Piedošana

Ievads

Piedošana ir garīgs vai garīgs process. Tas nozīmē, ka vairs nejūtamies dusmīgi ne uz otru cilvēku, ne arī uz sevi. Tas var būt saistīts ar noziegumu, grēku, aizvainojumu, apvainojumu, atšķirību, kļūdu, kļūdu vai neveiksmi.

Piedošana neprasa sodu vai atlīdzību. Tā tiek dota bez jebkādām cerībām uz kompensāciju. Piedošana var ietvert atvainošanos.

Piedošana ietver tās personas jūtas, kura piedod, un tās attiecības ar personu, kurai tiek piedots. Piedošana var notikt, personai, kurai tiek piedots, par to nemaz nezinot. Piemēram, cilvēks var piedot citam cilvēkam, kurš ir miris vai kuru nav redzējis ilgu laiku.

Piedošana nozīmē aizmirst nodarījumus. Tā ir sirsnīga un patiesa. Tā neuzliek pazemojošus nosacījumus. Tā nav motivēta ar lepnumu. Patiesa piedošana izpaužas darbos, nevis vārdos.

Mahatma Gandijs teica: "Vājie nekad nevar piedot. Piedošana ir stiprā īpašība."

Reliģiskie uzskati par piedošanu

Lielākajā daļā pasaules reliģiju ir mācības par piedošanu. Šīs mācības veido mūsdienu piedošanas tradīciju un prakses pamatu.

Jūdaisms

Jūdaismā, ja cilvēks nodara ļaunumu, viņam vai viņai ir jādodas pie tiem, kam viņš vai viņa ir nodarījis kaitējumu, un jālūdz piedošana. Ja viņš vai viņa sirsnīgi un godīgi atvainojas personai, kurai ir nodarījis kaitējumu, un cenšas labot nodarīto ļaunumu, tad aizskartajam cilvēkam ir jāpiedod viņam vai viņai.

"[J]es visiem piedodu, lai Tu dāvā man žēlastību citu acīs, lai arī viņi man pilnīgi piedod." -Tefila Zaka

Katru gadu jūdi atzīmē Jom Kipuru jeb Izpirkšanas dienu. Pirms Jom Kippura jūdi lūdz piedošanu tiem, kam viņi ir nodarījuši pāri iepriekšējā gadā (ja viņi to vēl nav izdarījuši). Pašā Jom Kipura dienā jūdi gavē un lūdz Dieva piedošanu par grēkiem, ko viņi ir izdarījuši pret Dievu pagājušajā gadā. Dievs var piedot tikai tos grēkus, kurus cilvēks ir izdarījis pret Dievu. Tāpēc ebrejiem ir nepieciešams lūgt piedošanu arī tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir nodarījuši pāri.

Kristietība

Kristietībā Jēzus runāja par to, cik svarīgi ir piedot citiem jeb izrādīt žēlsirdību. Jaunajā Derībā ir vairāki piemēri.

"Svētīgi žēlsirdīgie, jo tiem tiks parādīta žēlastība." -Mateja 5:7 (Svēto Rakstu NIV).

"Bet es jums saku, kas mani dzird: Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdzieties par tiem, kas jūs nīst. Ja kāds tev sitīs vienu vaigu, pievērs tam arī otru." -Lk.ev.6:27-29 (NIV).

"Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs." -Lk.ev.6:36 (NJL).

"Nesodiet, un jūs netiksiet tiesāti. Nesodiet, un jūs netiksiet nosodīti. Piedodiet, un jums tiks piedots." -Lk.ev.6:37 (NIV).

Jēzus izmantoja līdzību par nepiedodošo kalpu (Mt.ev.18:21-35), lai pateiktu, ka mums vajadzētu piedot bez ierobežojumiem. Līdzība par Pazudušo dēlu, iespējams, ir vispazīstamākā līdzība par piedošanu, un tā attiecas uz Dieva piedošanu saviem ļaudīm.

Islāms

Islāms māca, ka Dievs ir Al-Ghaffur ("bieži žēlsirdīgais") un ka Dievs ir visu piedošanas (ghufran غفران) sākotnējais avots. Mēģināt saņemt piedošanu no Allah un nožēlot grēkus ir tikums.

