Luijs Filips I — Francijas jūlija monarhijas karalis (1830–1848)
Luijs Filips I — Francijas jūlija monarhs (1830–1848): no trimdas līdz tronim, koloniālām ambīcijām un sabrukumam 1848. gada revolūcijā; stāsts par varu, zaudējumu un izceļošanu.
Luijs Filips I (1773. gada 6. oktobris — 1850. gada 26. augusts) bija Francijas valdnieks, kurš ieņēma troni jūlija monarhijas (1830–1848) laikā. Viņa valdīšana bija mēģinājums apvienot konstitucionālu valdību ar buržuāziju vērstu iekšpolitiku, taču galu galā izraisīja plašas sabiedriskas neapmierinātības un 1848. gada revolūciju.
Agrākie gadi un trimda
Luijs Filips piedzima Orleānas dinastijas ģimenē un jaunībā piedzīvoja Francijas lielās pārmaiņas. Pēc Luija XVI un Marijas Antuanetes nāvessoda izpildes Francija kļuva par republiku, un Luijs Filips vairākus gadus pavadīja ārpus valsts. Viņš 21 gadu pavadīja trimdā, dzīvodams dažādās Eiropas valstīs un īslaicīgi arī Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz atgriezās Francijā 1814. gadā, kad tika atjaunota Burbonu dinastija.
Ceļš uz karali un jūlija monarhija
Pēc 1830. gada Jūlija revolūcijas, kad Francijas karaļa Kārļa X abdikācija atstāja varas vakuumu, Luijs Filips kļuva par karali — pieņēma titulu "Francijas karalis" (fr. roi des Français) un mēģināja nostiprināt konstitucionālu monarhiju, kas būtu draudzīga rūpnieciskajai un tirdznieciskajai buržuāzijai. Šo periodu vēsturē sauc par jūlija monarhiju (1830–1848).
Valdīšana — politika un ārējie sakari
Luijs Filips centās veidot ciešākas attiecības ar Lielbritāniju un atbalstīja ekonomisko modernizāciju, tirdzniecību un rūpniecības intereses. Viņš piešķīra prioritāti īpašumtiesībām un uzņēmējdarbībai, turpināja iekšējo infrastruktūras attīstību un atbalstīja finanšu klases ietekmes pieaugumu. Tajā pašā laikā viņa režīms ierobežoja politisko dalību — vēlēšanu tiesības bija sašaurinātas — un bieži izmantoja cenzūru un represīvus pasākumus pret opozīciju.
Ārpolitikas jomā Luijs Filips atbalstīja arī koloniālismu, īpaši Alžīrijas iekarošanu un iekarošanas paplašināšanu Ziemeļāfrikā, kas kļuva par svarīgu Francijas imperiālo interešu komponenti.
Krīze un 1848. gada revolūcija
Gadu gaitā Luija Filipa režīms zaudēja popularitāti gan dēļ politiskās izslēgtības, gan ekonomiskajām grūtībām, gan represijām pret protestiem. Sabiedrības neapmierinātību pastiprināja arī acīmredzamas korupcijas lietas un nosliece labvēlēt bagātajiem slāņiem. Kad 1848. gada februārī režīms mēģināja aizliegt politiskos banketus un izvērst represijas pret demonstrācijām, notika plašas ielas sacelšanās; Francijas karaspēks apšaudīja demonstrantus, un tas noveda pie plašas sacelšanās. Šīs notikumu kulminācija bija 1848. gada Franču revolūcija, kuras rezultātā Luijs Filips abdicēja un pameta valsti.
Abdikācija, trimda un pēdējie gadi
Luijs Filips bēga uz Angliju, kur slepenībā uzturējās kā "Smita kungs" (M. Smith). Viņa vecākais dēls un mantinieks — Ferdinands Filips — bija gājis bojā jau 1842. gadā, tāpēc tronis netika nodots viņam. Pēc abdikācijas Luijs Filips pavadīja atlikušo mūžu trimdā Anglijā un mira 1850. gadā klusinātā privātā dzīvē. Ar viņa krišanu beidzās jūlija monarhija, un Francijā tika izveidota Otrā Republika.
