Buda budismā ir vissvētākā būtne, Dieva un cilvēku skolotājs. Vārds Buddha sanskritā nozīmē "apgaismotais" vai pāli valodā - pilnībā atmodinātais.

Tas ir arī Siddhartas Gautamas tituls. Viņš bija cilvēks, kurš aizsāka budismu. Dažkārt cilvēki viņu dēvē par Budu vai Šakjamūni Budu. Citkārt cilvēki par Budu sauc jebkuru cilvēku, ja viņš ir atradis apgaismību. Ja cilvēks vēl nav atradis apgaismību, bet ir ļoti tuvu tās sasniegšanai, tad viņu sauc par bodhisattvu.

Siddhartas Gautamas īss dzīves ceļš

Siddharta Gautama, ko tradicionāli dēvē par Šakjamūni (šakju cilts mācītāju), dzimis daudzus gadsimtus pirms mūsu ēras kā princis Lumbīnī reģionā (mūsdienu Nepāla/Indija robā). Pēc tradicionālajām hagiogrāfijām viņš pameta dzīvi pilī, saskārās ar ciešanām (vecumu, slimību, nāvi un askēzistu ceļu), meklēja garīgu izpratni un, meditējot zem Bodhi koka pie Bodh Gajas, sasniedza apgaismību. Pēc tam viņš visu atlikušo dzīvi veltīja mācībām un kopienas veidošanai, līdz sasniedza parinirvānu (beidzamo atbrīvošanos) miršanas brīdī. Historiskie datējumi ir atšķirīgi, taču parasti viņu liek 5.–4. gadsimtā p.m.ē.

Galvenās mācības

Budas mācības kopumā vērstas uz ciešanu saprašanu un ceļu uz to izbeigšanu. Svarīgākie jēdzieni:

  • Ceturkšņi cēloniski patiesības (Četras cildenās patiesības): 1) eksistence ietver ciešanas (dukkha), 2) ciešanu cēlonis ir pieķeršanās un vēlēšanās, 3) ciešanas var tikt pārtrauktas (nirvāna/apgaismība), 4) ir ceļš, kas ved uz šo pārtraukšanu (Astoņu posmu ceļš).
  • Astoņu posmu ceļš: pareiza redzēšana, nodoms, runa, rīcība, dzīvesveids, pūles, uzmanība un koncentrācija — praktiski norādījumi ētiskai un meditatīvai dzīvei.
  • Karma un pārdzimšana: rīcība (karma) ietekmē nākamo dzīvju kvalitāti; apgaismība pārtrauc šī cikla turpināšanos.
  • Nirvāna (apgaismība): stāvoklis, kurā pazūd ciešanas un vēlmes, kas atbrīvo no atkārtotas dzimšanas.

Buda un bodhisattva — atšķirības

Buda nav tikai viena persona — tas ir tituls jeb apzīmējums tam, kurš ir pilnībā apguvis realitātes dabu un sasniedzis apgaismību. Budu var attiecināt gan uz vēsturisko Siddharta Gautamu, gan uz jebkuru citu apgaismotu būtni.

Bodhisattva nozīmē "apgaismības būtnes aspirants" — tas ir cilvēks, kurš ir tuvu apgaismībai vai apņēmies to sasniegt. Tradīcijās atšķirīgi:

  • Theravāda tradicionāli lieto bodhisattva par to, kurš ceļā uz pilnīgu Budu stāvokli un īpaši attiecībā uz Siddhartu pirms viņa apgaismības.
  • Mahayana tradīcija uzsver bodhisattvas ideālu: indivīds apņemas atlikt savu pilnīgu atbrīvošanu, lai palīdzētu visām būtnēm sasniegt apgaismību. Šajā kontekstā bodhisattva ir līdzcilvēka glābēja un līdzcietības simbols.

Budas loma reliģijā un kultūrā

Budu bieži godā, meditē ar viņa mācību palīdzību un izmanto viņa dzīves piemēru kā ētikas un garīguma ceļvedi. Tomēr budisms tradicionāli neuzskata Budu par visvarenu Dievu radītāju — drīzāk kā skolotāju un paraugu. Dažādās tradīcijās ir attīstījusies plaša rituālu, mākslas un arhitektūras prakse (stūpas, svētnīcas, statujas), kas vērsta uz cienījamu piemiņu un garīgā ievirzīšanu.

Kopsavilkums

Buda — gan kā vēsturiska figūra Siddharta Gautama, gan kā vispārināts tituls — apzīmē to, kurš ir sasniedzis pilnīgu apgaismību un brīvību no ciešanām. Viņa mācības par ciešanu cēloņiem un ceļu uz atbrīvošanos ir pamats budisma tradīcijām, kurās attīstījušās dažādas interpretācijas par bodhisattvu ideālu un Budas godināšanu.