Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta, ostas un rūpniecības centrs

Frītauna ir Āfrikas valsts Sjerraleones galvaspilsēta. Ar 951 000 iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta šajā valstī. Pilsēta ir osta Frītaunas pussalā Atlantijas okeāna piekrastē. Osta ir ļoti svarīga Frītaunas ekonomikas daļa. Tajā tiek apstrādāts galvenais valsts eksports. Rūpniecība ietver zivju, rīsu, naftas un cigarešu ražošanu.

Vēsturisks un kultūras pārskats

Frītauna dibināta 18. gadsimta beigās kā piebērtnīca brīvprātīgi atbrīvotām vergu kopienām, un tās nosaukums angļu valodā — Freetown — atspoguļo šo vēsturisko sakni. Pilsētā atrodas vairākas nozīmīgas vēsturiskas un kultūras vietas, piemēram, Cotton Tree, St. George’s katedrāle un Fourah Bay College, kas ir daļa no University of Sierra Leone un ir viena no vecākajām mūsdienu augstskolām Rietumāfrikā. Frītauna ir etniski daudzveidīga, un tās kultūra apvieno tradicionālās afrikāņu tradīcijas ar britu koloniālās pagātnes ietekmi.

Ekonomika un osta

Frītaunas osta atrodas stratēģiskā vietā Frītaunas pussalā un ir galvenais valsts tirdzniecības centrs. Caurredzot importa un eksporta plūsmas, osta apkalpo gan lauksaimniecības produktus (kakao, kafiju), gan minerālus (piem., rutilu, dzelzs rūdas), kā arī zvejas produktus. Ostas nozīme ir liela, jo lielākā daļa tirdzniecības ar ārvalstīm notiek caur Frītaunu, kas padara to par svarīgu ekonomikas mezglu un ienākumu avotu valstij.

Rūpniecība

Pilsētas rūpniecība ir samērā daudzveidīga. Kā jau minēts, svarīgas nozares ietver zivju pārstrādi un rīsu apstrādi, kā arī vieglo rūpniecību, tai skaitā cigarešu ražošanu. Turklāt plašāka ražošanas un apstrādes sektora attīstība piesaista investīcijas, īpaši lauksaimniecības produktu pārstrādē un loģistikā, jo osta nodrošina piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Pilsētas dzīve, infrastruktūra un izaicinājumi

Frītauna ir dinamiska pilsēta ar tirgiem, uzņēmumiem, skolām un veselības iestādēm. Tomēr tā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem: nepietiekama infrastruktūra daļā rajonu, piesātināta pilsētas apbūve, noturīga nabadzība un nepieciešamība pēc labākas atkritumu apsaimniekošanas un kanalizācijas sistēmām. Pēckara atjaunošana un starptautiskās palīdzības projekti ir uzlabojuši daudzas publiskās pakalpojumu jomas, bet darbs pie ilgtspējīgas attīstības turpinās.

Transporta savienojumi

Frītauna ir administratīvais centrs ar labām saiknēm uz pārējām valsts daļām. Starptautiskā gaisa satiksme galvenokārt tiek nodrošināta caur Lungi International Airport, kas atrodas ūdens šķirtuvē pretim Frītaunai; pasažieru saikne nodrošināta ar prāmju satiksmi, ātrgaitas laivām un helikopteru/privāto jūras pārvadājumu risinājumiem. Vietējais ceļu tīkls savieno pilsētu ar citām svarīgām ostām un lauksaimniecības reģioniem, taču ceļu kvalitāte var būt mainīga.

Klima un daba

Frītaunai raksturīgs tropisks klimats ar skaidri izteiktām sausā un mitrā gada sezónām. Mitrā sezona parasti ilgst no maija līdz oktobrim, kad nokrišņu daudzums ir vislielākais. Pilsētas piejūras atrašanās vieta nodrošina salīdzinoši mitru, piesātinātu gaisu un brīžiem spēcīgas vētras Atlantijas piekrastē.

