Bahāisms — kas ir bahāiju ticība? Bahā'u'llahs, mācības un vēsture
Bahāisms: uzzini par Bahā'u'llahu, bahāiju mācībām, monoteismu, Dieva manifestācijām un šīs globālās reliģijas vēsturi — būtiskākās mācības un fakti.
Baha ticība ir Ābrahāma reliģija, ko 19. gadsimta 19. gadsimtā aizsāka Teherānā (Irānā) dzimušais irānietis Bahā'u'llahs. Šīs reliģijas sekotāji sevi dēvē par bahāijiem. Vārds Bahā'u'llah arābu valodā nozīmē "Dieva gods" vai "Dieva spožums" — vārds "bahā" norāda uz godību, spēku un skaistumu. Bahā'u'llahs pats sevi paziņoja par Dieva izpausmi (Manifestāciju), kas nes jaunu garīgu un sociālu mācību laikmetu. Sākotnēji bahāisms attīstījās Persijā, bet mūsdienās bahāiju kopienas ir klātesošas visā pasaulē.
Bahaji ir monoteisti, kas tic vienam Dievam. Viņi uzskata, ka Bahā'u'llahs nesa Dieva vēstījumu cilvēcei un vienlaikus mācīja, ka viņš nav vienīgā un pēdējā Dieva manifestācija. Bahā'u'llahs mācīja par pakāpenisku atklāsmi (progressīvu atklāsmi): Dievs sūta dažādus skolotājus vai Manifestācijas dažādos laikos, lai sniegtu cilvēcei piemērotu atziņu un vadību. Tādējādi Bahā'u'llahs godā un atzīst arī citas lielās reliģijas un to vadītājus — piemēram, Jēzu, Mozu, Ābrahāmu, Muhamedu, Budu un citus — kā Dieva manifestācijas. Bez šīm Manifestācijām, cilvēki nevarētu iepazīt Dievu tieši; katra Manifestācija izpaudusi noteiktu daļu Dieva mācības, atbilstoši savai laikmeta vajadzībai.
Galvenās mācības un principu kopsavilkums
- Reliģiju vienotība: visas lielās reliģijas nāk no viena Dieva un papildina cilvēces garīgo attīstību.
- Cilvēces vienotība: visi cilvēki ir viena cilvēces dzimta; jāstrādā pie etnisko, nacionālo un reliģisko aizspriedumu izzušanas.
- Neatkarīga patiesības izpēte: katram jātiecas pēc patiesības paša prātam, ne tikai nodotas tradīcijas dēļ.
- Vienlīdzība starp dzimumiem: vīriešiem un sievietēm jābūt vienādām iespējām izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.
- Zinātnes un reliģijas saskaņa: patiesa reliģija nepretendē uz konfliktu ar zinātni; abas palīdz cilvēces attīstībai.
- Sociālā taisnīgums: nozīmīga ir izglītība, darbība nabadzības mazināšanai un morāles uzlabošana sabiedrībā.
Praktiskas tradīcijas un organizācija
Baha ticībā ir gan garīgas prakses, gan organizatoriskas institūcijas. Dažas praktiskās normas un simboliskas tradīcijas:
- Svētie laiki: svarīgākie svētki ir, piemēram, Ridvāns (Bahā'u'llaha paziņojuma gadadiena), Naw-Rūz (persiešu Jaunais gads) un Baha svētku novērošana.
- Fasts: bahāijiem ir gada laika badošanās periods (parasti 19 dienu Bada laikā marta sākumā), kas ir garīgs atturēšanās periods.
- Cauruļkoks (Badí‘ kalendārs): īpašs 19 mēnešu kārtots kalendārs ar 19 dienām mēnesī un dažām papildus atzīmēm.
- Dievnamu un lūgšanas vietas: pasaulē ir Bahā'í dievnamu (House of Worship) — atvērti visiem, kur uzsvars likts uz kopīgu lūgšanu, meditāciju un dialogu.
- Vietējā un pasaules pārvalde: lokālās kopienas organizējas, veidojot Vietējās Garīgās Asamblejas; nacionālā līmenī — Nacionālās Garīgās Asamblejas; pasaules mērogā darbojas Universālā Garīgā Padome (Universal House of Justice), kas pieņem kolektīvus lēmumus par globālām jautājumiem bahāiju kopienai.
