Marija Antuanete (dzimusi kā Marija Antonija, pilnajā vārdā Marija Antonija Josefa Johanna; 1755. gada 2. novembris – 1793. gada 16. oktobris) bija Austrijas erchercogiene un kļuva par pēdējo Francijas karalieni, būdama karalim Luijam XVI par sievu. Viņas dzīve un personība bieži tika izmantotas kā simbols gan Ancien Régime greznībai, gan revolūcijas pārmaiņām, kas noveda pie franču monarhijas gāšanas.

Agrīnā dzīve un laulība

Marija Antuanete piedzima Hābsvurdu dinastijas galmā Vīnē 1755. gada 2. novembrī, viņas māte bija imperatore Marija Terezija. Lai nostiprinātu politisko aliansi starp Austriju un Franciju pēc ilgstošas ienaidniecības, jaunā erchercogiene 1770. gadā 14 gadu vecumā apprecējās ar Francijas tronmantnieku Luiju Augustu (vēlāk Luiju XVI). Laulība notika 1770. gadā, un sākotnēji viņiem bija sarežģījumi iegūt tuvību un nodrošināt mantinieku.

Dzīve pie Versaļas

Marija Antuanete ātri kļuva par redzamu Versaļas dzīves figūru. Viņa iecienīja modes jaunievedumus, greznu dzīvesveidu un privātāko telpu — īpaši viņai tika piešķirts Petit Trianon, neliels rūpniecisks nama komplekss Versaļā, kur viņa pavadīja daudz laika ar tuvāko sabiedrību. Šīs dzīves paražas un lielie tēriņi sacēla neveiksmīgu sabiedrības interesi un kritiku, kaut arī daudzas apsūdzības bija pārspīlētas vai nepatiesas.

Bērni

  • Marie-Thérèse Charlotte (1778–1851) — dēvēta par Madame Royale, vienīgā pieaugušā izdzīvojusī bērne no karaļa un karalienes ģimenes.
  • Louis-Joseph (1781–1789) — pirmais delfīns, mira bērnībā.
  • Louis-Charles (1785–1795) — pēc tēva nāves him netika kronēts; revolūcijas karaļam dots nosaukums Luijs XVII, bet viņš mira ieslodzījumā.
  • Sophie Hélène Béatrice (1786–1787) — mira zīdainībā.

Sabiedriskā attieksme un skandāli

Sabiedrības nepatika pret Mariju Antuaneti bija saistīta gan ar viņas ārzemniecisko izcelsmi — daudziem Francijā nepatika, ka valstī par karalieni ir Austrijas princese —, gan ar ekonomiskajām un politiskajām problēmām, kuras valsti satricināja 18. gadsimta beigās. Visvairāk sabiedrībā nostiprinājās dažādas baumas un skandāli, no kuriem pazīstamākais ir “The Affair of the Diamond Necklace” (1785). Šis skandāls iesaistīja viltotu saziņu, pārtēlošanu un kardinālu Rohan—noformēja tēlu, ka Marija Antuanete dzīvo ārpus realitātes un tērē valsts līdzekļus, lai gan tieši viņa nav pierādīti kā vainīga šajā lietā.

Vēl viena plaši izplatīta un nepamatota teikuma saistība ar viņu ir frāze “Qu’ils mangent de la brioche” (burtiski “Ļaujiet viņiem ēst brioche/kūku”), kas lietota, lai attēlotu viņas vienaldzību pret tautas ciešanām. Mūsdienu vēsturnieki uzsver, ka šāds citāts nav pierādīts un, iespējams, sacēlies no iepriekšējiem literāriem tekstiem vai propagandas.

Politiskais konteksts un revolūcija

Francijā pēdējā ceturtdaļā 18. gadsimtā sakrājās nopietnas problēmas: valsts finansiālā krīze, nodokļu sistēmas netaisnība, neveiksmīgas karaspēka izmaksas un nemieri par politiskajām reformas vajadzībām. Šīs dziļākās problēmas — ne tikai karalienes tēriņi — veicināja sabiedrības neapmierinātību un vēlāk Franču revolūciju.

Bēgšanas mēģinājums un krišana no varas

1791. gadā karaliskā ģimene mēģināja aizbēgt no Parīzes uz ārvalstu sabiedrotajiem, taču neveiksmīgais bēgšanas mēģinājums (saukts par “Flight to Varennes”) un tās atklāšanās tikai pastiprināja aizdomas, ka karaliskā ģimene sadarbojas ar ārvalstu varām, lai gāztu revolūciju. 1792. gadā karaliskā vara tika praktiski atcelta, karaliskā ģimene arestēta, un vēlāk tika pasludināta republika.

Tiesa, bargie sodījumi un nāve

Luijs XVI tika tiesāts un sodīts ar nāvi; viņa izpilde notika 1793. gada janvārī. Marija Antuanete tika arestēta un tiesāta atsevišķi. Viņu apsūdzēja par sakariem ar ārvalstīm, izšķērdību un citiem noziegumiem pret tautu; tiesas process bija politiski izteikti piesātināts. Marija Antuanete tika notiesāta un 1793. gada 16. oktobrī sodīta ar giljotīnu. Viņas kaps atrodas sākotnēji Parīzes Madeleines kapsētā; 1815. gadā, pēc Burbonu restaurācijas, viņas mirstīgās atliekas pārveda uz Sv. Denisa baziliku.

Mantojums un vērtējums

Marija Antuanete joprojām iedveš pretrunīgas izjūtas un ir plaši pētīta vēsturē, literatūrā un kino. Viņu vienlaikus attēlo kā bezjūtīgu greznuma simbolu un kā traģisku figūru, kas kļuva par laika apstākļu un politisko strāvojumu upuri. Mūsdienu vēsturnieki cenšas atdalīt faktus no propagandas: daudz no viņai piedēvētajām vainām bija pārspīlētas vai politiski motivētas, taču viņas privātā dzīve, ārvalstu izcelsme un Versaļas manieres noteikti ietekmēja sabiedrisko uztveri un revolūcijas gaitas.

Marija Antuanetes dzīve ir piemērs tam, kā personība, mediju un politiskās krīzes var savstarpēji pastiprināties, radot ilgmūžīgu, tomēr sarežģītu vēsturisku tēlu.