Vēsturisks mantojums
- Luijs Filips ir vērtējams pretrunīgi: viņu daudzi redz kā buržuāzisku modernizētāju, citi — kā ierobežojošu monarhu, kas izslēdza lielas sabiedrības daļas no politiskās līdzdalības.
- Viņa valdīšana iezīmē pārejas periodu starp restaurāciju un 19. gadsimta revolūcijām, kā arī demonstrē, cik nestabila var kļūt konstitucionāla monarhija, ja tai trūkst plašas sociālās leģitimitātes.
Agrīnā dzīve
Dzimis Parīzes Karaliskajā pilī, viņš tika nosaukts par godu savam tēvam par Luiju Filipu d'Orleānu, Luiju Filipu. Viņa vecāki bija Orleānas hercogs un hercogiene. Viens no Francijas karaliskā galma augstākajiem locekļiem. Viņš piedzima kā princis ar tādu asinsradniecību, kas deva tiesības viņu uzrunāt kā Viņa Augstību. Kopš dzimšanas viņam tika piešķirts Valoī hercoga tituls, kas bija viens no viņa tēva palīgtituliem. Viņš bija vecākais no četriem hercogam un hercogienei dzimušajiem bērniem. Viņš bija Orleānas nama, kas bija valdošā Burbonu nama kadetu atzars, loceklis. Abi šie atzari bija tiešie Ludviķa XIV pēcteči un bieži savā starpā konkurēja.
Viņa izglītību ieguva madame de Genlis, kas vēlāk bija viņa tēva kundze. Tieši viņa jaunajam princim ieaudzināja diezgan liberālu attieksmi. Kad 1785. gadā nomira Luija Filipa vectēvs, viņa tēvs pārņēma Orleānas hercoga amatu, bet Luijs Filips pārņēma tēva amatu Šartras hercogā.
Viņa vecākiem bija saspringta laulība, hercogs bija slavens ar daudzajiem ārlaulības sakariem, un viņa sieva vienkārši mierīgi pieņēma viņa neticību. Viņa bija bēdīgi slavena reliģioza sieviete, kura ar baudu vēroja, kā aug viņas bērni. Luijs Filips bija vecākais no četriem pāra bērniem. Luijs Filips bija ļoti tuvs savam brālim, jaunākajam Montpensjē hercogam.
1792. gadā viņš pievienojās Francijas armijai un devās karot uz Austriju. Taču 1793. gada aprīlī viņš dezertēja. Viņš nevarēja atgriezties Francijā, tāpēc Šveicē atrada skolotāja darbu. Pēc tam viņš devās dzīvot uz Zviedriju. Pēc tam viņš dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs un visbeidzot pārcēlās uz Angliju.
Pēc Napoleona abdikācijas 1814. gadā Luijs Filips atgriezās Francijā. Karalis Luijs XVIII atdeva viņam Orleānas īpašumus.
Laulība
1808. gadā saderinājās ar Apvienotās Karalistes karaļa Džordža III meitu princesi Elizabeti. Viņa katolicisms un viņas mātes karalienes Šarlotes pretestība nozīmēja, ka princese negribīgi atteicās no piedāvājuma.
1809. gadā Luijs Filips apprecējās ar Neapoles un Sicīlijas princesi Mariju Amāliju, Neapoles karaļa Ferdinanda IV un Austrijas karalienes Marijas Karolīnas meitu. Viņiem bija desmit bērni. Marija Amālija bija arī mirušās karalienes Marijas Antuanetes māsasmeita.
Viņš nomira 1850. gada 26. augustā Klermonā, Sērrejā, Anglijā.
Šartras hercogs un hercogiene ar enfantu Luiju Filipu (1776. gada oriģināla kopija, 1837. gads).
Bērni
- Orleānas hercogs Ferdinands Filips (1810. gada 3. septembris - 1842. gada 13. jūlijs) bija precējies ar Meklenburgas-Šverīnas hercogieni Helēnu, un viņiem bija bērni.
