Uguns

Izmanto

Uguns var būt ļoti noderīga, ja ar to rīkojas uzmanīgi. Cilvēkiem vienmēr ir bijis ļoti svarīgi spēt iekurt uguni. Cilvēkiem ir nepieciešams tās siltums, lai sasildītos aukstās dienās. To izmanto arī gaļas pagatavošanai. Tās gaisma var būt noderīga, lai varētu redzēt tumšās vietās.

Lielākā daļa siltuma dzinēju darbojas ar uguni.

Bīstamība

Uguns ir ļoti karsta. Cilvēkam nekad nevajadzētu pieskarties ugunij, jo uguns var sadedzināt visu, kas nonāk pārāk tuvu. Ja cilvēka āda pieskaras ugunij, tā var apdegt, un var paiet zināms laiks, līdz tā sadzīst. Ja uguns izdala lielu daudzumu dūmu, cilvēka mute jānosedz ar mitru drānu, jo, ieelpojot pārāk daudz dūmu, cilvēks var zaudēt samaņu. Pat dzirkstele, piemēram, no cigaretes, jānovērš no jebkuras degvielas, kas ļoti viegli aizdegas un izplatās, piemēram, benzīns, vai izraisa sprādzienu, piemēram, šaujampulveris.

Ja pret ugunsgrēku izturas nevērīgi, tas var būt ļoti bīstams. Viens meža ugunsgrēks dažkārt nodedzina tūkstošiem kvadrātjūdžu vai kilometru. Meži var nodegt, ja ugunsgrēki netiek kontrolēti. Katru gadu ugunsgrēku dēļ tiek iznīcinātas lielas mežu platības. Tas parasti notiek vasarā.

Vadība

Dažās nometnēs ir ugunskura vieta; ap ugunskuru parasti ir daži baļķi, lai tas neizplatītos.

Ugunsdzēsēji ir cilvēki ar speciālu apmācību, lai kontrolētu un apturētu ugunsgrēkus. Viņi arī glābj ar ugunsgrēku saistītos negadījumos cietušos.

Uguns degšanai ir nepieciešamas trīs lietas: skābeklis, degviela un karstums. Kurināmais var būt koks, malka, šķelda, ogles, nafta vai jebkura cita viela, kas viegli oksidējas. Kad uguns deg, tā pati rada siltumu. Tas ļauj ugunij kādu laiku degt pašai.

Ugunsgrēku var apturēt trīs dažādos veidos:

• Degvielu var izņemt. Ja ugunsgrēks sadeg līdz galam un tiek aizvākts papildu kurināmais, uguns pārtrauc degt.
• Skābekli var noņemt. To sauc par ugunsgrēka slāpēšanu. Uguns nevar degt vakuumā vai ja tā ir pārklāta ar oglekļa dioksīdu.
• Karstumu var noņemt. Visizplatītākais veids, kā likvidēt karstumu, ir izmantot ūdeni, lai absorbētu karstumu un nodzēstu ugunsgrēku.

Tomēr dažus ugunsgrēkus nevar apslāpēt, piemēram, magnija liesmas. Tās var degt oglekļa dioksīdā, slāpeklī un dažos citos elementos. Tomēr tās nevar degt cēlgāzēs, piemēram, hēlā.

Iekštelpu kamīns aizsargā māju no uguns, kas to uzkarsē.

Reakcijas

Ugunsgrēki parasti ir sadegšanas reakcijas, kurās izmanto oglekli, ūdeņradi un skābekli.^[] Produkti ļoti bieži ir ūdens un oglekļa dioksīds, lai gan ir arī citi piemēri, kas ļauj izvairīties no šāda vispārinājuma, piemēram, degot magnijam gaisā, rodas magnija oksīds. Ugunsgrēki var rasties dažādos veidos. Pastāv daudzi ugunsgrēku veidi. Ir koksnes, gāzes, metāla un citi ugunsgrēki.

Koka ugunsgrēkus parasti var nodzēst ar ūdeni, jo ūdens absorbē siltumu, bet metāla ugunsgrēki ir pārāk karsti, lai ūdens absorbētu pietiekami daudz siltuma ugunsgrēka nodzēšanai. Ja metāla ugunsgrēka dzēšanai ("dzēšanai") izmanto ūdeni, ūdens vienkārši iztvaiko. Metāla ugunsgrēka gadījumā var izmantot smiltis, lai apklātu ugunsgrēku un neļautu tam iegūt skābekli. Lielāko daļu ugunsgrēku var nodzēst ar ugunsdzēšamo aparātu.

Saistītās lapas

• Flame
• Prometejs