Rīsi
Rīsi (Oryza sativa) ir [dārzeņu] un pārtikas produktu veids. Pēc izcelsmes tā ir purva zāle. Daudzviet Āzijā to lieto kā pamatēdienu. To audzē siltās pasaules daļās, galvenokārt Āzijā, Āfrikā, Ziemeļitālijā un Ziemeļamerikas rietumu piekrastē.
Rīsi veido 80 % no Āzijā patērētajām kalorijām jeb piekto daļu no visā pasaulē cilvēku patērētajām kalorijām. Tā ir lauksaimniecības prece ar trešo lielāko ražošanas apjomu pasaulē (rīsi, 741,5 miljoni tonnu 2014. gadā) aiz cukurniedrēm (1,9 miljardi tonnu) un kukurūzas (1,0 miljardi tonnu). Tomēr, vērtējot pēc vērtības, pasaules kviešu tirdzniecība ir lielāka nekā visu pārējo kultūraugu tirdzniecība kopā. Visi šie graudaugi ir graudaugi.
Daudzās valstīs rīsi bija galvenais uztura pamats. Rīsi ēdināšanai tiek gatavoti dažādos pārtikas pārstrādes veidos. Parasti tos vāra. Dažos reģionos, piemēram, Spānijā, rīsus vispirms apcep olīveļļā vai sviestā, pēc tam vāra ar ūdeni vai zupu. Citos reģionos, piemēram, Indijā, rīsus ēd ar mērci, kariju vai zupu. No rīsiem var pagatavot arī alkoholu, piemēram, japāņu sakē rīsu vīnu.
Tiek uzskatīts, ka rīsi pirmo reizi tika audzēti senajā Dienvidķīnā un Indijā ap 2500 gadu pirms mūsu ēras. Iespējams, ka 1. gadsimtā p.m.ē. rīsu audzēšana tika pārcelta uz Japānu, un tā kļuva populāra 2. un 3. gadsimtā. No Indijas rīsi izplatījās uz Dienvideiropu un Āfriku.
Aluviālās smilšmāla un mālainās augsnes ir ideāli piemērotas rīsu audzēšanai. Rīsu kultūrai ir vajadzīga aptuveni 24 °C vai augstāka temperatūra ar nelielām svārstībām sējas, augšanas un ražas novākšanas sezonā. Rīsi labi aug apgabalos, kur nokrišņu daudzums pārsniedz 100 cm. Deltas, upju ielejas, piekrastes līdzenumi un terasveida lauki kalnainos reģionos ir ideāli piemēroti rīsu audzēšanai.
Rīsi parasti tiek stādīti līdzenā laukā, kas piepildīts ar ūdeni. Pirms sējas ūdens no lauka tiek izlaists. Pirms lauksaimnieki izstrādāja labu lauksaimniecības sistēmu un minerālmēslus, viņi atļāva zemei atpūsties 1 līdz 2 gadus, kamēr citās zemēs nodarbojās ar lauksaimniecību.
Dažos karstajos apgabalos, kas atrodas tuvu ekvatoram, lauksaimnieki audzē dubultkultūras, kas nozīmē, ka vienā gadā tiek audzētas divas kultūras.
Rīsi satur daudz ogļhidrātu. Ir dažādi rīsu malšanas veidi. No brūnajiem rīsiem ir atdalīts tikai ārējais slānis. Tajos ir vairāk šķiedrvielu nekā pilnīgi slīpētos baltajos rīsos.
Rīsi var būt dažādu formu, krāsu un izmēru.
Vārīti rīsi un dārzeņi
Rīsu šķirnes
Ir vairāki graudaugi, ko sauc par rīsiem: tie tiek audzēti jau tūkstošiem gadu. Ir ļoti daudz šķirņu.
Āzijas rīsi (Oryza sativa) ir visplašāk zināmie un visplašāk audzējamie rīsi, ar divām galvenajām pasugām un vairāk nekā 40 000 šķirņu. Ievērojamas ir arī Āfrikas rīsu (Oryza glaberrima) un savvaļas rīsu (Zizania ģints) šķirnes. Rīsi var atšķirties pēc ģenētiskajām īpašībām, graudu garuma, krāsas, biezuma, lipīguma, aromāta, audzēšanas veida un citām īpašībām.