- Luīze (1812. gada 3. aprīlis - 1850. gada 11. oktobris) bija precējusies ar Beļģijas karali Leopoldu I, un viņai bija bērni.
- Marija (1813. gada 12. aprīlis - 1839. gada 6. janvāris) bija precējusies ar Virtembergas hercogu Aleksandru, bija bērni.
- Luijs, Nemūras hercogs (1814. gada 25. oktobris - 1896. gada 26. jūnijs) bija precējies ar Saksijas Koburgas un Gotas princesi Viktoriju, un viņiem bija bērni.
- Fransuā, Joinvilas princis (1818. gada 14. augusts - 1900. gada 16. jūnijs) bija precējies ar Brazīlijas princesi Francisku, un viņiem bija bērni.
- Fransuāza (1816. gada 26. marts - 1818. gada 20. maijs) nomira jauna.
- Klementīne (1817. gada 6. marts - 1907. gada 16. februāris) bija precējusies ar Saksijas-Koburgas un Gotas princi Augustu, un viņiem bija bērni.
- Kārlis, Pentjevras hercogs (1820. gada 1. janvāris - 1828. gada 25. jūlijs) nomira jauns.
- Anrī, Amāles hercogs (1822. gada 16. janvāris - 1897. gada 7. maijs) bija precējies ar Divu Sicīliju princesi Karolīnu Augustu, un viņiem bija bērni.
- Montpensjē hercogs Antuāns (1824. gada 31. jūlijs - 1890. gada 4. februāris) bija precējies ar Spānijas infanti Luisu Fernandu, un viņiem bija bērni.
Mantojums
Būdams Francijas karalis, viņš saviem bērniem un pēcnācējiem likumīgi piešķīra Orleānas prinča/prinča titulu. Ar karaliskās augstības stilu.
Virsraksti un stili
- 1773. gada 6. oktobris - 1785. gada 18. novembris Viņa Augstība Valoī hercogs.
- 1785. gada 18. novembris - 1793. gada 6. novembris Viņa Augstība Šartras hercogs.
- 1793. gada 6. novembris - 1824. gada 21. septembris Viņa Augstība Orleāna hercogs.
- 1824. gada 21. septembris - 1830. gada 9. augusts Viņa Karaliskā Augstība Orleāna hercogs.
- 1830. gada 9. augusts - 1848. gada 24. februāris Viņa Majestāte Karalis [Francijas]
- 1848. gada 24. februāris - 1850. gada 26. augusts Viņa Majestāte karalis Luijs Filips.
Jūlija monarhijas (1831-48) ieroči.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Luijs Filips I?
A: Luijs Filips I bija otrā persona, kurai bija Francijas karaļa tituls.
J: Kāpēc Francija kļuva par republiku?
A: Francija kļuva par republiku pēc Luija XVI un Marijas Antuanetes nāvessoda izpildes.
Jautājums: Cik ilgi Luijs Filips pavadīja trimdā, pirms kļuva par karali?
A: Luijs Filips pavadīja trimdā 21 gadu, pirms kļuva par karali pēc tam, kad 1830. gadā no troņa atteicās Francijas Kārlis X.
J: Kā sauca Luija Filipa valdīšanas laiku?
A.: Luija Filipa valdīšanas laiks bija pazīstams kā jūlija monarhija.
J: Ko Luijs Filips savas valdīšanas laikā veicināja?
A: Luijs Filips veicināja draudzību ar Lielbritāniju un atbalstīja koloniālismu, īpaši Alžīrijas iekarošanu.
J: Kāpēc Luijs Filips bēga uz Angliju kā "Smita kungs"?
A: Francijas karaspēks apšaudīja demonstrantus, kas izraisīja 1848. gada Franču revolūciju, kuras rezultātā Luijs Filips bēga uz Angliju kā "Smita kungs".
J: Kas notika ar Francijas karalisti pēc Luija Filipa nāves?
A: Luija Filipa vecākais dēls un mantinieks nomira, pirms viņu nomainīja, tādējādi Francijas karalistei bija beigas.
Meklēt