Itāļu valoda: ātrs pārskats par izcelsmi, runātājiem un gramatiku

Itāļu valoda: ātrs pārskats — izcelsme, 70M runātāji, dialekti un gramatikas pamati (dzimte, galotnes, konjugācijas) vienkāršā, saprotamā skaidrojumā.

Autors: Leandro Alegsa

Itāļu valoda ir Itālijas valoda. Citas valstis, kurās itāļu valoda ir valsts valoda, ir Sanmarīno, Vatikāns un Šveice. Arī Slovēnija un Horvātija izmanto itāļu valodu kā oficiālo valodu, bet tikai dažos reģionos. Itāļu valodā runā aptuveni 70 miljoni cilvēku vairākās valstīs, tostarp dažās Monako, Maltas, Albānijas, Melnkalnes, Dodekanesas (Grieķija), Eritrejas, Lībijas, Etiopijas, Somālijas, Tunisijas, Tunisijas daļās. Lielākoties rakstībā izmanto Toskānas standarta versiju, taču runāšanā un dažādās reģionālajās kopienās ir daudz dialektu.

Izcelsme un vēsture

Itāļu valoda galvenokārt ir atvasināta no latīņu valodas, īpaši no vulgārā latīņu mutācijas. Vārdus un ietekmes valodā ir aizguvušas arī no grieķu, etrusku un citām valodām, sevišķi reģionālo kontaktu rezultātā. Mūsdienu standarts ir balstīts uz literāro toskāniešu (Florences) paraugu, ko popularizēja dzejnieki un rakstnieki, piemēram, Dantē.

Rakstība un izruna

Itāļu valoda izmanto latīņu alfabētu ar 21 pamatburtu; burti j, k, w, x, y parasti parādās tikai svešvārdos. Rakstīšana ir fonētiskāka nekā daudzās citās rietumeiropiešu valodās — burtu salasījums lielākoties atbilst skaidrai runas izrunai. Tomēr ir vairākas svarīgas skaņu-rakstības attiecības, ko ieteicams apgūt:

  • Samazinātas un atvērtās patskaņu atšķirības: italiešu ir gan atvērtie, gan aizvērti e un o skaņu toņi (parasti 7 patskaņu fonēmas).
  • Dubultās līdzskaņas (geminācijas): rakstībā redzamas, bet tās izrunā garāk (piemērs: palla vs pala — atšķirīgas nozīmes).
  • Burtu kombinācijas: c pirms e/i izrunājas kā [tʃ] (piem., cena), bet pirms a/o/u kā [k]; lai saglabātu c kā [k] pirms e/i, lieto ch (piem., che). Līdzīgi ar g un gh.
  • Digrafi: gn izrunājas kā [ɲ] (piem., gnocchi), gl pirms i var veidot [ʎ] (piem., famiglia).
  • Akcentēšana: uzsvars bieži ir uz priekšpēdējo zilbi (penult), bet var būt arī citur — akcenta vieta jāiemācās kopā ar vārdu.

Gramatikas pārskats

Gramatika ir flektējoša — vārdu nozīmi maina galotnes. Galvenās iezīmes:

Lietvārdi un dzimte

Itāļu lietvārdi parasti ir vīriešu vai sieviešu dzimtē (tas bieži nav saistīts ar dzīvnieka dzimumu). Parasti:

  • Lielākā daļa vīriešu dzimtes lietvārdu vienskaitlī beidzas ar -o, bet daudzskaitlī — ar -i.
  • Lielākā daļa sieviešu dzimtes lietvārdu vienskaitlī beidzas ar -a, bet daudzskaitlī — ar -e.

Tātad:

  • gatto = kaķu tēviņš
  • gatta = kaķu mātīte
  • gatti = kaķu tēviņi
  • gatte = kaķu mātītes

Artikuli

Itāliešu valodā ir noteiktie (definite) un nenoteiktie (indefinite) artikuli, kas saskan ar lietvārda dzimti un skaitli. Piemēri (īss pārskats):

  • Noteiktais artikuls: il, lo, la, l', daudzskaitļos i, gli, le.
  • Nenoteiktais artikuls: un, uno, una, un' (atkarībā no sākuma burtu skaņas).

Darbības vārdi un laiki

Darbības vārda galotnes konjugācijas dēļ ir diezgan sarežģītas. Par pamatu var uzskatīt trīs galvenās konjugācijas grupas pēc infinitīva galotnes: -are, -ere un -ire. Galotnes mainās atkarībā no laika (pagātnes, tagadnes, nākotnes utt.) un personas (es, tu, viņš/viņa, mēs, jūs, viņi). Tā kā itāļu valodas gramatikā šīm locījuma formām tiek lietotas galotnes, personiskie vietniekvārdi bieži tiek izlaisti, jo persona ir saprotama no darbības vārda galotnes.

Tātad:

  • (io) parlo = es runāju
  • (noi) parliamo = mēs runājam
  • (lui) parlava = viņš runāja
  • (loro) parlarono = viņi runāja
  • (io) parlerò = es runāšu
  • parliamo! = runāsim!