Rīsu var iedalīt dažādās kategorijās, pamatojoties uz katru no to galvenajām īpašībām. Abām Āzijas rīsu pasugām - indica un japonica - ir atšķirīgs garums un lipīgums. Indica rīsiem ir garas graudiņas un tie nav lipīgi, savukārt japonica rīsiem ir īsas graudiņas un tie ir lipīgi.
Piemēram, tikai sakē pagatavošanai ir vairāk nekā deviņas galvenās rīsu šķirnes.
IR8
Tiek uzskatīts, ka dabā sastopamais rīsu celms IR8 ir izglābis daudzas dzīvības.
"Pagājušā gadsimta 50. gados... pietika uzzīmēt iedzīvotāju skaita pieaugumu attiecībā pret rīsu ražošanu, lai saprastu, ka dažu gadu laikā to vairs nebūs pietiekami daudz. Bija kaut kas jādara, un 1960. gadā divi amerikāņu labdarības fondi - Forda un Rokfellera fonds - apvienoja spēkus, lai Filipīnās dibinātu Starptautisko rīsu pētniecības institūtu (IRRI).
Jaunā komanda sāka pacietīgi krustot 10 000 dažādu savākto šķirņu.
"Lielākā daļa rīsu šķirņu krustojumu dod tikai 1 % vai 2 % uzlabojumu, bet IR8 bija atšķirīgs. Tajā tika apvienots augsts augstas ražības celms no Indonēzijas (PETA) ar izturīgu punduršķirni no Ķīnas (DGWG). Rezultāti bija pārsteidzoši.
Pasaules vēsturē nav bijis neviena gadījuma, kad rīsu raža būtu divkāršojusies vienā solī... Saskaņā ar dažiem pētījumiem IR8 raža labākajos apstākļos varētu būt pat 10 reizes lielāka nekā tradicionālo šķirņu raža".
Jaunajai šķirnei, kas bija daļa no Zaļās revolūcijas, bija trūkumi. Tai trūka garšas, un komanda 20 gadus uzlaboja tās kvalitāti un izturību pret sēnītēm un kaitēkļiem. Vēlāk komanda strādāja pie tā, lai samazinātu tā slikto ietekmi uz 2. tipa diabētu un A vitamīna saturu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rīsi?
A: Rīsi (Oryza sativa) ir graudaugu un pārtikas produkts. Sākotnēji tā ir purva zāle, ko daudzviet Āzijā lieto kā pamatēdienu.
J: Kur audzē rīsus?
A: Rīsi galvenokārt tiek audzēti siltajās pasaules daļās, piemēram, Āzijā, Āfrikā, Ziemeļitālijā un Ziemeļamerikas rietumu piekrastē.
J: Cik daudz rīsiem ir pasaulē apēsto kaloriju?
A: Rīsi veido 80 % no Āzijā patērētajām kalorijām jeb piektdaļu no visā pasaulē patērētajām kalorijām.
J: Kad pirmo reizi sāka audzēt rīsus?
A: Tiek uzskatīts, ka rīsi pirmo reizi tika audzēti senajā Dienvidķīnā un Indijā ap 2500 gadu pirms mūsu ēras.
J: Kā lauksaimnieki audzē rīsus?
A: Rīsi parasti tiek stādīti līdzenā laukā, kas piepildīts ar ūdeni. Pirms sējas ūdens no lauka tiek izlaists. Dažās karstās teritorijās, kas atrodas tuvu ekvatoram, lauksaimnieki audzē rīsus divreiz, t. i., vienā gadā audzē divas kultūras.
J: Kādi ir daži veidi, kā cilvēki apstrādā un ēd rīsus?
A: Rīsi ēdināšanai tiek sagatavoti dažādos pārtikas apstrādes veidos. Pirms vārīšanas ar ūdeni vai zupu tos var gatavot vienus vai apcept ar olīveļļu vai sviestu; tos var pasniegt ar mērci, kariju vai zupu; no tiem var pat pagatavot alkoholu, piemēram, japāņu rīsu vīnu sakē.
J: Kādas uzturvielas satur rīsi? A: Rīsi satur daudz ogļhidrātu.
