces un apgabali
Sjerraleones Republikā ir četri reģioni - Ziemeļu province, Dienvidu province, Austrumu province un Rietumu reģions. Pirmās trīs provinces ir sadalītas 12 apgabalos. Apgabali tālāk ir sadalīti 149 priekšniecībās.
| Rajons | Capital | Platība km 2 | Province | Iedzīvotāju skaits (2004. gada tautas skaitīšana) | Iedzīvotāju skaits (2008. gada aplēses) |
| Bombali rajons | Makeni | 7,985 | Ziemeļu province | 408,390 | 424,100 |
| Koinadugu apgabals | Kabala | 12,121 | 265,758 | ||
| Port Loko rajons | Port Loko | 5,719 | 455,746 | 483,752 | |
| Tonkolili rajons | Magburaka | 7,003 | 347,197 | 370,425 | |
| Kambijas rajons | Kambia | 3,108 | 270,462 | 299,725 | |
| Kenema apgabals | Kenema | 6,053 | Austrumu province | 497,948 | 522,656 |
| Kono apgabals | Koidu pilsēta | 5,641 | 335,401 | ||
| Kailahun apgabals | Kailahun | 3,859 | 358,190 | 389,253 | |
| Bo rajons | Bo | 5,473.6 | Dienvidu province | 463,668 | 527,131 |
| Bontes rajons | Mattru Jong | 3,468 | 129,947 | 137,155 | |
| Pujehun apgabals | Pujehun | 4,105 | 228,392 | 262,073 | |
| Moyamba rajons | Moyamba | 6,902 | 260,910 | ||
| Rietumu rajona pilsētas rajons | 3,568 | Rietumu apgabals | 1,272,873 | 1,473,873 | |
| Rietumu apgabala lauku rajons | Waterloo | 4,175 | 174,249 | 205,400 |
Sjerraleones 12 rajoni un 2 apgabali.
Pārtika un paražas
Sjerraleonē rīsi ir galvenais pārtikas produkts. Tie tiek ēsti gandrīz katrā ikdienas maltītē. Rīsi tiek pagatavoti dažādos veidos un papildināti ar dažādām mērcēm, kas pagatavotas no Sjerraleones iecienītākajām piedevām. To vidū ir kartupeļu lapas, manioka lapas, kraina krains, okras zupa, ceptas zivis un zemesriekstu sautējums.
Pilsētu ielās var atrast tādas uzkodas kā svaigi mango, apelsīni, ananasi, cepti plantāni, ingvera alus, cepti kartupeļi, cepta manioka ar piparu mērci, mazi popkorna vai zemesriekstu maisiņi, maize, grauzdēta kukurūza vai grilētas gaļas vai garneļu iesmi.
Poyo ir populārs Sjerraleones dzēriens. Tas ir salds, viegli raudzēts palmu vīns. Poyo bāri ir vietas, kur notiek spraigas neformālas sarunas par politiku, futbolu, izklaidi un citiem jautājumiem.
Sports
Futbols ir vispopulārākais sporta veids Sjerraleonē. Bērni, jaunieši un pieaugušie bieži redzami spēlējam ielu futbolu visā Sjerraleonē.
Sjerraleones nacionālā futbola izlase, tautā pazīstama kā Leone Stars, pārstāv valsti starptautiskās sacensībās. Tā nekad nav kvalificējusies FIFAPasaules kausa izcīņai. Tā ir piedalījusies 1994. un 1996. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņā. Daudzi izlases futbolisti ir slavenības visā Sjerraleonē. Viņi bieži vien ir labi pazīstami lielākajai daļai valsts iedzīvotāju. Daži labi pazīstami Sjerraleones starptautiskie futbolisti ir Mohamed Kallon, Mohamed Bangura, Rodney Strasser, Ibrahim Teteh Bangura, Alhassan Bangura, Sheriff Suma, Mohamed Kamara, Umaru Bangura un Kei Kamara.
Saistītās lapas
- Sjerraleones upju saraksts
- Sjerraleone olimpiskajās spēlēs
- Sjerraleones nacionālā futbola izlase
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Sjerraleones galvaspilsēta?
A: Sjerraleones galvaspilsēta ir Frītauna.
Q: Kādā valodā runā Sjerraleonē?
A: Sjerraleones oficiālā valoda ir angļu valoda.
Q: Kā Sjerraleone radās?
A: Sjerraleone vispirms tika izveidota kā vieta, kur dzīvot atbrīvotajiem vergiem.
J: Kad Sjerraleonē sākās pilsoņu karš?
A: Sjerraleonē pilsoņu karš notika no 1991. līdz 2000. gadam.
J: Kas ir asiņainie dimanti un kāpēc tos ieguva pilsoņu kara laikā?
A: Asins dimanti ir dimanti, kas tika iegūti un pārdoti pilsoņu kara laikā, lai iegādātos ieročus konflikta vajadzībām.
J: Cik liela ir Sjerraleone salīdzinājumā ar Īriju?
A: Platības ziņā Sjerraleone ir līdzīga Īrijai - 71 740 kvadrātkilometri zemes.
J: Kādi dabas resursi ir Sjerraleonei?
A:Sjerraleone ir balstījusies uz kalnrūpniecību, jo īpaši dimantiem, un tās ekonomiskā bāze ir arī viena no pasaulē lielākajām rutila atradnēm, kā arī tā ražo titānu, boksītu un zeltu. Tai ir arī trešā lielākā dabiskā osta pasaulē - Karalienes Elizabetes II krastmala Frītaunā.
Meklēt