1830. gadu desmitgade: pārskats — notikumi, pasaules līderi, dzimšanas un nāves

Notikumi

• 1830 — Julija revolūcija Francijā: 1830. gada jūlijā notika sacelšanās pret Karli X, kas noveda pie viņa gāšanas un muižniecības vietā pie varas nāca Orleānas princis Luijs Filips (Louis-Philippe). Šī revolūcija radīja virkni liberālu kustību Eiropā.
• 1830 — Beļģijas revolūcija un neatkarības izveidošanās: Beļģijas apgabali sacēlās pret Nīderlandes Savienotajām Provinču pārvaldību; 1830.–1831. gadā Beļģija pasludināja neatkarību un 1831. gadā izvēlēja par karali Leopoldu I.
• 1830–1831 — Novembra sacelšanās Polijā: poļu sacelšanās (Novembriskā sacelšanās) pret Krievijas impērijas pārvaldību, centieni atjaunot Polijas neatkarību, kas beidzās ar apspiešanu 1831. gadā.
• 1830 — Indijas pārvietošanas politika ASV (Indian Removal Act): ASV Kongress pieņēma likumu, kas ļāva prezidentam uzspiest indēņu tautu pārcelšanu uz rietumiem — sākums smagai pārvietošanas politikai (Trail of Tears 1830. gadu gaitā).
• 1830–1832 — Grieķijas neatkarības sarunas un atzīšana: lielvaras turpināja sarunas par Grieķijas nākotni pēc neatkarības cīņām; 1832. gadā tika noteikta Grieķijas valsts forma un par karali izvēlēts Otto no Bavārijas.
• 1830 — Liverpool — Manchester dzelzceļa atklāšana: 1830. gadā atklāts pirmais publiskais starp-pilsētu dzelzceļš, kas iezīmēja modernās dzelzceļa ēras sākumu un paātrināja industriālo attīstību.
• 1831 — Neatkarības un sacelšanās Amerikas dienvidu štatos: 1831. gadā notika Nat Turner vadīta vergu sacelšanās Virdžīnijā; sacelšanās tika apspiesta, bet tai bija nozīmīga ietekme uz vergturību un sabiedrisko domu ASV.
• 1832 — Lielbritānijas Reformu akts (Reform Act 1832): ievērojamas vēlēšanu tiesību un parlamentārās pārstāvības reformas Apvienotajā Karalistē, kas samazināja "korupcijas balsošanas apgabalus" un paplašināja vēlētāju loku.
• 1833 — Vergturības atcelšana Britu impērijā: Lielbritānijas parlamentā pieņemts likums, kas nodrošināja vergu atbrīvošanu Britu kolonijās (Slavery Abolition Act 1833), ar pārejas noteikumiem un kompensācijām īpašniekiem.
• 1835 — Halley komētas novērojums: Halley komēta sasniedza iekšējo Saules sistēmas daļu, ko plaši novēroja un pētīja starptautiskā astronomu kopiena.
• 1835–1836 — Teksasas revolūcija un Teksasas Republika: sadursmes starp teksasiešiem un Meksikas spēkiem, 1836. gadā Teksasa pasludināja neatkarību un izveidoja Teksasas Republiku (vairākas ievērojamas kaujas, tostarp Alamo).
• 1837 — Viktorijas laikmeta sākums: 1837. gada 20. jūnijā kronēta Karaliene Viktorija, kas iezīmēja jaunu periodu Lielbritānijas politikā, sabiedrībā un kultūrā.
• 1839 — Pirmais opija karš (sākums): Lielbritānijas un Ķīnas konflikts eskalēja 1839. gadā, kas noveda pie Pirmā opija kara (1839–1842) un būtiskām sekām Ķīnas un Rietumu attiecībās.