Ir gan vienkāršie laiki (presente, imperfetto, futuro), gan salikto laiki (piemēram, passato prossimo), kuru veidošanai parasti nepieciešams viens no palīgdarbības vārdiem essere vai avere. Itāļu valodā pastāv arī kondicionāls un subjunktīvs (izteiksmes nozīme), kas ir svarīgas nianses, īpaši rakstītā valodā un formālajā saziņā.

Sintakse un vārdu kārtība

Parastā vārdu kārtība ir SVO (subjekts – darbības vārds – objekts), taču, pateicoties bagātajai galotņu sistēmai, itāļu valodā ir elastīga vārdu kārtība, kas tiek izmantota, lai uzsvērtu vai mainītu informācijas fokusu. Formālā runā bieži lieto Trešās personas pieklājības formu Lei (rakstīts ar lielo burtu, lai atšķirtu no lei “viņa”).

Vārdu krājums un aizguvumi

Angļu valodā ir ienākuši daudzi itāļu valodas vārdi, galvenokārt ēdienu un mūzikas termini:

  • pica, spageti un ravioli — ēdienu nosaukumi;
  • daudzi tehniskie vārdi mūzikā ir itāļu izcelsmes, piemēram, forte un allegro;
  • mūzikas instrumentu nosaukumi bieži nāk no itāļu valodas, piemēram, čells un tuba;
  • Mafija un vendeta ir termini, kas atspoguļo itāļu kultūras tumšākās puses.

Dialekti un reģionālās atšķirības

Itālijā ir ļoti daudz reģionālu valodas paveidu — no neapoliešu un sicīliešu līdz venēciešu un lombardu variantam. Daži no tiem ir tik atšķirīgi, ka tos daļēji var uzskatīt par atsevišķām valodām; tomēr standarta itāļu valoda (balstīta uz toskāniešu) ir oficiālā un vispārpieņemtā saziņas forma valsts līmenī un medijos.

Kā mācīties itāļu valodu — praktiski padomi

  • Sāciet ar izrunas pamatiem: itāļu izruna ir konsekventa, un ātra izrunas apguve palīdz saprast un tikt saprastam.
  • Apgūstiet darbības vārdu pamatformas un trīs konjugācijas grupas; regulāras prakses rezultātā galotnes kļūst automātiskas.
  • Uzlabojiet klausīšanos ar dziesmām, kino un ziņām; runājiet ar vietējiem runātājiem, ja iespējams.
  • Strukturējiet mācību: vārdu krājums, gramatika, lasīšana un sarunvaloda — regulāri atkārtojumi ir svarīgi.

Itāļu valoda ir bagāta kultūras un literatūras vēsturē, ar skaidru izrunu un daudzām niansēm gramatikā. Lai gan konjugācijas un dzimtes var šķist sarežģītas, konsekventa prakse un daudz klausīšanās palīdz tās apgūt ātri.

Jautājumi un atbildes

J: Kurās valstīs itāļu valoda ir oficiālā valoda?


A: Itāļu valoda ir Itālijas, Sanmarīno, Vatikāna un Šveices oficiālā valoda. Itāļu valodu kā oficiālo valodu lieto arī dažos Slovēnijas un Horvātijas reģionos.

Q: Cik daudz cilvēku runā itāļu valodā?


A: Itāļu valodu lieto aptuveni 70 miljoni cilvēku visā pasaulē.

J: Kādi ir daži piemēri, kā dzimtes ietekmē lietvārdus itāļu valodā?


A: Lielākā daļa vīriešu dzimtes lietvārdu vienskaitlī beidzas uz -o, bet lielākā daļa vīriešu dzimtes lietvārdu daudzskaitlī beidzas uz -i. Lielākā daļa sieviešu dzimtes lietvārdu vienskaitlī beidzas uz -a, bet lielākā daļa sieviešu dzimtes lietvārdu daudzskaitlī beidzas uz -e. Piemēram, gatto = vīriešu dzimtes kaķis; gatta = sieviešu dzimtes kaķis; gatti = vīriešu dzimtes kaķi; gatte = sieviešu dzimtes kaķi.

J: Kā konjugācija ietekmē darbības vārda galotnes?


A: Darbības vārdu galotnes ir atkarīgas no darbības vārda laika (pagātnes, tagadnes, nākotnes u. c.) un no darbības vārda personas (es, tu, viņi u. c.). Tā kā itāļu valodas gramatikā galotnes tiek lietotas šo locījumu locīšanai, personas vietniekvārdi ne vienmēr ir nepieciešami, veidojot teikumu.

J: Vai, izrunājot vārdus itāļu valodā, ir grūti apgūt kādas skaņas?


A: Nē, izruna ir vienkārša, ir jāapgūst tikai daži noteikumi un gandrīz nav sarežģītu skaņu.

J: Kādi ir daži piemēri itāļu valodas vārdiem, kas pārņemti angļu valodā?


A: Piemēram, pica, spageti un ravioli - pārtikas produkti; forte un allegro - mūzikas termini; čells un tuba - mūzikas instrumenti; mafija un vendeta - tumšākie kultūras aspekti.

J:Kādi pidžīnu vārdi ir radušies no itāļu valodas?



A:Pidžīnu valodas versijas tika izveidotas no itāļu valodas kolonijās, piemēram, Eritrejā, Somālijā, Lībijā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3