Korānā un Hadīsos ir daudz pantu, kuros tiek ieteikts piedot.

"Dievs piedod, kas ir pagātne." -Kur'an 5:95

Islāms iesaka piedošanu starp ticīgajiem, jo Dievs augstu vērtē piedošanu. Tomēr islāms pieļauj arī atriebību nodarītā kaitējuma apmērā.

"Atlīdzība par kaitējumu ir kaitējums, kas tam vienāds: bet, ja persona piedod un veic izlīgumu, viņa atlīdzība ir saistīts ar Allah: jo Allah loveth nav tiem, kas dara nepareizi." -Korāns 42:40

Tiek veicināta piedošana starp ticīgajiem, solot atlīdzību no Allah.

Baha ticība

Baha ticībā bahajiešu literatūrā ir izskaidrots, kā būt piedodošam pret citiem.

"Mīliet radības Dieva dēļ, nevis pašas par sevi. Jūs nekad nekļūsiet dusmīgi vai nepacietīgi, ja mīlēsiet tās Dieva dēļ. Cilvēce nav nevainojama. Katrā cilvēkā ir nepilnības, un tu vienmēr kļūsi nelaimīgs, ja raudzīsies uz cilvēkiem pašiem. Bet, ja jūs raugāties uz Dievu, jūs viņus mīlēsiet un būsiet laipni pret viņiem, jo Dieva pasaule ir pilnības un pilnīgas žēlsirdības pasaule. Tāpēc neskaties uz neviena trūkumiem, bet skaties ar piedošanas skatu." -`Abdu'l-Bahā, Vispārējā miera pasludināšana, 92. lpp.

Baha ticības Aizbildņa Šogi Effendi rakstos teikts, ka jums vajadzētu "piedot un aizmirst", ko cilvēks ir izdarījis pret jums, lai jums tiktu piedots.

Budisms

Budismā piedošana neļauj kaitīgām domām kaitēt cilvēka garīgajai labklājībai. Budisms atzīst, ka naida jūtām ir ilgstoša ietekme uz karmu. Budisms veicina domas, kurām ir pozitīva ietekme.

"Pārdomājot karmas likumu, mēs saprotam, ka tas nav atriebības meklēšana, bet gan mettā un piedošanas praktizēšana, jo tas, kurš ir upuris, patiesi ir visnelaimīgākais no visiem."

Ja ir aizvainojums, budistu prakse ir mierīgi atbrīvoties no aizvainojuma. Budisms koncentrējas uz atbrīvošanos no ciešanām ar meditācijas palīdzību.

Budisms apšauba emocijas, kas liek piedot.

"Ja mēs neesam piedevuši, mēs turpinām veidot identitāti ap savām sāpēm, un tā ir tā, kas atdzimst no jauna. Tas ir tas, kas cieš."

Budisms uzsver mettā (mīlošu labestību), karuṇā (līdzjūtību), mudita (prieku) un upekkhā (līdzsvarotību) kā veidus, kā izvairīties no aizvainojuma. Šīs idejas palīdz izprast ciešanas pasaulē - gan mūsu pašu ciešanas, gan citu ciešanas.

Hinduisms

Piedošana ir viens no hinduisma sešiem galvenajiem tikumiem. Cilvēks, kurš nepiedod, sev līdzi nes sliktas atmiņas, negatīvas jūtas un neatrisinātas emocijas, kas ietekmē gan tagadni, gan nākotni. Hinduismā cilvēkam ir jāpiedod citiem, kā arī jāmeklē piedošana par to, ka viņš ir nodarījis kādam citam pāri.

Arī hinduistu eposos un senajā literatūrā tiek runāts par piedošanu. Piemēram:

"Piedošana ir tikums, piedošana ir upuris, piedošana ir Vedas, piedošana ir Šruti, ... piedošana ir svētums, un ar piedošanu ... Visums ir vienots." -Mahabharata, 3. grāmata, Vana Parva, XXIX nodaļa.

"Taisnība ir vienīgais augstākais labums, piedošana ir vienīgais augstākais miers, zināšanas ir vienīgais augstākais apmierinājums, un labestība ir vienīgā laime." -Mahabharata, 5. grāmata, Udyoga Parva, XXXIII nodaļa.