Vēsture un attīstība
Bahā ticības vēsture sākas 19. gadsimta Persijā ar priekšgājēju — Bābu — kustību, kas paziņoja par jaunas manifestācijas nākšanu. Bahā'u'llahs sekoja tam un paziņoja savu misiju, kas noveda pie plašas kopienas veidošanās, bet arī uzraudzības un vajāšanas, īpaši Persijā un Osmaņu impērijā. Bahā'u'llahs pats tika izsūtīts un dzīvoja izsūtījumā (arī Bagdādē, Konstantinopolē, Adrianopolē un Akko), kur viņš rakstīja savus galvenos tekstus. Pēc viņa nāves vadību pārņēma viņa dēls 'Abdu'l-Bahā, vēlāk — Vizionāri un institūcijas, tostarp Universālā Garīgā Padome, kas 20. gadsimta vidū tika izvēlēta, lai vadītu globālo kopienu.
Pārbaudījumi un mūsdienu situācija
Bahāiju kopiena ir strauji izplatījusies visā pasaulē, taču tās sekotāji bieži saskaras ar diskrimināciju un vajāšanu, īpaši Irānā, no kuras izcelsme ir. Bahāiju mācības uzsver miermīlīgu rīcību, dialogs un starpreliģisko sadarbību. Globālā līmenī bahāiji ir iesaistīti izglītībā, sociālajās programmās, starpkultūru dialogā un veicināšanā miera un taisnīguma iniciatīvās.
Kopā — uz nākotni
Bahā'u'llaha mācības aicina uz ilgtermiņa redzējumu par pasaules mieru un cilvēces vienotību. Bahā'í princips par progresīvu atklāsmi nozīmē, ka reliģiskie atklājumi tiek uzskatīti par daļu no lielāka garīgā procesa, kas turpinās un attīstās, dodot cilvēcei morālu un praktisku virzienu, kā dzīvot kopā globalizētā pasaulē. Bahāijiem Bahā'u'llahs ir mācītājs un dievišķās atklāsmes nesējs šajā posmā; viņu rakstos ir norādes par daudzām sabiedriskām un garīgām tēmām, kas joprojām iedvesmo sekotājus un interešu izrādītājus visā pasaulē.
Haifā, Izraēlā, bahajiešu padomes, kas vada bahajus, Pasaules Taisnības nama mājvieta.
Baha ticība
Vēsture
Pirmās dienas
Baha ticība aizsākās 1844. gadā, kad kāds vīrs, ko sauca par Bābu, teica, ka viņam ir vēsts no Dieva. Viņš teica, ka viņa uzdevums ir pārliecināties, ka cilvēki ir gatavi svarīgākajai Dieva vēstij, kas drīz tiks sūtīta. Tas aizsāka reliģiju, kuras sekotājus sauca par Bābiem. Daudzi cilvēki kļuva par Bābiem Irānas valstī, ko tolaik sauca par Persiju, un tas sadusmoja Persijas valdību un musulmaņu priesterus. Viņi arestēja un nogalināja Bābu un viņa sekotājus. Lai gan tas notika, cilvēki turpināja sekot šai reliģijai.
Pirms Baha teica, ka viņam ir vēsts no Dieva, viņš bija Bāba aizsāktās reliģijas loceklis. Viņš kļuva ļoti slavens Bābu vidū. Kad Bābs tika nogalināts, daži bābi ļoti sadusmojās un mēģināja nogalināt Persijas karali, lai gan Bahā'u'llahs viņiem lika viņu nenogalināt. Kad bābi tika notverti, valdība ieslodzīja cietumā daudzus bābi, tostarp Bahā'u'llu. Atrodoties Teherānas cietumā, Bahā'u'llahs teica, ka redzējis eņģeli, ko viņš nosauca par "debesu kalponi". Eņģelis viņam teica, ka viņam ir jāmāca Dieva vēsts pasaules cilvēkiem. Eņģelis teica, ka Dievs viņu glābs un aizsargās, lai viņš varētu mācīt šo vēsti. Galu galā viņš tika atbrīvots no cietuma, un Persijas valdība lika viņam pārcelties uz Bagdādi, kuru tobrīd kontrolēja Osmaņu impērijas karalis.
Baha'u'llas paziņojums
Kamēr Baha'u'lla atradās Bagdādē, viņam bija daudz problēmu, taču viņš ieguva arī daudz draugu. Persijas valdība bija neapmierināta ar to, ka viņam Bagdādē, šķiet, labi klājas, tāpēc viņi lūdza Osmaņu impērijai pārvietot viņu tālāk no Persijas. Kad viņš gatavojās aizbraukt, 1863. gadā viņš 12 dienas rīkoja svētkus uz nelielas salas Tigra upē, ko viņš nosauca par Ridvanu, kas nozīmē paradīze. Tur viņš pastāstīja dažiem saviem tuvākajiem draugiem un ģimenei, ka viņš ir visu lielāko reliģiju apsolītais un ka ar laiku visa pasaule uzzinās viņa vēsti.