Frītauna ir valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs — ar spēcīgu ostu, attīstītu rūpniecības sektoru un bagātu vēsturisko mantojumu. Lai gan pilsēta sastopas ar infrastruktūras un sociālajiem izaicinājumiem, tā spēlē izšķirošu lomu Sjerraleones nākotnes izaugsmes nodrošināšanā.

Vēsture

Pirmo reizi šajā teritorijā 1787. gadā apmetās 400 no Londonas atsūtīti bijušie atbrīvotie vergi un melnādainie amerikāņu lojālisti. Daudzi no viņiem bija iestājušies britu armijā, jo briti solīja viņus atbrīvot, ja viņi cīnīsies pret amerikāņu kolonistiem. Pirms tam te bija vergu tirgus. Šie cilvēki izveidoja "Frītaunas provinci" uz zemes, kas tika nopirkta no vietējiem Temne līderiem. Pēc tam, kad daudzi no šiem sākotnējiem kolonistiem nomira no slimībām, 1790. gadā vietējie iedzīvotāji to nodedzināja.

1792. gadā Sjerraleones kompānija atkal mēģināja apdzīvot šo teritoriju. Viņi pārcēla Frītaunu ar 1100 bijušajiem vergiem un lojālistiem no Jaunskotijas. Daudzi no šiem cilvēkiem bija dzimuši koloniālajās Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņus vadīja bijušais vergs Tomass Peters. Aptuveni 500 brīvo jamaikiešu mauru pievienojās viņiem 1800. gadā.

Pilsēta izdzīvoja pēc franču uzbrukuma 1794. gadā. 1800. gadā iedzīvotāji sacēlās, bet briti atguva kontroli. No 1808. līdz 1874. gadam pilsēta bija Britu Rietumāfrikas galvaspilsēta. Pilsēta strauji attīstījās, jo tajā ieradās dzīvot daudzi atbrīvoti vergi. Frītaunā ieradās dzīvot arī afrikāņu karavīri, kas bija karojuši Lielbritānijas pusē Napoleona karos. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijai Frītaunā bija jūras kara flotes bāze. Atbrīvoto vergu pēcteči, ko sauc par kreoliem, ieņem lielu lomu pilsētā, lai gan viņi veido tikai nelielu iedzīvotāju daļu.

90. gadu beigās pilsētā notika daudz kauju. 1998. gadā to ieņēma ECOWAS karavīri, kas centās panākt, lai Ahmad Tejan Kabbah atkal kļūtu par prezidentu.



Funkcijas

Viena no pazīstamākajām Frītaunas iezīmēm ir tās slavenais kokvilnas koks. Tiek uzskatīts, ka kokvilnas koks atrodas tajā pašā vietā jau kopš kolonistu ierašanās šajā teritorijā 1787. gadā. Tajā laikā koks vēl bija jauns stādiņš. Tagad tas atrodas pie Frītaunas muzeja.

Ievērojamas pilsētas ēkas ir Frītaunas tiesas, vergu vārti un portugāļu kāpnes, Svētā Jāņa Maroona baznīca (celta ap 1820. gadu), Svētā Džordža katedrāle (pabeigta 1828. gadā), Fulahas pilsētas mošeja (celta 1830. gadā) un Romas katoļu Svētās Sirds katedrāle. Frītaunā ir arī daudzas pludmales un tirgi, kā arī Sjerraleones muzejs.

Pilsētā atrodas Fourah Bay koledža un Njala universitātes koledža.

Lungi starptautiskā lidosta ir Sjerraleones starptautiskā lidosta. Frītaunā ir arī helikopteru lidlauks Aberdīnas salā. Tā savieno pilsētu ar lidostu. No pilsētas uz lidostu kursē helikopteri, kuģi uz gaisa spilvena un prāmji.




AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3