Vatikāns — suverēna pilsētvalsts: pāvests, Siksta kapela un Sv. Pētera bazilika
Atklāj Vatikānu — pasaulē mazākā suverēna pilsētvalsts: pāvesta mītne, Siksta kapela, Sv. Pētera bazilika un Vatikāna muzeju mākslas dārgumi.
Vatikāns (/ˈvætkən ˈsɪti/ ( klausīties); oficiāli Vatikāna Pilsētvalsts, itāļu: Stato della Città del Vaticano) ir neatkarīga suverēna valsts un vismazākā valsts pasaulē (0,44 km²). Tās teritoriju pilnībā ieskauj Itālija, un tā ir tikai viena no trim valstīm pasaulē, kas ir citas valsts anklāvs (pārējās ir Sanmarīno, kas arī atrodas Itālijā, un Lesoto Āfrikas dienvidos). Tā ir arī vienīgā valsts pasaulē, kas ir pilsētas anklāvs, jo visa zeme ap to ir daļa no Itālijas galvaspilsētas Romas.
Vatikāns ir Romas Katoļu baznīcas un tās valdības - Svētā Krēsla - galvenā mītne. Tās valsts vadītājs ir pāvests, kas reliģiskā ziņā ir Romas bīskaps un Romas katoļu baznīcas galva. Pašreizējais pāvests Francisks, bijušais kardināls Horhe Mario Bergoljo, tika ievēlēts 2013. gada 13. martā.
Vatikāns, kas tika dibināts 1929. gada 11. februārī ar Laterāna līgumu (Patti Lateranensi), kuru parakstīja Benito Musolīni un pāvests Pijs XI, ir nozīmīgs arī ar savu kultūru un mākslu. Vatikāna meistardarbi ir ļoti labi pazīstami visā pasaulē: Pētera laukums, Svētā Pētera bazilika, Siksta kapela, Vatikāna muzeji un Apustuliskā pils, kurā dzīvo pāvests. Tur ir arī simtiem citu skulptūru un gleznu.
Atšķirība starp Vatikānu un Svēto Krēslu. Bieži tiek lietoti termini "Vatikāns" un "Svētais Krēsls" kā sinonīmi, taču tie nozīmē dažādas lietas: Vatikāna Pilsētvalsts ir konkrēta teritorija un valsts, bet Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas pārvaldes institūcija, kas ir starptautiski atzīta jurisdikcija un uztur diplomātiskās attiecības ar citām valstīm. Daudzas starptautiskas saistības un vēstniecības notiek tieši ar Svēto Krēslu, nevis ar Vatikāna Pilsētvalsti.
Pārvalde un tiesiskā iekārta. Pāvestam kā suverēnai personai pieder augstākā izpildvaras, likumdošanas un tiesu vara, taču ikdienas valsts pārvaldi viņš deleģē institūcijām, piemēram, Vatikāna Pilsētvalsts Valsts gubernatorātam (Governatorato), kas rūpējas par ikdienas administrāciju un pakalpojumiem. Starptautiskos un ārpolitikas jautājumus tradicionāli vada Svētā Krēsla Kardinālu sekretariāts (Cardinal Secretary of State).
Drošība un sargāšana. Pāvestu un Svētā Krēsla drošību nodrošina divas galvenās vienības: Svētā Pētera laukuma un Apustuliskās pils apsardzi veic Šveices sardze (Swiss Guard), kas pastāv kopš 1506. gada un ir pazīstama ar saviem tradicionālajiem tērpiem; bet iekšējās kārtības un policijas funkcijas pilda Vatikāna Žandarmērija (Corpo della Gendarmeria).
Valoda, kultūra un bibliotēkas. Latīņu valoda ir oficiālā valoda Svētā Krēsla un to izmanto liturģijā, oficiālajos dokumentos un daļēji arī diplomātijā, taču ikdienas saziņā Vatikānā dominē itāļu valoda. Vatikāna muzeji mājo milzīgas mākslas kolekcijas, tajā skaitā Rafaēla istabas, Vatikāna bibliotēka (Bibliotheca Apostolica Vaticana) ar simtiem tūkstošu manuskriptu, retu grāmatu un arhīvu, kuru saglabāšana un pētniecība ir starptautiski nozīmīga.
Svētā Pētera bazilika un Siksta kapela. Svētā Pētera bazilika stāv uz vietas, kur, pēc tradīcijas, atrodas apustuļa Pētera kapa; tās būvniecībā piedalījās tādi izcili meistari kā Bramante, Mikaelandželo un Bernīni. Siksta kapela ir slavena ar Mikaelandželo griestu freskām, tostarp slaveno "Pēdējo tiesu", un kapela tiek izmantota arī pāvesta vēlēšanu laikā (konklāvs).
Tūrisms, mākslas mantojums un saglabāšana. Katra gada laikā Vatikāna muzejus, baziliku un Siksta kapelu apmeklē vairāki miljoni tūristu un svētceļnieku; tie ir vieni no visvairāk apmeklētajiem kultūras objektiem pasaulē. Liela daļa resursu tiek veltīta mākslas darbu restaurācijai, pieejas organizēšanai un publiskai izglītošanai.
