Ugunsdzēsējs: kas tas ir — pienākumi, aprīkojums un glābšanas darbības
Uzzini, kas ir ugunsdzēsējs, viņa pienākumus, aprīkojumu un glābšanas darbības — viss par profesionālu palīdzību un drošību ārkārtas situācijās.
Ugunsdzēsējs ir speciālists, kura galvenais uzdevums ir dzēst ugunsgrēkus un glābt cilvēkus un dzīvniekus no dažādām bīstamām situācijām. Papildus ugunsgrēku dzēšanai ugunsdzēsēji veic glābšanas darbus pēc autoavārijām, sagruvusiem ēku konstrukcijām, cilvēku izcelšanu no iestrēgušiem liftiem, palīdzību plūdu gadījumos, ķīmisko vielu noplūžu ierobežošanu un citus neatliekamus darbus. Ugunsdzēsēja darbs prasa drosmi, fizisku izturību, ātru domāšanu un daudzpusīgas praktiskas iemaņas.
Ugunsdzēsēji parasti bāzējas ēkā, ko sauc par ugunsdzēsēju depo (pazīstams arī kā ugunsdzēsēju zāle). Kad nepieciešama palīdzība, viļņi izbrauc ar speciālu transportu — ugunsdzēsēju mašīnu vai ugunsdzēsēju autocisternu. Šie transportlīdzekļi spēj sūknēt ūdeni un putas, lai nodzēstu liesmas. Ugunsdzēsēju mašīnās ir arī kāpnes, griešanas instrumenti, glābšanas aprīkojums un dažkārt speciālas ierīces, piemēram, termokameras un elpošanas aparātus nomainoša tehnika. Lielākajā daļā automašīnu ir arī pirmās palīdzības aptieciņas, defibrilatori un cita medicīniskā aprīkojuma, lai sniegtu tūlītēju palīdzību cietušajiem.
Ugunsdzēsēji nēsā īpašu aizsargapģērbu, kas pasargā no karstuma, dūmiem un kodīgām vielām. Šo apģērbu sauc par bunkura ekipējumu vai apbruņojuma ekipējumu. Tie ietver ugunsnecaurlaidīgu virsdrēbi, bikses, cietās kurpes, ķiveri, cimdus un elpošanas aparātu (SCBA), kas aizsargā no dūmu ieelpošanas. Papildus personīgajai aizsardzībai ugunsdzēsēji izmanto drošības virves, lentes un speciālas ķiveres ar apgaismojumu.
Pienākumi un glābšanas darbības
- Ugunsgrēku dzēšana: ugunsdzēsēju galvenais uzdevums ir ierobežot un nodzēst liesmas, novērst uguns izplatīšanos un atjaunot drošību.
- Glābšana no avārijām: cilvēku un dzīvnieku izcelšana no transportlīdzekļiem, sagruvusiem objektiem, ūdens tilpēm vai citām bīstamām vietām.
- Medicīniskā palīdzība: pirmās palīdzības sniegšana traumu, apdegumu un elpošanas traucējumu gadījumos līdz medicīniskā personāla ierašanās brīdim.
- Ķīmisko un bīstamo vielu incidentu vadība: speciālas procedūras un ekipējums, lai ierobežotu un neitralizētu bīstamas noplūdes.
- Ugunsdrošības un glābšanas plānošana: ēku evakuācijas, ugunsdrošības pārbaudes un riska novēršanas pasākumi.
- Atbalsts citiem dienestiem: koordinācija ar policiju, medicīnas dienestiem un civilās aizsardzības institūcijām.
Apmācība, prasmes un fiziskā sagatavotība
Ugunsdzēsējiem nepieciešama speciāla apmācība, kas ietver teorētiskas zināšanas par ugunsdzēsību, bīstamo vielu rīcību, medicīnu un glābšanas tehnikām, kā arī praktiskie treniņi: ugunsgrēku dzēšana, glābšanas operācijas, elpošanas aparātu lietošana un darbība augstumā. Darbs prasa labu fizisko sagatavotību, reakcijas ātrumu un psiholoģisko noturību. Daudzas brigādes regulāri veic vingrinājumus, vingrinājumus ar simulācijām un mācības sadarbībā ar citiem dienestiem.
Aprīkojums un tehnoloģijas
Modernie ugunsdzēsēji izmanto dažādu aprīkojumu:
- ūdens sūkņi un autocisternas;
- putu sistēmas īpaši viegli uzliesmojošu šķidrumu dzēšanai;
- termokameras, kas atklāj liesmas un cilvēkus caur dūmiem;
- droni piesaistītām novērošanai un situācijas izpētei;
- speciālie griešanas un atveršanas instrumenti autoizsaukumu gadījumos;
- pirmās palīdzības aprīkojums un portatīvie elpošanas aparāti.
Darba apstākļi un drošība
Ugunsdzēsēju ikdiena var būt bīstama — risks no dūmiem, toksiskiem izgarojumiem, karstuma, struktūru sabrukuma un sprādzieniem pastāv katrā izsaukumā. Tāpēc tiek ievērotas stingras drošības procedūras: ekipējuma pārbaude pirms izbraukuma, piesardzīga pieeja notikuma vietai, komandieru vadīta rīcība un pastāvīga saziņa starp brigādes locekļiem. Pēc smagiem izsaukumiem tiek veikta debriefinga un nepieciešamības gadījumā nodrošināta psiholoģiskā palīdzība.
