Bahāisms

Baha ticība

Vēsture

Pirmās dienas

Baha ticība aizsākās 1844. gadā, kad kāds vīrs, ko sauca par Bābu, teica, ka viņam ir vēsts no Dieva. Viņš teica, ka viņa uzdevums ir pārliecināties, ka cilvēki ir gatavi svarīgākajai Dieva vēstij, kas drīz tiks sūtīta. Tas aizsāka reliģiju, kuras sekotājus sauca par Bābiem. Daudzi cilvēki kļuva par Bābiem Irānas valstī, ko tolaik sauca par Persiju, un tas sadusmoja Persijas valdību un musulmaņu priesterus. Viņi arestēja un nogalināja Bābu un viņa sekotājus. Lai gan tas notika, cilvēki turpināja sekot šai reliģijai.

Pirms Baha teica, ka viņam ir vēsts no Dieva, viņš bija Bāba aizsāktās reliģijas loceklis. Viņš kļuva ļoti slavens Bābu vidū. Kad Bābs tika nogalināts, daži bābi ļoti sadusmojās un mēģināja nogalināt Persijas karali, lai gan Bahā'u'llahs viņiem lika viņu nenogalināt. Kad bābi tika notverti, valdība ieslodzīja cietumā daudzus bābi, tostarp Bahā'u'llu. Atrodoties Teherānas cietumā, Bahā'u'llahs teica, ka redzējis eņģeli, ko viņš nosauca par "debesu kalponi". Eņģelis viņam teica, ka viņam ir jāmāca Dieva vēsts pasaules cilvēkiem. Eņģelis teica, ka Dievs viņu glābs un aizsargās, lai viņš varētu mācīt šo vēsti. Galu galā viņš tika atbrīvots no cietuma, un Persijas valdība lika viņam pārcelties uz Bagdādi, kuru tobrīd kontrolēja Osmaņu impērijas karalis.

Baha'u'llas paziņojums

Kamēr Baha'u'lla atradās Bagdādē, viņam bija daudz problēmu, taču viņš ieguva arī daudz draugu. Persijas valdība bija neapmierināta ar to, ka viņam Bagdādē, šķiet, labi klājas, tāpēc viņi lūdza Osmaņu impērijai pārvietot viņu tālāk no Persijas. Kad viņš gatavojās aizbraukt, 1863. gadā viņš 12 dienas rīkoja svētkus uz nelielas salas Tigra upē, ko viņš nosauca par Ridvanu, kas nozīmē paradīze. Tur viņš pastāstīja dažiem saviem tuvākajiem draugiem un ģimenei, ka viņš ir visu lielāko reliģiju apsolītais un ka ar laiku visa pasaule uzzinās viņa vēsti.

Galu galā Osmaņu impērija nosūtīja viņu uz dažādām pilsētām, tostarp Konstantinopoli, Adrianopoli, Aleksandriju un visbeidzot Akku. Visu šo laiku viņš atradās dažādos cietumos, un Akkas pilsētai apkārt bija liels mūris, un tā bija viens liels cietums. Kamēr viņš atradās Bagdādē un pēc tam, viņš uzrakstīja daudzas grāmatas un vēstules, lai atbildētu uz jautājumiem, kurus viņam uzdeva draugi un sekotāji. Vienā brīdī viņš tika saindēts tā, ka vairs nevarēja rakstīt, jo viņam ļoti trīcēja rokas. Pēc tam viņš lika kādam pierakstīt viņa teikto. Kad viņš bija vēl vecāks, viņa vecākais dēls `Abdu'l-Bahā noorganizēja, lai viņš pārvācas uz māju netālu no Karmela kalna, un viņš tur palika līdz pat savai galīgajai nāvei 1892. gadā.

Pēc Baha'u'llas

Pēc viņa nāves cilvēki sekoja `Abdu'l-Bahā. Bahā'u'llahs bija rakstījis, ka `Abdu'l-Bahā ir īpašas spējas un ka Dievs gādās par to, lai, ja `Abdu'l-Bahā izskaidros kaut ko no tā, ko Bahā'u'llahs ir teicis, tad bahāijiem būtu jātic šim izskaidrojumam. `Abdu'l-Bahā arī rakstīja daudz vēstuļu un sniedza lekcijas, kā arī laika gaitā apmeklēja Parīzi, Londonu, Monreālu, Ņujorku, Sanfrancisko un citas rietumu pilsētas. Tas palīdzēja Baha ticībai izplatīties Eiropā un Ziemeļamerikā. Viņš nomira 1921. gadā. Viņš atstāja testamentu, kurā bahajiem lika sekot savam mazdēlam Šogi Effendi.

Šogi Effendi piedzima 1900. gadā un bija vēl pavisam jauns vīrietis, kad nomira viņa vectēvs, un viņš kļuva par bahajiešu līderi. Viņš palīdzēja izveidot dažādas aģentūras un padomes, kas šodien vada Baha ticību, un organizēja reliģiju daudzos veidos. Viņš arī sarakstīja daudzas grāmatas un vēstules, lai izskaidrotu sava vectēva un vecvectēva mācības. Viņš dzīvoja līdz 1957. gadam un nomira Anglijā.

