Pāvests Francisks
Pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio) (latīņu val: Franciscus, itāļu val: Francesco, spāņu: Francesco, spāņu: Francesco: Francisco; dzimis 1936. gada 17. decembrī) ir 266. un pašreizējais Romas katoļu baznīcas pāvests. Viņš tika ievēlēts 2013. gada 13. martā. Vārdu Francisks viņš izvēlējās par godu Svētajam Franciskam no Asīzes.
Francisks ir pirmais pāvests jezuīts. Viņš ir arī pirmais pāvests vairāk nekā tūkstošgades laikā, kurš nav eiropietis. Viņš ir pirmais pāvests no Amerikas un pirmais no dienvidupuslodes.
No 1998. gada līdz ievēlēšanai par pāvestu Francisks bija Buenosairesas arhibīskaps. Visas savas dzīves laikā gan kā personība, gan kā reliģiskais līderis viņš ir bijis pazīstams ar savu pazemību, rūpēm par nabadzīgajiem un uzticību dialogam, kas ir veids, kā veidot tiltus starp dažādu izcelsmju, uzskatu un ticību cilvēkiem. Viņš ir paudis bažas par globālās sasilšanas (klimata pārmaiņu) sekām. Savā 2015. gada enciklikā Laudato si' viņš rakstīja par šiem un citiem jautājumiem.
Kopš ievēlēšanas pāvesta amatā viņš ir izrādījis vienkāršāku un mazāk formālu attieksmi pret savu amatu, izvēloties dzīvot Vatikāna viesu namā, nevis pāvesta rezidencē.
Agrīnā dzīve
Pāvests Francisks ir dzimis Buenosairesā, Argentīnā. Viņš bija viens no itāļu dzelzceļa grāmatveža Mario Bergoglio un mājsaimnieces Regīnas Marijas Bergoglio (dzimusi Sīvori) bērniem.
Viņš ieguva maģistra grādu filozofijā un teoloģijā Buenosairesas Universitātē. Pēc tam viņš studēja Viļļas Devoto seminārā. 1958. gada 11. martā viņš iestājās Jēzus biedrībā (jezuīti).
Karjera pirms kļūšanas par pāvestu
Jezuīti
Bergoglio kļuva par Jēzus biedrības locekli 1958. gadā. Par priesteri viņš tika iecelts 1969. gadā. 1973. gadā viņš tika iecelts par Argentīnas jezuītu "provinciāli" jeb vadītāju. Astoņdesmito gadu vidū viņš uzsāka darbu pie doktora grāda iegūšanas Sankt Georgenas Filozofijas un teoloģijas augstskolā Frankfurtē, Vācijā.
Bīskaps
1998. gadā pāvests Jānis Pāvils II iecēla Bergoljo par Buenosairesas arhibīskapu. 2001. gada Konsistorijas laikā pāvests Bergoglio iecēla par kardinālu.
Pāvests
Kardināls Bergoglio tika ievēlēts 2013. gada 13. martā. Viņš izvēlējās vārdu Francisks, lai godinātu svēto Francisku no Asīzes. Tūlīt pēc ievēlēšanas Francisks laikrakstam pastāstīja, kā viņš izvēlējies jauno vārdu:
"Ļaujiet man jums pastāstīt stāstu," viņš teica. Tad viņš pastāstīja, kā konklāva laikā viņš sēdēja blakus Brazīlijas kardinālam Klaudio Hummesam, kuru viņš nosauca par "lielu draugu". Pēc balsošanas kardināls Hummess "mani apskāva, noskūpstīja un teica: "Neaizmirstiet nabagos!". Un šis vārds ienāca šeit," teica pāvests, norādot uz savu sirdi. "Es domāju par kariem, kamēr turpinājās balsojums, lai gan visi balsojumi," viņš teica... "Un Francisks ir miera cilvēks. Un šādā veidā šis vārds radās, ienāca manā sirdī: Francisks no Asīzes."
Lai gan abi viņa vecāki ir itāļi, Francisks ir pirmais neeiropiešu izcelsmes pāvests kopš pāvesta Gregora III 8. gadsimtā.
Pāvests Francisks ir pirmais pāvests, kas uzrunājis ASV Kongresa sesiju. Viņš tur uzstājās savas vizītes laikā ASV 2015. gada 24. septembrī.
Citas intereses
Pāvestam Franciskam personīgi patīk lasīt tādu autoru grāmatas kā Frīdrihs Hēlderlīns, Horhe Luiss Borgess vai Fjodors Dostojevskis. Viņš labprāt skatās itāļu neoreālisma filmas un labprāt apmeklē operu.
Viņu interesē arī futbols. Viņš ir aktīvs San Lorenso de Almagro kluba, kas ir viena no Primera División līgas komandām, spēlētājs.
2015. gadā pāvests Francisks izdeva progresīvā roka albumu Wake Up!.