Brīvprātīgie un profesionālie ugunsdzēsēji
Ugunsdzēsēju dienesti var būt profesionāli, karstspiegāde vai brīvprātīgi. Profesionālie ugunsdzēsēji strādā maiņās un ir pastāvīgi dežūrā depo, kamēr brīvprātīgie palīdz noteiktās kopienās vai attālos reģionos. Abu veidu brigādēm jāievēro vienādi drošības standarti un apmācību prasības.
Ugunsdzēsēju loma sabiedrībā
Bez operatīvā darba ugunsdzēsēji piedalās ugunsdrošības izglītībā, pārbaudēs, ugunspreču demonstrācijās skolās un uzņēmumos, kā arī veicina pareizas rīcības kultūru ārkārtas situācijās. Viņu darbs būtiski samazina nelaimes gadījumu skaitu un glābj dzīvības.
Ugunsdzēsēji
Cīņa ar krūmu ugunsgrēku Dienvidāfrikā
Ugunsdzēsības dienesti
Atkarībā no valsts ugunsdzēsēju glābēju dienests tiek saukts par ugunsdzēsības departamentu, ugunsdzēsības dienestu, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vai ugunsdzēsēju brigādi. Ugunsdzēsības dienesti parasti ir valsts iestādes, kuras finansē no nodokļiem un kuras rūpējas par vietējo teritoriju. Dažās vietās, piemēram, lidostās un dažās rūpnīcās, ugunsdzēsēji tiek nodarbināti paši.Dažos ugunsdzēsības dienestos strādā ugunsdzēsēji, kuri strādā pilnu slodzi un gaida ugunsdzēsēju izsaukumu ugunsdzēsēju depo. Viņiem ir jāstrādā gan dienā, gan naktī, lai gan parasti viņi var atpūsties, ja viņiem naktī nav ko darīt. Ciemos un mazpilsētās parasti strādā ugunsdzēsēji, kas strādā nepilnu darba laiku un kuriem ir citi darbi ārpus ugunsdzēsības dienesta. Šie ugunsdzēsēji brauc no savām mājām vai darbavietas uz ugunsdzēsēju depo, kad ir nepieciešama viņu palīdzība. Viņi var būt brīvprātīgie vai arī viņiem par to var maksāt (Apvienotajā Karalistē tos sauc par piesaistītajiem ugunsdzēsējiem).
Dažās vietās, piemēram, lielās ASV pilsētās, ir ierasts, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestus vada ugunsdzēsēji. Šajās nodaļās, piemēram, Ņujorkas ugunsdzēsības dienestā, lielākā daļa ugunsdzēsēju izsaukumu ir neatliekamās medicīniskās palīdzības, nevis ugunsgrēki. Lai gan tos parasti risina pilna laika feldšeri, daudzi ugunsdzēsēji ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā, un viņi var palīdzēt neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumos, pat nogādājot ugunsdzēsēju mašīnu notikuma vietā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir ugunsdzēsēja darbs?
A: Ugunsdzēsēja darbs ir dzēst ugunsgrēkus un glābt cilvēkus no dažāda veida avārijām, piemēram, transportlīdzekļu avārijām, sagruvušām ēkām, bīstamām vidēm, iesprūdušiem transportlīdzekļiem, bojātiem liftiem un citām. Viņi parasti reaģē arī uz HazMat incidentiem.
J: Kur strādā ugunsdzēsēji?
A: Ugunsdzēsēji atrodas un reaģē no ēkas, ko sauc par ugunsdzēsēju depo (pazīstams arī kā ugunsdzēsēju depo vai ugunsdzēsēju zāle).
J: Kāda veida transportlīdzekļus ugunsdzēsēji izmanto, reaģējot uz negadījumu?
A: Ugunsdzēsēji uz notikuma vietu dodas ar transportlīdzekli, ko sauc par ugunsdzēsēju mašīnu vai ugunsdzēsēju autocisternu, ko dēvē arī par ugunsdzēsības aparātu. Šie transportlīdzekļi ir atbilstoši aprīkoti ārkārtas situācijām, uz kurām tie reaģē, un parasti ar tiem var sūknēt ūdeni un putas ugunsgrēka dzēšanai.
J: Kāda veida aprīkojums ir ugunsdzēsēju automašīnās?
A: Ugunsdzēsēju automašīnās ir kāpnes, griešanas instrumenti un daudz dažāda veida glābšanas aprīkojums. Lielākajā daļā ir pirmās palīdzības aptieciņas, lai palīdzētu cilvēkiem, kas guvuši ievainojumus vai savainojumus. Vēl viens izplatīts ugunsdzēsēju aparātu veids ir tā sauktais "autokāpnes", kam ir kāda variācija ar locītavu un teleskopisko kāpņu komplektu, ko var stratēģiski novietot, lai piekļūtu vai izkļūtu notikuma vietā.
J: Kādu apģērbu valkā ugunsdzēsēji, dzēšot ugunsgrēkus?
A: Ugunsdzēsēji valkā smagu apģērbu, ko sauc par bunkura apģērbu vai apmetni, lai, dzēšot ugunsgrēku, pasargātu viņus no karstuma. Viņi valkā arī autonomos elpošanas aparātus un maskas, lai pasargātu sevi no dūmiem un ļoti karsta gaisa/gāzēm.
J: Kādas prasmes ir nepieciešamas, lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju?
A: Lai kļūtu par ugunsdzēsēju, ir vajadzīga drosme, spēks, ātra domāšana, vesels prāts un zināšanas par to, kā vislabāk rīkoties dažādās ārkārtas situācijās.
Meklēt