Pēc Šogi Effendi nāves bahajiem sešus gadus nebija vadītāju, jo Šogi Effendi nebija atstājis testamentu. Šogi Effendi bija palīgi, kuri nedomāja, ka viņiem ir atļauts vadīt bahajus, tāpēc viņi palīdzēja bahaju kopienai sekot pēdējam plānam, ko Šogi Effendi viņiem atstāja, un šī plāna beigās, 1963. gadā, viņi organizēja vēlēšanas, lai izveidotu Vispasaules Tiesiskuma namu, par kuru rakstīja Bahā'u'lla. Kopš tā laika Pasaules Taisnības nams ir vadījis bahajus.

Svētās grāmatas

Bahā'u'llahs ir sarakstījis daudzas grāmatas un vēstules, un arī `Abdu'l-Bahā (kura vārds nozīmē "Slavas kalps") ir sarakstījis daudzas grāmatas un vēstules, kuras bahaji uzskata par īpašām. Visbeidzot, Bahā'u'llāha mazmazdēls Šogi Effendi sarakstīja daudz grāmatu un vēstuļu, kuras bahaji izmanto, lai labāk izprastu Bahā'u'llāha un `Abdu'l-Bahā rakstīto. Svarīgākā no šīm grāmatām ir Aqdas.

Bahaji arī uzskata, ka Bībele, Korāns, Gita un citas citu reliģiju grāmatas ir īpašas.

Pārliecības

Daži svarīgi bahajiešu ticējumi ir šādi:

• Bahā'u'llahs nāca, lai visi cilvēki kļūtu par vienu ģimeni
• Dievs ir tikai viens, bet Viņam ir daudzi vārdi.
• Visām lielajām reliģijām ir viens un tas pats avots (Dievs).
• Dievs izturas pret visiem cilvēkiem kā pret vienlīdzīgiem
• Dievs pret vīriešiem un sievietēm izturas vienlīdzīgi
• Aizspriedumi (nelāgi uzskati par cilvēkiem, pirms tam tos nepazīstot) ir jānovērš.
• Tautām būtu jāmācās saprasties un sadarboties savā starpā.
• Zinātnei un reliģijai nav jāstrīdas, jo tās raugās uz vienu un to pašu pasauli no divām dažādām pusēm.
• Cilvēkiem pašiem jāmēģina uzzināt patiesību
• Ikvienam ir jāiegūst izglītība (jāiet uz skolu vai jāmācās citādi).
• Pasaulē vajadzētu būt vienai papildu valodai, ko saprot visi.

Kopiena

Cilvēki

Pasaulē ir astoņi vai deviņi miljoni bahajiešu no visām tautām un valodām. Baha ticība dažādās valstīs izskatās atšķirīgi, jo ir maz rituālu, tāpēc bahaji var ietvert savu kultūru veidā, kā viņi svin bahajiešu pasākumus, saka lūgšanas utt.

Baha'īši ik pēc deviņpadsmit (19) dienām tiekas sanāksmē, ko sauc par "Svētkiem". Tajā nav obligāti jābūt ēdienam, bet parasti tas notiek. Šīs sanāksmes sākas ar lūgšanām, un parasti kāds skaļi nolasa kādu no svētajiem rakstiem. Dažreiz tiek atskaņota mūzika un dziesmas, dažreiz tiek spēlētas rotaļas, dažreiz vienkārši tiek pavadīts laiks klusumā vai meditācijā. Pēc šī laika, ko bahaji sauc par "dievbijības" laiku svētkos, notiek kopīga diskusija. Šeit var apspriest visdažādākās tēmas, kas ir svarīgas biedriem. Bahaji saka, ka šis ir "konsultatīvais" laiks, kurā bahaji var konsultēties cits ar citu. Pēc tam ir saviesīgais laiks, kurā cilvēki var dalīties ar ēdienu, dzērieniem (ne alkoholu), un dažreiz šeit ir arī mūzika vai izrādes, vai prezentācijas, vai citas izklaides. Šis laiks ir tikai tādēļ, lai bahaji šajā pilsētā varētu iepazīties un kļūt par labākiem draugiem.

Tempļi un Baha centri

Baha'jiem bieži vien nav vienas vietas, kur viņi pulcējas kopā, izņemot lielās pilsētās. Mazākās vietās viņi parasti pulcējas viens otra mājās. Dažās lielākās pilsētās ir "bahajiešu centri", kurus var izmantot kopienas sanāksmēm, nodarbībām vai komiteju un citu padomju sanāksmēm. (skat. Iestādes turpmāk)

Tikai dažās pasaules pilsētās ir bahajiešu tempļi. Šie tempļi ir katrā kontinentā.

Iestādes

Baha'īši ir apvienojušies pasaules kopienā. Viņiem nav priesteru. Katrs pats ir atbildīgs par savām lūgšanām. Bahaji ir atbildīgi arī par to, lai viņi paši lasītu savas svētās grāmatas un mācītos par savu reliģiju. Baha'i ievēl savas kopienas vadītājus, kas palīdz organizēt viņu darbību un risināt problēmas starp bahajiem, kā arī lemt par lietām, kas nav acīmredzamas no Svētajiem Rakstiem. Tās sauc par garīgajām asamblejām, bet kādu dienu tās tiks sauktas par taisnīguma namiem.

Pastāv viens Taisnības nams, ko bahaji sauc par Vispasaules Taisnības namu, kas vada visu pasaules bahaju kopienu. Baha'i šo Tiesu namu ievēl ik pēc pieciem gadiem, bet Nacionālās un vietējās garīgās asamblejas notiek tikai reizi gadā.