Apgaismība (budisms)
Budismā apgaismība (indiešu budismā saukta par bodhi, bet zen budismā - par satori) ir brīdis, kad budists atklāj patiesību par dzīvi un pārtrauc atdzimšanu, jo ir sasniedzis nirvānu. Kad esat sasniedzis nirvānu, jūs vairs nepiedzimstat no jauna samsarā (kas ir ciešanas). Budisti tic, ka cilvēks var kļūt apgaismots, sekojot Vidējam ceļam; Vidējais ceļš nav ne pārāk ekstrēma dzīve, ne ārkārtīgi grezna dzīve, kurā valda vieglums un prieki, ne arī ārkārtīgi skarba dzīve, dzīvojot ar minimālo pirmās nepieciešamības preču daudzumu. Cilvēks attīsta Sila (morāli), Samadhi (koncentrēšanos) un Prajna (iedziļināšanos jeb gudrību). Daudzi budistu mūki un mūķenes uzskata, ka tas prasa ļoti ilgu laiku.
Metode
Pēc tam, kad budisti ir izveidojuši stingru Sila (morāles) pamatu, viņi kļūst apgaismoti, izmantojot meditāciju. Praktizējot Vipassana meditāciju, viņi atslābina savu prātu ar skaidru izpratni par nepastāvības likumu, kas attīra prātu no visām pieķeršanām; tiek iznīcināta alkas, nepatikas un maldi.
Buda
Siddharta Gautama (Buda) tiek dēvēts par pirmo zināmo (vēsturisko) personu, kas sasniedza apgaismību un bija budisma pamatlicējs. (Budisti viņu pazīst kā Budu Šakjamūni un tic, ka Budas bija pirms viņa un būs arī pēc viņa.) Viņa dzīvesstāsts ir stāstīts kā piemērs tam, ko viņš iemācījās.
Dzīve pilī
Siddharta bija bagāts aristokrāts un republikas valdnieka dēls. Viņa tēvs devās pie zīlnieka, kurš pareģoja, ka Siddharta kļūs vai nu par karali, vai reliģisku līderi. Viņa tēvs vēlējās, lai viņš kļūtu par karali. Viņš deva Siddhārtam daudz lietu un neļāva viņam redzēt neko sliktu. Siddharta apprecējās ar sievieti un viņam piedzima dēls. Savu dēlu viņš nosauca par Rahulu. Daži stāsta, ka Siddharta pameta pili, lai dotos garīgā ceļā tajā dienā, kad piedzima viņa dēls.
Četri apskates objekti
Siddharta devās pie Šramanas skolotājiem lūgt palīdzību. Siddharta ceļoja četras dienas. Pirmajā dienā viņš ieraudzīja vecu vīru. Otrajā dienā viņš ieraudzīja slimu sievieti. Trešajā dienā viņš redzēja bēres. Tā bija viņa pirmā reize, kad viņš redzēja nāvi. Ceturtajā dienā viņš ieraudzīja sadhu (svēto vīru). Šis cilvēks bija ļoti nabadzīgs. Siddharta domāja, ka šis cilvēks ir laimīgs, lai gan viņš bija nabadzīgs. Siddharta arī zināja, ka viņš nav laimīgs, lai gan ir bagāts. Viņš nolēma pamest pili un nekad vairs neatgriezties.
Askēze
Siddharta gāja cauri mežam. Mežā viņš atrada askētu grupu. Viņš viņus vēroja un domāja, ka šis ir ceļš, kā kļūt apgaismotam. Sešus gadus viņš dzīvoja kopā ar askētiem. Kādu laiku viņš katru dienu ēda vienu rīsu graudiņu un dzēra no upes. Kādu dienu pa upi brauca laiva, kurā atradās mūziķis ar saviem audzēkņiem. Siddharta dzirdēja, kā mūziķis saka: "Ja stīga būs pārāk saspringta, tā pārtrūks. Ja tā būs pārāk vaļīga, tā nespēlēs." To noklausījies, Siddharta saprata, ka viņš vēlas atrast vidusceļu, kaut ko efektīvāku par askēzi. Viņš paņēma no kādas ciema sievietes bļodu ar rīsiem un pienu. Tad viņam pietika spēka meditēt līdz pat apgaismībai.
Apgaismība
Siddharta sēdēja Bodhi koka apakšā. Viņš deva solījumu turpināt meditēt, līdz kļūs apgaismots. Četrdesmit dienas Devaputra Mara, dēmonu vadonis, mēģināja apturēt Siddhartu. Viņš lika Siddhārtam domāt par biedējošām lietām. Viņš lika dēmoniem mēģināt ievainot Siddhartu ar šķēpiem, bultām, uguni un akmeņiem. Siddharta no tiem nebaidījās un saglabāja mierīgu prātu, un sāpīgās lietas kļuva līdzīgas ziediem un daudzkrāsainām gaismām. Sila (tikumība), samadhi (koncentrēšanās) un pradžna (iedziļināšanās, gudrība) lika viņam kļūt apgaismotam. Pēc tam, kad viņš bija apgaismots, viņš 45 gadus mācīja cilvēkiem par to, ko bija iemācījies. Viņš nomira 80 gadu vecumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas budismā ir apgaismība?
A: Apgaismība budismā ir tad, kad budists atklāj patiesību par dzīvi un pārstāj atdzimt no jauna, jo ir sasniedzis nirvānu.
J: Kas ir nirvāna?
A: Nirvāna ir stāvoklis, kad cilvēks vairs nepiedzimst samsarā, kas ir ciešanas.
J: Kā budismā cilvēks kļūst apgaismots?
Atbilde: Budismā cilvēks kļūst apgaismots, sekojot Vidējam ceļam, kas nav ne pārāk ekstrēms dzīvesveids, ne ārkārtīgi grezna dzīve, kas sniedz vieglumu un baudu, ne arī ārkārtīgi skarba dzīve, dzīvojot tikai ar minimālo pirmās nepieciešamības preču daudzumu. Cilvēks attīsta Sila (morāli), Samadhi (koncentrēšanos) un Prajna (iedziļināšanos jeb gudrību).
J: Kādas ir trīs īpašības, kuras cilvēks attīsta apgaismības laikā budismā?
A: Trīs īpašības, kas attīstās apgaismības laikā budismā, ir Sila (morāle), Samadhi (koncentrēšanās) un Prajna (iedziļināšanās jeb gudrība).
J: Vai ir nepieciešams ilgs laiks, lai budismā kļūtu apgaismots?
Atbilde: Jā, daudzi budistu mūki un mūķenes uzskata, ka ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai kļūtu apgaismots budismā.
J: Kas budismā ir Vidējais ceļš?
A.: Vidējais ceļš budismā ir dzīvesveids, kas nav ne pārāk ekstrēms, ne ārkārtīgi grezns, ne ārkārtīgi skarbs.
J: Kāds ir dzeņbudismā lietoto vārdu ekvivalents vārdam "apgaismība"?
A: Zen budismā apgaismības ekvivalents ir satori.