Mācības
Priesteru celibāts
Kad Bergoljo bija kardināls, viņa uzskati par priesteru celibātu tika fiksēti grāmatā "Par debesīm un zemi". Grāmatā ir ierakstītas viņa sarunas ar kādu Buenosairesas rabīnu. Šajā grāmatā viņš teica, ka celibāts "ir disciplīnas, nevis ticības jautājums. Tas var mainīties." Tomēr viņš piebilda: "Pagaidām es esmu par celibāta saglabāšanu ar visām tā [pozitīvajām un negatīvajām daļām], jo mums ir desmit gadsimtu laba pieredze, nevis neveiksmes [...] Tradīcijai ir svars un derīgums."
Viņš arī sacīja, ka "Bizantijas, Ukrainas, Krievijas un Grieķijas katoļu baznīcās [...] priesteri var būt precējušies, bet bīskapiem ir jābūt celibātā". Viņš sacīja, ka daudzi no tiem Rietumu katoļticības pārstāvjiem, kuri rosina plašāk diskutēt par šo jautājumu, to dara no "pragmatisma" pozīcijām, pamatojoties uz darbaspēka zudumu. Viņš apgalvo, ka "ja hipotētiski Rietumu katolicisms pārskatītu celibāta jautājumu, es domāju, ka tas tiktu darīts kultūras apsvērumu dēļ (kā tas ir Austrumos), nevis tik daudz kā universāla iespēja". Viņš uzsver, ka tikmēr šis noteikums ir stingri jāievēro, un ikvienam priesterim, kurš nespēj to ievērot, "ir jāatstāj kalpošana".
National Catholic Reporter Vatikāna analītiķis Tomass Rīss (Thomas Reese), arī jezuīts, nosauca Bergoglio "nosacījuma valodas" lietošanu attiecībā uz celibāta noteikumu par "ievērojamu". Viņš teica, ka tādas frāzes kā "pagaidām" un "pagaidām" "nav tās, ko parasti dzirdam, kad bīskapi un kardināli runā par celibātu".
Pārliecība par homoseksualitāti
Pāvests Francisks atbalsta katoļu mācību, ka homoseksuālas darbības ir amorālas. Tomēr viņš ir teicis, ka pret homoseksuāliem cilvēkiem jāizturas ar cieņu. Bergoglio ir pret viendzimuma laulībām. Viņš 2011. gadā to nosauca par "velna darbu".
Argentīna 2010. gadā apsvēra iespēju legalizēt viendzimuma laulības. Tajā laikā Bergoglio bija pret šo tiesību aktu. Viņš to nosauca par "reālu un briesmīgu antropoloģisku atkrišanu". Kamēr likums tika izskatīts, 2010. gada jūlijā viņš uzrakstīja vēstuli Argentīnas klostermāsām, kurā norādīja:
Tuvākajās nedēļās Argentīnas tauta saskarsies ar situāciju, kuras iznākums var nopietni kaitēt ģimenei... Uz spēles ir likta ģimenes identitāte un izdzīvošana: tēvs, māte un bērni. Uz spēles ir liktas daudzu bērnu dzīvības, kuri tiks diskriminēti jau iepriekš un kuriem tiks atņemta cilvēka attīstība, ko devis tēvs un māte un ko vēlējies Dievs. Uz spēles ir likts pilnīgs Dieva likuma, kas iegravēts mūsu sirdīs, noraidījums.
Nebūsim naivi: Tā nav vienkārša politiska cīņa; tas ir destruktīvs priekšlikums Dieva plānam. Tas nav vienkāršs likumdošanas priekšlikums (tāda ir tikai tā forma), bet gan melu tēva gājiens, kas tiecas maldināt un maldināt Dieva bērnus... Vērsīsimies pie Svētā Jāzepa, Marijas un Bērna un dedzīgi lūgsim, lai viņi šajā brīdī aizstāv Argentīnas ģimeni... Lai viņi mūs atbalsta, aizstāv un pavada šajā Dieva karā.
Pēc tam, kad L'Osservatore Romano par to ziņoja, vairāki priesteri pauda atbalstu šim likumam. Homoseksuālisti uzskata, ka baznīcas opozīcija un Bergoglio izteikumi patiesībā palīdzēja likumu pieņemt. Viņi arī uzskata, ka katoļu amatpersonas reaģēja, vēlāk debatēs par sociālajiem jautājumiem, piemēram, par vecāku surogātdzemdībām, izvēloties mazāk bargu toni.
2013. gada 29. jūlijā pāvests Francisks sniedza interviju dažiem žurnālistiem, kuri bija kopā ar viņu ceļojumā. Uz jautājumu, vai vajadzētu būt homoseksuāliem priesteriem, pāvests Francisks atbildēja:
Ja kāds ir gejs un meklē To Kungu, un viņam ir laba griba, kas es esmu, lai tiesātu?
Pēc tam Francisks uz jautājumu, vai sievietēm vajadzētu kļūt par priesterēm, atbildēja:
Baznīca ir izteikusies un saka nē... šīs durvis ir slēgtas.