Iedzīvotāji un pilsonība. Vatikāna iedzīvotāju skaits ir ļoti neliels — parasti dažus simtus pastāvīgu iedzīvotāju, kas galvenokārt ir garīdznieki, Svētā Krēsla darbinieki, viņu tuvinieki un Šveices sardzes locekļi. Vatikāna pilsonība nav saistīta ar dzimšanu teritorijā; tā tiek piešķirta uz laiku, pamatojoties uz nodarbinātību vai amatu Vatikānā, un beidzas ar amatu zaudēšanu vai jūdzēm no valsts.
Ekonomika un finanses. Vatikāna ekonomika balstās uz dotācijām un ziedojumiem (piem., "Peter's Pence"), muzeju ieņēmumiem, vēstuļu un pastmarku pārdošanu, monētu un grāmatu tirdzniecību, kā arī pakalpojumiem un dažiem ieguldījumiem. Svētais Krēsls un Vatikāns arī vada finanšu institūcijas, kuru darbībai ir īpašas juridiskas struktūras un starptautiska nozīme.
Starptautiskās attiecības. Lai gan daudzas valstis uztur attiecības ar Svēto Krēslu, Vatikāna Pilsētvalstij itself ir ierobežotas teritorijas dēļ atšķirīgas administratīvas funkcijas; Svētais Krēsls ir atzīts par starptautisku subjektu un uztur diplomātiskās attiecības ar daudzām valstīm. Svētais Krēsls arī ieņem pastāvīga vērotāja režīmu Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Pieminekļi UNESCO un mantojums cilvēcei. Vatikāns un tā mākslas kolekcijas tiek uzskatītas par pasaules kultūras mantojumu; Vatikāna pilsētvalsts un tās mākslas objekti ir plaši pētīti, dokumentēti un daļēji iekļauti starptautiskos aizsardzības sarakstos par nozīmīgu kultūras mantojumu.
Vatikāns ir vienlaikus politisks un garīgs centrs, kas saglabā milzīgu ietekmi reliģiskajā, kultūras un diplomātiskajā dzīvē visā pasaulē. Tā kā tas ir maza, bet ļoti simboliska valsts, Vatikāns pievērš lielu uzmanību gan sava kultūras mantojuma saglabāšanai, gan globālai komunikācijai par nozīmīgiem ticības un ētikas jautājumiem.
Vēsture
Pāvests savulaik pārvaldīja pāvesta valstis, kas ietvēra lielāko daļu Itālijas. Katoļu pāvesti parasti centās apturēt Itālijas kļūšanu par vienu valsti, jo baidījās, ka zaudēs kontroli vismaz pār vienu no pāvesta valstīm. [] 1861. gadā Itālija tika apvienota Savojas karaļa vadībā, bet Roma un Lacija palika neiekarotas. 1870. gada 20. septembrī Itālijas karaspēks iebruka. Roma kļuva par jaunās karalistes galvaspilsētu.
Pāvests apgalvoja, ka viņš ir Itālijas valsts gūsteknis, un ekskomunicēja visus, kas palīdzēja iebrukt pāvesta valstī. Tas liedza katoļiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē katoļu valdības vadībā.
1929. gadā Benito Musolīni nolēma parakstīt ar Svēto Krēslu Laterāna līgumu, ar kuru tika izveidota Vatikāna valsts. Cits līgums Vatikānam katru gadu piešķīra naudu, lai kompensētu zaudētās teritorijas.
Politika un valdība
Valdības struktūra ir teokrātija, un visaugstākā vara ir pāvesta vadītājam. Pāvestu ievēl kardinālu kolēģija, kas var vadīt Romas katoļu baznīcu un pašu pilsētu-valsti. Pāvestam ir arī Romas bīskapa tituls.
Reliģija
Pilsētas reliģija ir Romas katoļu baznīca.
Galerija
· 
Svētā Pētera laukums no bazilikas puses.
· 
Bazilika agri no rīta
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir mazākā valsts pasaulē?
A: Vatikāns ir vismazākā valsts pasaulē, tā platība ir 0,49 km².
J: Kādas ir vēl divas valstis, kas ir citas valsts anklāvs?
A: Divas citas valstis, kas ir citas valsts anklāvs, ir Sanmarīno, kas arī atrodas Itālijā, un Lesoto Āfrikas dienvidos.
J: Kāda veida valsts ir Vatikāns?
A: Vatikāns ir pilsēta-valsts, jo visa tās teritorija ir apdzīvota un apbūvēta.
J: Kas ir Vatikāna pilsētas valsts galva?
A: Vatikāna pilsētas valsts vadītājs ir pāvests, kas reliģiskā ziņā ir Romas bīskaps un Romas katoļu baznīcas galva.
J: Kad pāvests Francisks tika ievēlēts par valsts galvu?
A: Pāvests Francisks par Vatikāna pilsētas valsts galvu tika ievēlēts 2013. gada 13. martā.
J: Kad Vatikāns kļuva par neatkarīgu suverēnu valsti?
A: Vatikāns kļuva par neatkarīgu suverēnu valsti ar Laterāna līgumu (Patti Lateranensi), ko 1929. gada 11. februārī parakstīja Benito Musolīni un pāvests Pijs XI.
J:Kādi slaveni apskates objekti ir atrodami Vatikānā?
A:Vatikāna pilsētas slavenākie apskates objekti ir Svētā Pētera laukums, Svētā Pētera bazilika, Siksta kapela, Vatikāna muzeji un Apustuliskā pils, kurā dzīvo pāvests, kā arī simtiem skulptūru un gleznu.
Meklēt