Pasaules līderi

Galvenie valstsvīri un monarhi, kuri bija nozīmīgi 1830. gadu desmitgadē:

• Apvienotā Karaliste: Karalis Džordžs IV (valdīja līdz 1830), pēc tam Karalis Viljams IV (William IV, 1830–1837), un no 1837. gada Karaliene Viktorija (sākoties 1837).
• Francija: Karlo X līdz 1830. gadam; pēc Julija revolūcijas pie varas nāca Luijs Filips (Louis-Philippe, "Bourgeois King").
• Krievijas impērija: Nikolajs I (Nicholas I, 1825–1855).
• Austrija: Francis I (līdz 1835), pēc tam Ferdinands I (no 1835).
• Prūsija: Fridrihs Vilhelms III (Frederick William III, 1797–1840).
• Otomanu impērija: Mahmuds II (Mahmud II, 1808–1839), kurš īstenoja reformu programmu.
• Apvienotās Nīderlandes / Beļģija: pirms 1830. gada Nīderlandes valdīja Viljams I; pēc 1830. gada neatkarīgajā Beļģijā par karali 1831. gadā kļuva Leopolds I.
• ASV: Endrjū Džeksons (Andrew Jackson, prezidentūra 1829–1837) un pēc tam Martins Van Byurens (Martin Van Buren, no 1837).
• Spānija: Ferdinands VII līdz 1833. gadam; pēc tam notika dinastiskas strīdi un karlistiskie kari — jaunā karaliene Izabella II (ar mātes Marijas Kristīnas kā regentes).
• Ķīna: Ķingdinastijas imperatori un mandarīnu administrācija; desmitgades beigās pieaug spriedze ar Rietumiem (vedina uz Opija karu 1839).
• Grieķija: pēc neatkarības cīņām starptautiski noteikts, ka par Grieķijas karali 1832. gadā tiks izvēlēts Bavarijas princis Otto.

dzimšanas gadījumi

Dažas ievērojamas personības, kas dzimušas 1830. gadu desmitgadē:

• Emily Dickinson (1830) — amerikāņu dzejniece, kuras darbi vēlāk kļuva par klasiku amerikāņu literatūrā.
• James Clerk Maxwell (1831) — skotu fiziķis, kurš izveidoja elektromagnētiskās lauka teoriju.
• Gustave Eiffel (1832) — franču inženieris, pazīstams ar Eifeļa torni un citiem inženierijas darbiem.
• Johannes Brahms (1833) — vācu komponists un orķestru vadītājs, romantisma laika figūra mūzikā.
• Alfred Nobel (1833) — zviedru izgudrotājs (dynamite) un Nobela prēmiju dibinātājs.
• Dmitrijs Mendeļējevs (1834) — krievu ķīmiķis, kurš izstrādāja periodisko elementu sistēmu.
• Paul Cézanne (1839) — francūžu gleznotājs, kurš ietekmēja postimpresionismu un modernās mākslas attīstību.

nāves gadījumi

Nozīmīgākie nāves gadījumi 1830. gadu desmitgadē:

• Karalis Džordžs IV (miris 1830) — Lielbritānijas karalis, kura nāve atklāja jaunu monarhu posmu (Viljams IV).
• Simón Bolívar (miris 1830) — Latīņamerikas neatkarības līderis, kurš bija centrāla figūra Dienvidamerikas atbrīvošanas kustībā.
• James Monroe (miris 1831) — ASV piektais prezidents, pazīstams ar "Monro doktrīnu".
• William Wilberforce (miris 1833) — britu abolicionists un parlamentārietis, kurš ļoti ietekmēja vergturības atcelšanu Britu impērijā.
• Francis I (Francis II) — Austrijas imperators (miris 1835) — viņa nāve noveda pie Ferdinanda I pakāpeniskas valdīšanas 1835. gadā.
• John Marshall (miris 1835) — ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš stiprināja federālo tiesu varu un konstitucionālo jurisprudenci.

Šī desmitgade bija pārejas periods ar būtiskām politiskām pārmaiņām, rūpniecības attīstību un sociālajām reformām, kuru ietekme veidoja 19. gadsimta vidus globālo politisko un ekonomisko karti.

Meklēt pēc burta