Pārliecības par nekatoļiem
Trīs dienas pēc ievēlēšanas par pāvestu pāvests Francisks tūkstošiem ziņu reportieru sacīja:
[Tā kā] daudzi no jums nepieder pie Katoļu Baznīcas, bet citi nav ticīgie, es no sirds klusībā dodu šo svētību katram no jums, respektējot katra no jums sirdsapziņu, bet zinot, ka katrs no jums ir Dieva bērns. Lai Dievs jūs svētī.
Pāvests ļoti reti svētī cilvēkus, kas nav katoļi. Šādi rīkojoties, pāvests parādīja, ka viņš pieņem cilvēkus, kas pieder pie dažādām reliģijām.
“ | Mums ir jātiekas vienam ar otru, darot labu. "Bet es neticu, tēvs, es esmu ateists! Bet dariet labu: tur mēs satiksim viens otru. | ” |
20. marta uzrunā pāvests Francisks sacīja, ka daži cilvēki neseko nevienai reliģijai, bet joprojām meklē "patiesību, labestību un skaistumu". Viņš sacīja, ka šie cilvēki ir svarīgi sabiedrotie cilvēka cieņas aizsardzībā, miera nodrošināšanā un rūpēs par Zemi. Tas nozīmē, ka pāvests teica, ka ateisti varētu būt Katoļu baznīcas sabiedrotie, nevis ienaidnieki.
Tajā pašā uzrunā pāvests sacīja, ka katoļu un ebreju tautu saista "īpašas garīgas saites". Musulmaņu līderiem uzrunā viņš sacīja: ["[Musulmaņiem], kuri pielūdz Dievu kā vienotu, dzīvu un žēlsirdīgu un piesauc Viņu lūgšanā...". Es augstu vērtēju jūsu klātbūtni... [Tajā es saskatu ... zīmi, kas liecina par vēlmi augt savstarpējā cieņā un sadarbībā cilvēces kopīgajam labumam."
2013. gada septembrī Francisks uzrakstīja vēstuli, kas tika publicēta laikrakstā La Repubblica. Vēstulē bija teikts, ka ateistiem Dievs piedos, ja viņi sekos savai sirdsapziņai un darīs to, ko uzskata par pareizu. Laikraksta redaktors, kurš nav katolis, atbildēja ar jautājumu sarakstu. Francisks atbildēja:
Jūs man jautājat, vai kristiešu Dievs piedod tiem, kas netic un nemeklē ticību. Es sāku ar to - un tas ir [vissvarīgākais] -, ka Dieva žēlsirdībai nav robežu, ja jūs ejat pie Viņa ar sirsnīgu un [patiesi nožēlojamu] sirdi. Jautājums tiem, kas netic Dievam, ir paklausīt savai sirdsapziņai. Grēks, pat tiem, kam nav ticības, pastāv tad, ja cilvēki nepaklausa savai sirdsapziņai.
Atzīšana
2013. gada decembrī Francisks tika nosaukts par 2013. gada "Time" Gada cilvēku.
Saistītās lapas
- Pāvestu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pāvests Francisks?
A: Pāvests Francisks ir 266. un pašreizējais Romas katoļu baznīcas pāvests. Viņš tika ievēlēts 2013. gada 13. martā un izvēlējās vārdu Francisks, lai godinātu svēto Francisku no Asīzes.
Q: Kas ir unikāls pāvesta Franciska raksturā?
A: Pāvests Francisks ir pirmais jezuītu pāvests, pirmais no Amerikas un pirmais no Dienvidu puslodes vairāk nekā tūkstošgades laikā, kurš nav eiropietis.
J: Ko viņš darīja pirms ievēlēšanas par pāvestu?
A: Pirms ievēlēšanas par pāvestu viņš bija Buenosairesas arhibīskaps no 1998. gada līdz ievēlēšanai par pāvestu.
J: Kā viņš ir bijis pazīstams savas dzīves laikā?
A: Visas dzīves laikā gan kā personība, gan kā reliģiskais līderis viņš ir bijis pazīstams ar savu pazemību, rūpēm par nabadzīgajiem un apņemšanos veidot dialogu, lai veidotu tiltus starp dažādu izcelsmju, uzskatu un ticību cilvēkiem.
Kāds vides jautājums viņam rūp?
A: Viņš ir paudis bažas par globālo sasilšanu (klimata pārmaiņām). Viņš 2015. gadā uzrakstīja enciklikā Laudato si', kurā cita starpā pievērsās arī šim jautājumam.
J: Kā pāvests Francisks pieiet savam amatam atšķirīgi no citiem pāvestiem?
A: Kopš kļūšanas par pāvestu viņš ir izvēlējies vienkāršāku un mazāk formālu pieeju šim amatam, pāvesta rezidences vietā izvēloties dzīvot Vatikāna viesu namā.