Kas ir uguns — definīcija, cēloņi, īpašības un riski

Uzziniet, kas ir uguns — definīcija, cēloņi, īpašības un riski. Praktiski padomi ugunsdrošībai, cēloņu izpratne un seku novēršana. Lasiet vairāk.

Uguns ir ķīmiska reakcija, kuras gaitā degvielas vielas mijiedarbojas ar oksidētāju (parasti skābekli), atbrīvojot gaismu un siltumu. Tā ir viens no pamata enerģijas pārvēršanas procesiem cilvēces dzīvē — uguns nodrošina siltumu un ļauj gatavot pārtiku, taču tajā pašā laikā var izraisīt plašas materiālu un ekosistēmu iznīcināšanas. Meža ugunsgrēki ir īpaši postoši: tie var ātri izplatīties, iznīcināt milzīgas teritorijas un apdraudēt cilvēku dzīvību un dzīvniekus.

Cēloņi

• Organiskās vai cietās degvielas aizdegšanās no atklātas liesmas — piemēram, atklātas ugunskura, sveces vai ēdiena gatavošanas laikā.
• Elektriskie bojājumi un īssavienojumi, kas rada siltumu vai sparkus.
• Cilvēka neuzmanīga rīcība: smēķēšana, nepareiza ķīmisko vielu glabāšana, atklātas liesmas atstāšana bez uzraudzības, tīši dedzināšanas gadījumi (arson).
• Mehāniski izraisīti siltuma avoti: koksnes berzēšana (piem., ilgstoša kociņu berzēšana kopā) vai berze/iskra no metāla detaļām.
• Sparkas no instrumentiem — piemēram, no krama un tērauda vai no slīpmašīnām.
• Dabīgie cēloņi, piemēram, zibens vai vulkāniskā aktivitāte.
• Stikla vai optisko ierīču ietekme: tieša saules gaisma, fokusēta ar lupu vai stiklu, var aizdedzināt sausu materiālu. Tomēr pati saule neizraisa ķīmisku dedzināšanu — tās enerģija rodas, kad ūdeņraža atomi apvienojas kodolsintēzes procesā, nevis ar oksidācijas reakciju.

Uguns uzturēšanās nosacījumi un ķīmija

Lai uguns iestātos un turētos, parasti nepieciešami trīs elementi — siltums, degviela un oksidētājs (bieži saukta par dedzināšanas trijstūri):

• Siltums (iesildīšanās līdz aizdegšanās temperatūrai)
• Degviela (ciets, šķidrs vai gāzveida materiāls)
• Oksidētājs (visbiežāk atmosfēras skābeklis)

Noņemot jebkuru no šiem elementiem, uguns attiecīgi nodziest vai vājina. Atkarībā no apstākļiem process var būt ātrs un redzams kā liesmas vai lēns — kā kūpoša (smoldering) dedzināšana bez atklātām liesmām.

Īpašības

• Liesmas — redzamā, karstā gāzu zona, kas mainās pēc temperatūras un degvielas veida.
• Siltuma emisija — uguns apkure var sasniegt ļoti augstas temperatūras; dažu materiālu dedzināšana rada tvaikus un ķīmiskas reakcijas.
• Gāzveida produkti — piemēram, oglekļa dioksīds (CO2), oglekļa monoksīds (CO) un dažādas organiskas daļiņas (dūmi), kas ir veselībai bīstami.
• Ash un atlikumi — cietās vielas pēc dedzināšanas paliek pelnos vai kausā.

Riski un sekas

• Cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējums: sadedzināšanas traumas, elpošanas ceļu iekaisumi un oglekļa monoksīda saindēšanās.
• Īpašumu un infrastruktūras bojājumi — ēku un šķūņu iznīcināšana, kritisku sistēmu sabrukums.
• Vides postījumi: augsnes erozija pēc meža ugunsgrēka, bioloģiskās daudzveidības zudums un gaisa kvalitātes pasliktināšanās.
• Ekonomiskie zaudējumi un emocionāls stress iedzīvotājiem.

Profilakse un rīcība ugunsgrēka gadījumā

• Profilakse:
  • Uzstādīt un regulāri pārbaudīt dūmu detektorus.
  • Glabāt viegli uzliesmojošas vielas drošā vietā un atbilstošos traukos.
  • Nelietot atklātu liesmu vietās ar uzliesmojošu apkārtni; uzmanīgi rīkoties ar elektriskām ierīcēm.
  • Ierobežot ugunsmūžības zonu apmācību un veikt meža apsaimniekošanu, lai mazinātu meža ugunsgrēku risku.
• Rīcība ugunsgrēka gadījumā:
  • Drošības pirmkārt — evakuējieties uz drošu vietu, necenšieties izglābt mantas, ja tas apdraud dzīvību.
  • Ja apģērbs aizdegas — apstādināties, gulēt un rullēties (stop, drop and roll).
  • Izmantojiet ugunsdzēšamo aparātu atbilstoši uguns veidam; ja nevarat dzēst droši, pametiet telpu.
  • Zvanīt uz neatliekamās palīdzības numuru (Latvijā 112) un dot precīzu informāciju par notikuma vietu.

Uguns ir gan cilvēces sabiedrotais, gan potenciāls ienaidnieks. Sapratne par tās cēloņiem, īpašībām un riskiem, kā arī pienācīga drošība un profilakse, palīdz samazināt negadījumu iespējamību un sekas.

Vadība

Dažās nometnēs ir ugunskura vieta; ap ugunskuru parasti ir daži baļķi, lai tas neizplatītos.

Ugunsdzēsēji ir cilvēki ar speciālu apmācību, lai kontrolētu un apturētu ugunsgrēkus. Viņi arī glābj ar ugunsgrēku saistītos negadījumos cietušos.

Uguns degšanai ir nepieciešamas trīs lietas: skābeklis, degviela un karstums. Kurināmais var būt koks, malka, šķelda, ogles, nafta vai jebkura cita viela, kas viegli oksidējas. Kad uguns deg, tā pati rada siltumu. Tas ļauj ugunij kādu laiku degt pašai.

Ugunsgrēku var apturēt trīs dažādos veidos:

• Degvielu var izņemt. Ja ugunsgrēks sadeg līdz galam un tiek aizvākts papildu kurināmais, uguns pārtrauc degt.
• Skābekli var noņemt. To sauc par ugunsgrēka slāpēšanu. Uguns nevar degt vakuumā vai ja tā ir pārklāta ar oglekļa dioksīdu.
• Karstumu var noņemt. Visizplatītākais veids, kā likvidēt karstumu, ir izmantot ūdeni, lai absorbētu karstumu un nodzēstu ugunsgrēku.

Tomēr dažus ugunsgrēkus nevar apslāpēt, piemēram, magnija liesmas. Tās var degt oglekļa dioksīdā, slāpeklī un dažos citos elementos. Tomēr tās nevar degt cēlgāzēs, piemēram, hēlā.

Iekštelpu kamīns aizsargā māju no uguns, kas to uzkarsē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ugunsgrēks?

J: Kā rodas ugunsgrēks?

J: Kas ir liesmas?

J: Kāpēc uguns ir gan noderīga, gan bīstama?

J: Kādu kaitējumu nodara meža ugunsgrēki?

J: Kā cilvēki iet bojā no ugunsgrēka?

J: Kā var izcelties ugunsgrēks?

Meklēt pēc burta