Galu galā Osmaņu impērija nosūtīja viņu uz dažādām pilsētām, tostarp Konstantinopoli, Adrianopoli, Aleksandriju un visbeidzot Akku. Visu šo laiku viņš atradās dažādos cietumos, un Akkas pilsētai apkārt bija liels mūris, un tā bija viens liels cietums. Kamēr viņš atradās Bagdādē un pēc tam, viņš uzrakstīja daudzas grāmatas un vēstules, lai atbildētu uz jautājumiem, kurus viņam uzdeva draugi un sekotāji. Vienā brīdī viņš tika saindēts tā, ka vairs nevarēja rakstīt, jo viņam ļoti trīcēja rokas. Pēc tam viņš lika kādam pierakstīt viņa teikto. Kad viņš bija vēl vecāks, viņa vecākais dēls `Abdu'l-Bahā noorganizēja, lai viņš pārvācas uz māju netālu no Karmela kalna, un viņš tur palika līdz pat savai galīgajai nāvei 1892. gadā.
Pēc Baha'u'llas
Pēc viņa nāves cilvēki sekoja `Abdu'l-Bahā. Bahā'u'llahs bija rakstījis, ka `Abdu'l-Bahā ir īpašas spējas un ka Dievs gādās par to, lai, ja `Abdu'l-Bahā izskaidros kaut ko no tā, ko Bahā'u'llahs ir teicis, tad bahāijiem būtu jātic šim izskaidrojumam. `Abdu'l-Bahā arī rakstīja daudz vēstuļu un sniedza lekcijas, kā arī laika gaitā apmeklēja Parīzi, Londonu, Monreālu, Ņujorku, Sanfrancisko un citas rietumu pilsētas. Tas palīdzēja Baha ticībai izplatīties Eiropā un Ziemeļamerikā. Viņš nomira 1921. gadā. Viņš atstāja testamentu, kurā bahajiem lika sekot savam mazdēlam Šogi Effendi.
Šogi Effendi piedzima 1900. gadā un bija vēl pavisam jauns vīrietis, kad nomira viņa vectēvs, un viņš kļuva par bahajiešu līderi. Viņš palīdzēja izveidot dažādas aģentūras un padomes, kas šodien vada Baha ticību, un organizēja reliģiju daudzos veidos. Viņš arī sarakstīja daudzas grāmatas un vēstules, lai izskaidrotu sava vectēva un vecvectēva mācības. Viņš dzīvoja līdz 1957. gadam un nomira Anglijā.
Pēc Šogi Effendi nāves bahajiem sešus gadus nebija vadītāju, jo Šogi Effendi nebija atstājis testamentu. Šogi Effendi bija palīgi, kuri nedomāja, ka viņiem ir atļauts vadīt bahajus, tāpēc viņi palīdzēja bahaju kopienai sekot pēdējam plānam, ko Šogi Effendi viņiem atstāja, un šī plāna beigās, 1963. gadā, viņi organizēja vēlēšanas, lai izveidotu Vispasaules Tiesiskuma namu, par kuru rakstīja Bahā'u'lla. Kopš tā laika Pasaules Taisnības nams ir vadījis bahajus.
Svētās grāmatas
Bahā'u'llahs ir sarakstījis daudzas grāmatas un vēstules, un arī `Abdu'l-Bahā (kura vārds nozīmē "Slavas kalps") ir sarakstījis daudzas grāmatas un vēstules, kuras bahaji uzskata par īpašām. Visbeidzot, Bahā'u'llāha mazmazdēls Šogi Effendi sarakstīja daudz grāmatu un vēstuļu, kuras bahaji izmanto, lai labāk izprastu Bahā'u'llāha un `Abdu'l-Bahā rakstīto. Svarīgākā no šīm grāmatām ir Aqdas.
Bahaji arī uzskata, ka Bībele, Korāns, Gita un citas citu reliģiju grāmatas ir īpašas.
Pārliecības
Daži svarīgi bahajiešu ticējumi ir šādi:
- Bahā'u'llahs nāca, lai visi cilvēki kļūtu par vienu ģimeni
- Dievs ir tikai viens, bet Viņam ir daudzi vārdi.
- Visām lielajām reliģijām ir viens un tas pats avots (Dievs).
- Dievs izturas pret visiem cilvēkiem kā pret vienlīdzīgiem
- Dievs pret vīriešiem un sievietēm izturas vienlīdzīgi
- Aizspriedumi (nelāgi uzskati par cilvēkiem, pirms tam tos nepazīstot) ir jānovērš.
- Tautām būtu jāmācās saprasties un sadarboties savā starpā.
- Zinātnei un reliģijai nav jāstrīdas, jo tās raugās uz vienu un to pašu pasauli no divām dažādām pusēm.
