Joga — definīcija, vēsture, asanas, elpošana un veselības ieguvumi

Joga ir sena disciplīna no Indijas. Tā ir gan garīga, gan fiziska prakse, kas apvieno ķermeni, prātu un elpu. Joga izmanto elpošanas tehnikas, vingrinājumus un meditāciju, lai uzlabotu veselību, līdzsvaru un labbūtību. Joga ir sanskrita vārds, kas nozīmē savienību — vienotību starp ķermeni, prātu un garu. Pataņdžali ir klasiskās jogas teksta — Joga Sūtru — autors; viņš definēja jogu kā "prāta parādību klusu pārtraukšanu" (sanskrita: citta vritti nirodha), kas līdz mūsdienām paliek centrāla jogas filozofijā.

Vēsturisks pārskats

Jogas saknes meklējamas vairākos Indijas senajos tekstos, tostarp Vēdās, Upanišādēs un Bhagavadgītā. Laika gaitā prakse attīstījās — no rituālām un filozofiskām tradīcijām līdz fiziskām pozām un elpošanas tehnikām, kādas pazīstamas mūsdienu jogā. Pataņdžali sistematizēja praksi, iezīmējot astoņas jogas pakāpes (ashtanga), kas ietver ētiku, pozu (asana), elpošanu (prāņajāmu), koncentrāciju un meditāciju.

Asanas un prakse

Nodarbojoties ar jogu, cilvēks pāriet no vienas pozas (tā sauktās asanas) uz citu, vienlaikus saglabājot uzmanību uz elpu un ķermeņa pozīciju. Asanas var būt vienkāršas, piemēram, sēdēšana un kakla stiepšana, vai sarežģītākas — apgrieztas un balansējošas pozas. Tipiski asanu piemēri ir Tadasana (kalna poza), Adho Mukha Svanasana (kājas un rokas balstīta, bieži saukta par "Downward Dog"), Bhujangasana (kobra) un Savasana (atpūtas poza).

Piemēram, "Saules sveiciens" ietver virkni asanu (parasti ap 12 kustību), kas izpildītas secīgi un koordinētas ar elpu; to izmanto kā uzsildīšanos un visu ķermeņa darbināšanu. Saules sveicienu tautā mēdz dēvēt arī par Surya Namaskar.

Jogu veidi

• Hatha joga — lēnāka, uz asanām koncentrēta prakse, laba iesācējiem.
• Vinyasa / Flow — dinamisks stilu, asanas sasaistītas plūstošās sekvencēs un elpas ritmā.
• Ashtanga — strukturēta, fiziski prasīga secība ar noteiktu pozīciju kārtību.
• Iyengar — precizitāte pozās, izmanto palīglīdzekļus (blokus, siksnas).
• Kundalini — uz enerģiju un elpas aktivizēšanu orientēta joga, ietver enerģētiskas tehnikas un dziedāšanu.
• Restorative / Yin — atjaunojošas, ilgstošas pozas, orientētas uz relaksāciju un fascijas darba.

Elpošana (Prāņajāma) un meditācija

Elpošanas vingrinājumi (prāņajāma) ir svarīga jogas sastāvdaļa. Tie var nomierināt nervu sistēmu, uzlabot plaušu kapacitāti un palīdzēt koncentrācijā. Bieži lietotas tehnikas: ujjayi (mīksta, troksnainā elpa), nadi shodhana (mainītā deguna elpošana) un kapalabhati (aktīva "dziedināšanas" elpošana). Meditācijas prakse (dhyana) attīsta uzmanību, iekšēju klusu un emocionālo līdzsvaru.

Veselības ieguvumi

Regulāra jogas prakse var sniegt vairākus fiziskus un garīgus ieguvumus:

• uzlabo fleksibilitāti, spēku un līdzsvaru;
• mazina muskuļu saspringumu un muguras sāpes;
• samazina stresa līmeni, trauksmi un uzlabo garastāvokli;
• uzlabo elpošanu un skābekļa apgādi organismā;
• var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu un uzlabot sirds veselību;
• uzlabo miega kvalitāti un koncentrēšanās spējas.

Jāņem vērā, ka efektivitāte var atšķirties individuāli, un jogas prakses rezultāti parasti redzami tikai regulāri trenējoties.

Kā sākt

Iesācējiem ieteicams:

• sākt ar vieglu Hatha vai restorējošu nodarbību;
• meklēt kvalificēta pasniedzēja vadību, īpaši pirmajās nodarbībās;
• koncentrēties uz elpu un kustību koordināciju, nevis uz perfektu pozas izskatu;
• izmantot paklājiņu un, ja nepieciešams, palīglīdzekļus (blokiem, siksnas, segu);
• practicēt regulāri — pat 10–20 minūtes dienā sniedz efektu.

Brīdinājumi un kontrindikācijas

Joga parasti ir droša, taču noteiktas pozas var būt nevēlamas vai bīstamas cilvēkiem ar smagām veselības problēmām. Piemēram:

• grūtniecēm jāizvairās no noteiktām apgrieztām vai spiedienu rada pozām un jāierakstās uz speciālu prenatal jogu;
• cilvēkiem ar hipertensiju, acu problēmām (piem., glaukoma) vai sirds slimībām jāievēro piesardzība un konsultējas ar ārstu;
• akrūtu muguras traumu vai locītavu problēmu gadījumā jākonsultējas ar speciālistu un jāstrādā ar pieredzējušu skolotāju.

Nobeigums

Joga ir plaša tradīcija ar gan garīgām, gan fiziskām praksēm, kas piemērojamas dažādos līmeņos — no vieglas relaksācijas līdz intensīvām fiziskām nodarbībām. Svarīgākā doma ir apzināta prakse: elpa, klātbūtne un pakāpeniska progress. Regularitāte, droša izpilde un atbilstoša vadība palīdz maksimāli izmantot jogas sniegtās priekšrocības.

Dažas populāras jogasanas

Jogasana ir poza, kurā cilvēks var sēdēt. Jogasanas mērķis ir vingrināt ķermeni un atbrīvot to no sāpēm un problēmām.

Jogīns ir cilvēks, kurš ir apguvis jogu vai guvis lielus panākumus jogā. Jogasanas sauc arī par asanām vai asanām (daudzskaitlī). Jogīns var sēdēt jebkurā asānā noteiktu laiku.

Pawanmuktasana

Šī joga palīdz atbrīvoties no gāzēm kuņģī.

Uštrasana

Šī jogasana padara mugurkaulu atbrīvotāku.

Pawanmuktasana (gāzu atbrīvošanas poza), ko parasti izmanto, lai atbrīvotu kuņģī esošās gāzes.


Uštrasana

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir joga?

Q: Ko nozīmē sanskrita vārds joga?

J: Kas bija klasiskās jogas aizsācējs?

J: Ko Pataņdžali definēja kā jogu?

J: Kādi aspekti ir svarīgi jogā?

Meklēt pēc burta