Askēze — definīcija, mērķi un prakse reliģijā un garīgumā

Askēze — definīcija, mērķi un prakse reliģijā un garīgumā: uzzini askēzes būtību, vēsturi, prakses formas un tās ietekmi uz garīgo attīstību un iekšējo mieru.

“Asketiķis” novirzīts šeit. Jūs, iespējams, meklējat arī etiķskābi. Šo terminu nevajadzētu jaukt ar estētismu.

Askēze (grieķu: askēsis) apzīmē dzīvesveidu vai praksi, kurā cilvēks apzināti ierobežo jutekliskas un pasaulīgas baudas, lai sasniegtu reliģiskus, garīgus vai etiskus mērķus. Šāda prakse var ietvert atteikšanos no sekss, alkohola un citiem baudām veidiem, kā arī laika pavadīšanu garīgās nodarbēs — lūgšanās, meditācijā vai citās austeritātes formās. Askēze bieži ir sastopama kristietībā, indiešu reliģijās (tostarp jogas), budismā, džainismu un citās tradīcijās, kur tiek uzskatīts, ka dvēseles vai prāta attīrīšana prasa arī ķermeņa un darbību transformāciju.

Askēzes mērķi

Askētiskās prakses mērķi var atšķirties atkarībā no tradīcijas un individuāla nolūka, taču biežākie ir:

• Garīgā attīrīšanās — atbrīvošanās no karmiskām saitēm, grēka vai traucējošām vēlmēm, lai tuvotos Dievam vai sasniegtu pestīšanu, moksu vai nibbānu.
• Paškontrole un disciplīna — prāta un gribas trenēšana, kas palīdz pārvarēt kārdinājumus un nostiprina ētisku dzīvi.
• Vienkāršība un nabadzība — materiālās piesaistes samazināšana, kas atvieglo koncentrēšanos uz garīgajiem mērķiem.
• Garīgā skaidrība un miers — mazāk traucējošu impulsu, kas ļauj attīstīt iekšējo mieru un skaidrību.

Parastās prakses un formas

Askēze var izpausties dažādos veidos, no maigām līdz ļoti stingrām praksēm. Parasti sastopamās formas:

• Fasts vai pārtikas ierobežojumi (piem., vegānisms, gavēņi).
• Dzimumattiecību atturība vai šķīstība, īpaši monahātā vai svēto dzīvē.
• Materiāla vienkāršošana — brīvprātīga nabadzība vai īpašumu atteikšanās.
• Skaņu un runas ierobežošana — klusuma prakses, klusuma kūres.
• Viela un ķermeņa masas ierobežošana, nelieli fiziski ierobežojumi (piem., miega ierobežošana, aukstas dušas) — tomēr šādas metodes var būt riskantas bez pienācīgas uzraudzības.
• Garīgās prakses — ilgas lūgšanas, meditācijas, kontemplacijas vai rituālu izpilde.
• Darba un askēzes kombinācija — daudzas klostera kopienas apvieno lūgšanas ar manuālu darbu.

Askēze reliģijās un filozofijās

Pirmie askēzes praktikanti dažādās tradīcijās, piemēram, senie budisti, džainisti un kristiešu eremīti, dzīvoja pieticīgi, atteicās no greznībām un jutekliskām baudām. Šādas prakses mērķis nebija dzīves laimes noliegšana kā pašmērķis, bet gan rīki garīgai izaugsmei.

Nevis tikai reliģiskās kopienas izmanto askēzi — tai ir vieta arī filozofijās, piemēram, stoicismā un cīnismā, kur uzsvars likts uz pašpietiekamību un vēlmju ierobežošanu. Islāmā sufismā ir sava askētisma forma, bet kristietībā askēze izpaužas monahātā, gavēņos un šķīstībā.

Teoloģiska un praktiska paskaidrošana

Religijās askēze saistās ar atturību un kristīgo šķīstības ideju un to var uzskatīt par apzinātu solījumu — tehnisku līdzekli prāta un ķermeņa pārveidei. Nevis ikviens askēts sevi uztver kā vienkārši “tikumīgu” demonstrāciju; drīzāk prakse ir instruments mērķa sasniegšanai. Daudzās tradīcijās pastāv vienprātība par seksuālās atturības un materiālas vienkāršības priekšrocībām garīgajai praksei.

Tautas priekšstati un kritika

Tautas iztēlē askēze dažkārt tiek attēlota kā pārspīlēta vai pat pašiznīcinoša uzvedība — ar stereotipiem par pārmērīgu ķermeņa sodīšanu. Tomēr reliģiskā askēze parasti orientējas uz brīvību: atbrīvošanos no uzmācīgām vēlmēm un kārdinājumiem, kas traucē prāta mieram, domu skaidrībai un orientācijai uz garīgajiem mērķiem.

Tajā pašā laikā modernā kritika norāda uz iespējamiem riskiem: fanātisms, veselības bojājumi, sociāla izolācija vai praktikantu psiholoģiskais spiediens. Ir svarīgi atšķirt apzinātu, mērenu askēzi no destruktīvas pašsagraušanas.

Mūsdienu izpausmes

Askēzes principi ir redzami arī mūsdienu sekulārajās praksēs: minimalisms, diētas, intermittējošs gavēnis, digitālā detoksa un meditācijas retrīti izmanto līdzīgus principus — ierobežošanu kā līdzekli skaidrības un fokusa iegūšanai. Mūsdienu pieejās bieži tiek uzsvērta drošība, līdzsvars un veselība, apvienojot senās tradīcijas ar zinātniski pamatotām metodēm.

Kopsavilkums

Askēze nav viennozīmīga — tā var būt gan mistiska un stingra, gan saprātīga un mērķtiecīga. Galvenais askēzes uzstādījums ir: apzināta ierobežošana, lai atbrīvotos no traucēkļiem un darītu vietu garīgai izaugsmei, disciplīnai un iekšējam mieram. Praktizējot askēzi, svarīgi ievērot mērenību, veselību un, ja nepieciešams, meklēt garīgu vai profesionālu vadību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir askēze?

J: Kādas reliģijas praktizē askēzi?

J: Kā praktizēt askēzi?

Vai askēze dod kādu labumu?

J: Vai askētiska dzīvesveida praktizēšanai ir kādi trūkumi?

J: Vai ir iespējams baudīt dzīvi, vienlaikus esot askēzi?

Meklēt pēc burta