Kamillo Berneri (1877–1937) — itāļu anarhists, filozofs un antifašists

Kamillo Berneri (1877–1937) — itāļu anarhists, filozofs un antifašists: cīņa pret fašismu, darbība Spānijas pilsoņu karā, trimdas likstas un traģiska nogalināšana Barselonā.

Kamillo Berneri (pazīstams arī kā Camillo da Lodi; 1877, Lodi - 1937. gada 5. maijs, Barselona) bija itāļu filozofijas profesors, anarhistu kaujinieks, propagandists un teorētiķis.

Berneri, Pirmā pasaules kara veterāns, Florences Universitātes humanitāro zinātņu profesors un Itālijas anarhistu apvienības (Unione Anarchica Italiana) biedrs, vienmēr cīnījās pret fašistiem, un viņš sāka cīnīties pret fašismu līdz pat 1926. gadam, kad bija spiests bēgt no Itālijas un devās uz Franciju, tad uz Šveici, Vāciju, Beļģiju, Luksemburgu un visbeidzot uz Nīderlandi. Visās šajās valstīs Berneri bieži arestēja un pēc tam bieži izraidīja, jo viņš bija anarhists. Būdams šajās valstīs, viņš uzrakstīja daudz antiklerikālu un antifašistisku rakstu.

Kopā ar Karlo Rosseli Berneri organizēja pirmo itāļu brīvprātīgo karaspēku (kolonnu), kas cīnījās Spānijas pilsoņu karā pret Frančesko Franko. Pēc vairākiem mēnešiem viņš sāka asi kritizēt Confederación Nacional del Trabajo (CNT) biedru iesaistīšanos Tautas frontes valdībā un nosūtīja vēstuli Federikai Montsenijai (anarhistu veselības ministrei valdībā pret fašismu).

Barselonas Maija dienu laikā Spānijas Komunistiskās partijas biedri (acīmredzot pēc Josifa Staļina pavēles) viņu pārmeklēja un pēc tam nogalināja. Naktī viņa līķis, cauršauts ar lodēm, tika atrasts netālu no Generalitat de Catalunya galvenās mītnes.

Viņš bija precējies ar Džovannu Berneri un bija Marijas-Luīzes Berneri un Džiliānas Berneri tēvs. Bērni bija anarhisti, tāpat kā tēvs Kamillo.

Īss dzīves un darbības pārskats

Berneri bija pazīstams gan kā akadēmiķis, gan kā aktīvs politiskais propagandists. Viņa kritiskā attieksme pret autoritārismu, klerikalismu un valsts varu izpaudās gan rakstos, gan praktiskā darbībā — piedaloties protestos, organizējot brīvprātīgos un sadarbojoties ar citām anarhiskām iniciatīvām. Kara un trimdas gados viņa literārais un politiskais ieguldījums nostiprināja viņa reputāciju kā skarba, stingra domātāja un nekompromitējoša antifašistu.

Trimda un publicistika

Padzīts no Itālijas pēc fašistu nostiprināšanās, Berneri daudz ceļoja pa Eiropu, kur to atkārtoti arestēja un izraidīja. Šajos gados viņš regulāri publicēja rakstus par izglītību, sociālo revolūciju, reliģijas lomu sabiedrībā un stratēģiju cīņā pret fašismu. Viņa raksti bieži bija antiklerikāli — viņš kritizēja baznīcas ietekmi pār sabiedrību un parlamentārajām formām, kas, viņaprāt, kavēja brīvības un sociālo taisnīgumu īstenošanu.

Loma Spānijas pilsoņu karā un konflikts ar citiem labējuma un kreisuma spēkiem

Berneri ieradās Spānijā kā daudzu starptautisko brīvprātīgo atbalstītājs, pievienojoties cīņai pret franķistiem. Sākotnēji viņš sadarbojās ar citiem itāļu pretfašistiem, tostarp Karlo Rosseli. Tomēr Spānijas revolūcijas gaitā radās dziļas domstarpības starp dažādām republikāņu šķautnēm — anarhisti, sociālisti, komunistiskā partija un POUM. Berneri bija kritisks pret to anarhistu lēmumu politiski iesaistīties Tautas frontes valdībā, jo uzskatīja, ka tas mazinās revolūcijas iespējamo radikālumu un kompromitēs anarhiskos principus; viņa vēstule Federikai Montsenijai bija izteiksmīgs šī strīda piemērs.

Apstākļi ap nāvi un tās sekas

Maija dienu vardarbība Barselonā 1937. gadā iezīmēja asiņainu konfliktu starp republikas iekšējām frakcijām. Kamillo Berneri tika nošauts naktī un viņa līķis atrasts netālu no Generalitat de Catalunya. Viņa slepkavība izraisīja plašu nosodījumu starptautiskā anarhistiskajā un radikālās kreisās aprindās. Daudzi vēsturnieki un aculiecinieki norāda, ka pret viņu vērstā vardarbība bija daļa no plašākas taktikas, ko pielietoja prokomunistiskās grupas, lai apspiestu neatkarīgākas revolucionārās organizācijas; tomēr precīzi atbildīgo pasākumi un to motivācija joprojām ir priekšmets diskusijām un pētījumiem.

Mantojums

Berneri atstāja plašu rakstu un runu krājumu, kas iedvesmoja vēlākas anarhiskās un libertāras kustības. Viņa piemērs — kā intelektuālis, kurš aktīvi iesaistījās cīņā par saviem pārliecības principiem — padarīja viņu par simbolu tiem, kas pretojās fašismam un autoritārisma formām. Pēc viņa nāves ģimenei — īpaši sievai Džovannai un meitām — nācās turpināt politisko darbību un saglabāt intelektuālo mantojumu, un viņa bērni kļuva par nozīmīgām personībām anarhistiskajā kustībā ārpus Itālijas.

Atceres un izpēte: Mūsdienās Berneri dzīve un darbi tiek pētīti gan kā daļa no Spānijas pilsoņu kara sarežģītās vēstures, gan kā nozīmīgs piemērs 20. gadsimta Eiropas antifašistiskajai un anarhistiskajai tradīcijai. Viņa kritiskā pieeja demokrātijas formām, informācijas un izglītības nozīme sabiedrības brīvībai, kā arī viņa personīgā upurēšanās cīņā pret diktatūru turpina raisīt interesi starp vēsturniekiem, politologiem un aktīvistiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Kamiljo Berneri?

J: Kur viņš devās pēc aizbraukšanas no Itālijas?

J: Ko viņš darīja šajās valstīs?

J: Kas notika Barselonas Maija dienu laikā?

J: Kas bija viņa ģimenes locekļi?

J: Kāpēc viņš nosūtīja vēstuli Federikai Montsenijai?

Meklēt pēc burta