- Cilvēkiem pašiem jāmēģina uzzināt patiesību
- Ikvienam ir jāiegūst izglītība (jāiet uz skolu vai jāmācās citādi).
- Pasaulē vajadzētu būt vienai papildu valodai, ko saprot visi.
Kopiena
Cilvēki
Pasaulē ir astoņi vai deviņi miljoni bahajiešu no visām tautām un valodām. Baha ticība dažādās valstīs izskatās atšķirīgi, jo ir maz rituālu, tāpēc bahaji var ietvert savu kultūru veidā, kā viņi svin bahajiešu pasākumus, saka lūgšanas utt.
Baha'īši ik pēc deviņpadsmit (19) dienām tiekas sanāksmē, ko sauc par "Svētkiem". Tajā nav obligāti jābūt ēdienam, bet parasti tas notiek. Šīs sanāksmes sākas ar lūgšanām, un parasti kāds skaļi nolasa kādu no svētajiem rakstiem. Dažreiz tiek atskaņota mūzika un dziesmas, dažreiz tiek spēlētas rotaļas, dažreiz vienkārši tiek pavadīts laiks klusumā vai meditācijā. Pēc šī laika, ko bahaji sauc par "dievbijības" laiku svētkos, notiek kopīga diskusija. Šeit var apspriest visdažādākās tēmas, kas ir svarīgas biedriem. Bahaji saka, ka šis ir "konsultatīvais" laiks, kurā bahaji var konsultēties cits ar citu. Pēc tam ir saviesīgais laiks, kurā cilvēki var dalīties ar ēdienu, dzērieniem (ne alkoholu), un dažreiz šeit ir arī mūzika vai izrādes, vai prezentācijas, vai citas izklaides. Šis laiks ir tikai tādēļ, lai bahaji šajā pilsētā varētu iepazīties un kļūt par labākiem draugiem.
Tempļi un Baha centri
Baha'jiem bieži vien nav vienas vietas, kur viņi pulcējas kopā, izņemot lielās pilsētās. Mazākās vietās viņi parasti pulcējas viens otra mājās. Dažās lielākās pilsētās ir "bahajiešu centri", kurus var izmantot kopienas sanāksmēm, nodarbībām vai komiteju un citu padomju sanāksmēm. (skat. Iestādes turpmāk)
Tikai dažās pasaules pilsētās ir bahajiešu tempļi. Šie tempļi ir katrā kontinentā.
Iestādes
Baha'īši ir apvienojušies pasaules kopienā. Viņiem nav priesteru. Katrs pats ir atbildīgs par savām lūgšanām. Bahaji ir atbildīgi arī par to, lai viņi paši lasītu savas svētās grāmatas un mācītos par savu reliģiju. Baha'i ievēl savas kopienas vadītājus, kas palīdz organizēt viņu darbību un risināt problēmas starp bahajiem, kā arī lemt par lietām, kas nav acīmredzamas no Svētajiem Rakstiem. Tās sauc par garīgajām asamblejām, bet kādu dienu tās tiks sauktas par taisnīguma namiem.
Pastāv viens Taisnības nams, ko bahaji sauc par Vispasaules Taisnības namu, kas vada visu pasaules bahaju kopienu. Baha'i šo Tiesu namu ievēl ik pēc pieciem gadiem, bet Nacionālās un vietējās garīgās asamblejas notiek tikai reizi gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas aizsāka Baha'ī ticību?
A.: Baha ticību 1800. gadā aizsāka kāds irānietis vārdā Bahā'u'llahs.
J: Ko nozīmē vārds Bahā'u'llahs?
A.: Vārds Bahá'u'lláh arābu valodā nozīmē "Dieva gods".
J: Ko bahaji tic par Dievu?
A: Bahaji ir monoteisti, kas nozīmē, ka viņi tic vienam Dievam. Viņi tic, ka Dievs sūta īpašus cilvēkus, lai tie manifestētu (parādītu) Sevi parastiem cilvēkiem, un ka bez šīm Dieva Manifestācijām mēs nevarētu Viņu iepazīt.
J: Kā šīs reliģijas sekotāji paši sevi dēvē?
A: Šīs reliģijas sekotāji sevi dēvē par bahāijiem.
J: Vai visi bahajiešu ticības sekotāji ir musulmaņi?
Atbilde: Nē, lai gan, tā kā Baha'u'llah dzimis musulmaņu ģimenē, daži cilvēki kļūdaini domā, ka visi sekotāji ir musulmaņi.
J: Vai Baha'u'llu uzskata par pēdējo Dieva pravieti/ izpausmi?
A: Nē, saskaņā ar bahajiešu viedokli 1000 gadus pēc Baha'u'llas nāves nebūs cita pravieša.
Meklēt