Hinduismā jūs meklējat piedošanu no tiem, kam esat nodarījis pāri, un no sabiedrības kopumā, izmantojot labdarību, attīrīšanos, gavēni, rituālus un meditāciju. Hinduismā piedošana neprasa, lai cilvēks samierinātos ar savu pāridarītāju, un tā neizslēdz izlīgumu dažās situācijās. Piedošana hinduisma filozofijā nozīmē būt līdzjūtīgam, maigam, laipnam un atlaist kāda vai kaut kā cita nodarīto ļaunumu vai ievainojumu. Piedošana ir būtiska, lai cilvēks atbrīvotos no negatīvām domām un spētu pievērsties svētlaimīgai, morālai un ētiskai dzīvei (dharmiskai dzīvei). Augstākajā pašrealizācijas stāvoklī piedošana kļūst par personības būtību, kurā vajātā persona paliek neskarta, nesatraucas, nejūtas kā upuris, ir brīva no dusmām (akrodhi).

Džainisms

Džainismā piedošana ir viens no galvenajiem tikumiem, kas džainistiem ir jāapgūst. Piedošana (jeb kṣamāpanā) ir viena no desmit dharmas īpašībām. Džainu tekstos par piedošanu citēts Māhavīra:

Praktizējot prāyaṣcitta (grēku nožēlu), dvēsele atbrīvojas no grēkiem un neizdara pārkāpumus; tas, kurš pareizi praktizē prāyaṣcitta, iegūst ceļu un ceļa balvu, viņš iegūst labas rīcības balvu. Lūdzot piedošanu, viņš iegūst prāta laimi; tādējādi viņš iegūst laipnu noskaņojumu pret visa veida dzīvajām būtnēm; ar šo laipno noskaņojumu viņš iegūst rakstura tīrību un brīvību no bailēm." - Māhavīra Uttarādhyayana Sūtra 29:17-18.

Džainu lūgšanā pratikramana džaini vairākkārt lūdz piedošanu dažādām būtnēm - pat tādām, piemēram, augiem un mikroorganismiem, kuriem viņi, iespējams, ir nodarījuši kaitējumu, ēdot un strādājot.

Es lūdzu piedošanu visām radībām, lai visas radības man piedod. Lai man ir draudzība ar visām būtnēm un naidīgums ar nevienu.

Savās ikdienas lūgšanās džaini lūdz piedošanu visām radībām:

Es lūdzu piedošanu visām tām dzīvajām būtnēm, kuras es, iespējams, esmu mocījis, ejot, nākot un ejot, staigājot pa dzīviem organismiem, sēklām, zaļo zāli, rasas pilieniem, skudru kalniem, sūnām, dzīvu ūdeni, dzīvu zemi, zirnekļa tīklu un citiem. Es lūdzu piedošanu visām šīm dzīvajām būtnēm, vienalga, vai tās būtu vienjūtīgas, divjūtīgas, trīsjūtīgas, četrjūtīgas vai piecjūtīgas. Kuru es varbūt esmu uzgrūdis, apbēris ar putekļiem, berzis ar zemi, sadūries ar citu, apgāzis, mocījis, biedējis, pārcēlis no vienas vietas uz citu vai nogalinājis un atņēmis tām dzīvību. (Atzīstoties) lai es tiktu atbrīvots no visiem šiem grēkiem.

Piedošana tiek lūgta, izrunājot frāzi Micchāmi dukkaḍaṃ. Šī frāze nozīmē: "Lai viss ļaunums, kas ir izdarīts, ir neauglīgs." Samvatsari dienā džaiņi sveicina savus draugus un radiniekus, sakot micchāmi dukkaḍaṃ un lūdzot piedošanu. Draugiem un radiniekiem tiek sūtītas vēstules un zvanīts pa telefonu, lūdzot piedošanu. Pēc samvatsari nav strīdu un strīdu.

Saistītās lapas

• Līdzjūtība
• Izžēlošana
• Pazemība
• Pardon
• Žēl
• Izžēlošana
• Grēku nožēla