Sjerraleone ir valsts Rietumāfrikā. Tās galvaspilsēta ir Frītauna. Valsts valoda ir angļu, taču ikdienā plaši lietota ir arī kreolu valoda Krio, kas kalpo kā saziņas valoda starp dažādām etniskajām grupām.
Vēsture
Pirmo reizi šī valsts tika izveidota kā vieta, kur dzīvot atbrīvotajiem vergiem. Frītauna vietā 18. gadsimtā dibināja britu un atbrīvoto vergu kopienas, un vēlāk Sjerraleone kļuva par britu koloniju. Valsts ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1961. gadā.
No 1991. līdz 2000. gadam Sjerraleonē norisinājās pilsoņu karš starp nemierniekiem un valdību. Tomēr pilsoņu kara pēdējie plašāk atzītie pretošanās akti un oficiāla konflikta beigšana notika 2002. gadā; kara gaitā tika izmantoti arī tā saucamie asiņainie dimanti, kuri tika ieguva un pārdeva, lai iegādātos ieročus. Pēc kara sekoja plaša starptautiska atjaunošanās un miera uzturēšanas operācija.
Ekonomika
Sjerraleone ekonomika būtiski balstās uz kalnrūpniecību. Valsts ir pazīstama ar dimantiem, kas kara laikos ieguva sliktu reputāciju, taču dimanti joprojām ir nozīmīgs eksporta produkts. Sjerraleone ir viena no lielākajām titāna (rutila) un boksīta ražotājām, kā arī liela zelta ražotāja. Valstī atrodas viena no pasaulē lielākajām rutila atradnēm.
Frītaunā atrodas svarīga osta, un kuģi no visas pasaules izmanto slaveno karalienes Elizabetes II krastmala (Queen Elizabeth II Quay). Papildus ieguvei, ekonomikas nozari veido lauksaimniecība (piem., rīsu audzēšana, kakao, kafija), zivsaimniecība un pakalpojumu sektors. Neskatoties uz bagātīgajiem resursiem, aptuveni 70 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, kas atspoguļo nevienlīdzību un infrastruktūras trūkumus.
Daba un ģeogrāfija
Sjerras zemes platība ir 71 740 kvadrātkilometri; platības ziņā tā ir līdzīga Īrijai. Valsts teritorija iekļauj piekrastes līdzenumus, kalnainākas dienvidu un centrālās zonas un bagātīgu pludmales joslu. Klimats ir tropisks ar lietus sezonu un sauso sezonu.
Valstī ir liela bioloģiskā daudzveidība — zināmas 2090 augstāko augu sugas, 147 zīdītāju, 626 putnu, 67 rāpuļu, 35 abinieku un 99 zivju sugas. Šī bagātība ietver gan tropu mežus, gan mangrovju ekosistēmas gar piekrasti, kuras ir nozīmīgas gan vidi, gan vietējām kopienām.
Sabiedrība un reliģija
Sjerraleones iedzīvotāju skaits mērāms miljonos — valsts ir salīdzinoši blīvi apdzīvota piekrastē un mazāk apdzīvota iekšzemē. Valsts ir galvenokārt musulmaņu (islāma) tradīciju ietekmēta, tomēr būtiska daļa iedzīvotāju praktizē arī kristietību un tradicionālās vietējās ticības. Reliģiju līdzāspastāvēšana un sinerģija starp ticībām ir raksturīga sabiedrības dzīvei.
Mūsdienas un izaicinājumi
Pēc kara Sjerraleone ir centusies atjaunot infrastruktūru, nostiprināt institūcijas un attīstīt ekonomiku. Valsts pieredzēja smagu veselības krīzi 2014.–2016. gadā, kad reģionu piemeklēja Ebolas uzliesmojums, kas radīja papildu slogu veselības aprūpes sistēmai un ekonomikai. Turpinās starptautiskā palīdzība un investīcijas, taču izaicinājumi, piemēram, korupcija, vāja infrastruktūra, zema izglītības un veselības pieejamība, kā arī atkarība no izejvielu eksporta, ierobežo straujāku izaugsmi.
Starptautiskā kopiena un iniciatīvas, tai skaitā dimantu tirdzniecības regulēšanas mehānismi, cenšas mazināt nelegālu resursu izmantošanu konfliktu finansēšanai un veicināt ilgtspējīgāku attīstību. Ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība, investīcijas izglītībā un veselībā, kā arī vietējo ekonomiku dažādošana ir svarīgas Sjerraleones nākotnes perspektīvas.
Īsi fakti:
