Báb
Sijids `Alī Muḥammads (1819. gada 20. oktobris - 1850. gada 9. jūlijs) bija tirgotājs no Širāza, Irānā, kurš aizsāka šiītu islāma versiju, ko sauca par bābismu. Pēc reliģijas izveides viņš nomainīja savu vārdu uz Bābs. Cilvēkus, kuri tic Bābam, sauc par bābiem, un viņi tic, ka Bābs bija pravietis. Bābi arī tic, ka Bābs ir Qá'im, kas, kā tic šiīti, nāks nākotnē.
Bābs sarakstīja simtiem vēstuļu un grāmatu, kurās mācīja, kas viņš ir un kādi ir viņa reliģijas noteikumi. Bāba jaunie noteikumi viņa sekotājiem aizstāja "šariata likumus" jeb musulmaņu noteikumus. Bābisms kļuva ļoti izplatīts; Bābam ticēja vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Šīītu garīdznieki jeb islāma līderi Irānā ienīda Bābu un centās kaitēt cilvēkiem, kas sekoja viņa reliģijai. 1850. gadā Tabrīzā, Irānā, Bābu nošāva šaušanas vienība.
Bābam bija arī citi vārdi, piemēram, "Pirmatnējais punkts" un "Bajana punkts".
Bābs visiem stāstīja, ka drīzumā nāks cits pravietis, kas būs spēcīgāks un vēl varenāks. Baha reliģijas piekritēji uzskata, ka Bābs runāja par Bahā'u'llu, kurš aizsāka Baha reliģiju.
Bāba svētnīca Haifā, Izraēlā.
Dzīve
Agrīnā dzīve
Bābs piedzima 1819. gada 20. oktobrī Širāzā, Irānā. Viņa tēvs bija tirgotājs, un daudzi pilsētas iedzīvotāji viņu pazina. Drīz pēc Bāba dzimšanas viņa tēvs nomira. Bāba tēvocis Ḥájí Mírzá Mírzá Siyyid `Alí arī bija tirgotājs, un viņš uzaudzināja Bābu.
Kad Bābs kļuva pilngadīgs, viņš sāka strādāt par tirgotāju pie sava tēvoča. 1842. gadā viņš apprecējās ar sievieti vārdā Khadíjih-Bagum. Viņiem kopā bija dēls, kuru viņi nosauca par Aḥmad. Aḥmad bija ļoti slims un nomira, būdams vēl bērns. Kāds, kurš dzīvoja tajā pašā laikā, kad dzīvoja Bābs, teica, ka viņš bija ļoti mierīgs un kluss; viņi stāstīja, ka Bābs runāja tikai to, kas viņam arī bija, un pat neatbildēja uz jautājumiem. Bābs vienmēr domāja un lūdza Dievu. Cilvēki teica, ka viņš bijis izskatīgs un ar plānu bārdu. Viņš vienmēr ģērbies tīrās drēbēs, nēsājis zaļu šalli un melnu turbānu jeb auduma apmetni uz galvas.
Šeihi
Šahs Ahmad-i-Ahsa'i 1790. gados Persijā izveidoja šiītu islāma reliģisko grupu. Grupas locekļi, kurus sauca par šahīdiem, ticēja, ka dievs pavisam drīz uz zemi sūtīs jaunu vēstnesi. Viņi jauno vēstnesi sauca par Qá'im jeb Mahdi. Kad Šeihs Ahmads nomira, par jauno Šeihu vadītāju kļuva Sijīds Kāzīms, kurš bija no Raštas, Irānā. Šeihs Ahmads dzīvoja 1753. gadā un nomira 1862. gadā. Siyyid Kázim dzimis 1793. gadā un nomira 1843. gadā.
Kad Bābs devās svētceļojumā uz Karbalu un tās tuvumā esošajām vietām, viņš, iespējams, klausījās Sijāda Kazima mācību. Neviens precīzi nezina, vai viņš to darīja vai nedarīja, jo ir ļoti maz dokumentu vai ierakstu no tā laika.
Kad decembrī Sīdžids Kazims nomira, viņš visiem saviem sekotājiem - cilvēkiem, kas tic viņa mācītajam, - teica, ka viņiem jāceļo un jāmēģina atrast jauno pravieti no Dieva. Viņš nosauca šo pravieti par "laikmeta Kungu" un teica, ka viņš tiks atrasts pavisam drīz. Viens no cilvēkiem, kas ticēja Sijīdam Kazim, lūdza un gavēja jeb pārtrauca ēst no rītausmas līdz vakaram četrdesmit dienas - viņa vārds bija Mullá Ḥusayn. Pēc tam viņš devās uz Širazu, kur satikās ar Bābu.
Paziņojums Mullá Ḥusayn
Mulla Ḥusayn 1844. gada 23. maijā nokļuva Širāzā. Pēc tam, kad viņš nebija ilgi uzturējies Širāzā, viņu sagaidīja jauns vīrietis zaļā turbānā. Tolaik Irānā zaļus turbānus nēsāja tikai tie cilvēki, kuri bija saistīti ar pravieti Muḥammadu. Vīriešus, kuri bija saistīti ar pravieti Muḥammad, sauca par siyyīdiem. Šis jaunais vīrs bija Bābs, un viņš uzaicināja Mullá Ḥusayn pie sevis mājās.
Bābs jautāja Mullā Ḥusaynam, kāpēc viņš atrodas Širāzā, un Mullā Ḥusayns viņam atbildēja, ka viņš meklē jauno pravieti jeb Apsolīto. Bābs jautāja Mullá Ḥusaynam, kā viņš varētu uzzināt, kas ir pravietis. Mullá Ḥusayn viņam teica, ka pravietis nāks no slavenas un labas ģimenes un zinās daudzas lietas, nemācoties tās apgūt, kā arī ka viņam nebūs problēmu ar ķermeni. Tad Bābs sacīja, ka visas šīs lietas par viņu ir patiesas. "Redzi, visas šīs pazīmes ir manī." Bābs sacīja, ka viņš ir jaunais pravietis, kuru Mula Ḥusayn bija meklējis. Tas Mullu Ḥusaynu šokēja jeb pārsteidza.
Mullá Ḥusayn bija vēl viens veids, kā uzzināt, kas ir jaunais pravietis, un viņš par to Bābam nebija teicis. Sijāds Kāẓims bija teicis Mullá Ḥusaynam, ka jaunais pravietis uzrakstīs grāmatu, kurā izskaidros Jāzepa Surih. Siyyid Káẓim bija arī teicis, ka jaunais pravietis to darīs, nevienam to nelūdzot. Pēc tam, kad Bābs teica Mullá Ḥusaynam, ka viņš ir jaunais pravietis, viņš uzrakstīja grāmatu par Jāzepa Surih. Bābs nosauca šo grāmatu par Qayyúmu'l-Asmá'.
Pēc tam, kad bija pavadījis nakti sarunās ar Bābu, Mulla Huseins sacīja. (Turpmāk minētie vārdi var būt grūti salasāmi.)
| " | Šī Atklāsme, tik pēkšņi un strauji uzsprausta manī, nāca kā zibens spēriens... Viņa Atklāsmes atziņa bija pārvērsusi manu būtību. Es jutos apveltīts ar tādu drosmi un spēku, ka, ja pasaule, visas tās tautas un varenie, celtos pret mani, es viens pats un neapdraudēts izturētu to uzbrukumu. Visums man šķita tikai putekļu sauja manā rokās. Man šķita, ka es esmu iemiesota Gabriēla balss, kas aicina visu cilvēci: "Pamosties, jo, lūk, rīta gaisma ir atspīdējusi. Celieties, jo Viņa lieta ir atklāta. Viņa žēlastības portāls ir plaši atvērts; ieejiet tajā, pasaules tautas! Jo Viņš, kas ir jūsu apsolītais, ir atnācis! | " |
Dzīvo vēstules
Mullá Ḥusayn bija Bāba pirmais māceklis. Reliģiskā līdera skolnieku sauc par mācekli. Nepilnu piecu mēnešu laikā par Bāba mācekļiem kļuva vēl septiņpadsmit Sijāda Kāẓima skolēni. Visi jaunie mācekļi sāka ticēt, ka Bābs ir jauna izpausme jeb dieva pravietis bez citu palīdzības. Viena no jaunajiem mācekļiem bija sieviete. Viņas vārds bija Zarrín Táj Baragháni, un viņa bija dzejniece. Vēlāk viņai tika dots jauns vārds - Ṭáhirih (tīrā). Vēlāk cilvēki sāka saukt pirmos astoņpadsmit mācekļus un Bābu par Dzīvo vēstuļu. Bābs teica Dzīvo vēstuļu vēstulēm, ka viņu uzdevums ir stāstīt cilvēkiem, ka viņš ir jaunais pravietis.
Bābs teica, ka Dzīvo vēstules ir īpašas. Šiītu islāmā ir četrpadsmit īpaši cilvēki, kurus sauc par "nekļūdīgajiem". Šiīti tic, ka "nekļūdīgajiem" vienmēr ir taisnība. Muhameds, divpadsmit Imāmi un Fatima šiītu islāmā ir "nekļūdīgie". Tāpat kā "nekļūdīgie", arī viens no "Dzīvības burtiem" bija sieviete, un viens bija pravietis. Deviņpadsmit bija īpašs skaitlis bābismā. Dzīvo Raksti bija ļoti līdzīgi Kristus divpadsmit apustuļiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Siyyid `Alí Muḥammad?
A: Siyyid `Alí Muḥammad bija tirgotājs no Shíráz, Irānā, kurš sāka šiītu islāma versiju, ko sauca par bābismu.
J: Uz ko Sijāds `Alī Muḥameds mainīja savu vārdu pēc bābisma sākšanas?
A: Sijāds `Alī Muḥameds mainīja vārdu uz Bābs.
J: Ko cilvēki, kas tic bābismam, uzskata par Bābu?
A: Cilvēki, kas tic bābismam, uzskata, ka Bābs bija pravietis.
J: Kādam Qā'im tic šiīti?
A.: Qá'im ir personība, kas, kā tic šiīti, nāks nākotnē.
J: Par ko Bābs rakstīja savās vēstulēs un grāmatās?
A: Bābs sarakstīja simtiem vēstuļu un grāmatu, kurās mācīja, kas viņš ir un kādi ir viņa reliģijas noteikumi.
J: Kāpēc šiītu garīdznieki ienīda Bābu un viņa sekotājus?
A.: Šiītu garīdznieki ienīda Bābu un viņa sekotājus, jo bābisms aizstāja "šariata likumus" jeb musulmaņu noteikumus viņa sekotājiem.
J: Kā Bābs nomira un ko viņš pareģoja?
A.: Bābs tika nošauts nošaušanas eskadrā Tabrīzā, Irānā, 1850. gadā. Viņš pareģoja, ka drīzumā nāks cits pravietis, kas būs spēcīgāks un varenāks, un cilvēki, kas seko bahajistu reliģijai, uzskata, ka tas bija Bahā'u'llah, bahajistu reliģijas dibinātājs.
