Kardināls Rišeljē
Armans Žans du Plessī, plašāk pazīstams kā kardināls Rišeljē (1585. gada 9. septembris - 1642. gada 4. decembris), bija franču garīdznieks, dižciltīgais un valstsvīrs. Viņa pilnais vārds bija Armans Žans du Plesis. Vēlāk viņš tika iecelts par Rišeljē hercogu un Fronsakas hercogu.
Lai saglabātu Lusonas diecēzi, Armandam Žanam bija jākļūst par mūku. Viņš iestājās Lielajā Kartrūzā, galvenajā kartūziešu ordeņa klosterī. Šis klosteris atrodas Izēras departamentā, netālu no Grenobles. Salīdzinājumam - Lusona atrodas netālu no La Roche-sur-Yon.
Par bīskapu viņš tika iesvētīts 1607. gadā. Tam viņš saņēma pāvesta dispensu; 21 gada vecumā viņš bija pārāk jauns, lai kļūtu par bīskapu. Vēlāk viņš iesaistījās politikā un 1616. gadā kļuva par valsts sekretāru. Rišeljē drīz vien guva panākumus gan Baznīcā, gan valstī. 1622. gadā viņš kļuva par kardinālu. 1624. gadā viņš kļuva par karaļa Luija XIII galveno ministru. Šajā amatā viņš palika līdz savai nāvei 1642. gadā; pēc tam par galveno ministru kļuva Žils kardināls Mazarēns.
Kardinālu de Rišeljē bieži dēvēja par karaļa "galveno ministru". Tāpēc dažkārt viņu dēvē par pasaulē pirmo premjerministru. Viņš centās konsolidēt karaļa varu un apspiest iekšējās frakcijas. Ierobežojot muižniecības varu, viņš pārveidoja Franciju par stingri centralizētu valsti. Viņa galvenais ārpolitikas mērķis bija ierobežot Austroungārijas un Spānijas Habsburgu dinastijas varu; lai gan viņš bija Romas katoļu kardināls, viņš nekautrējās slēgt savienības ar protestantu valdniekiem. Ar šīm aliansēm viņš centās sasniegt šo mērķi. Viņa darbības laiku iezīmēja Trīsdesmitgadu karš, kas bija pārņēmis Eiropu.
Būdams Samuēla de Šamplēna un Kvebekas saglabāšanas aizstāvis, viņš nodibināja Compagnie des Cent-Associés un panāca, ka pēc tam, kad 1629. gadā apmetni bija ieņēmuši kērķieši, Senžermēnas-en-Lajē līgums ļāva Kvebeku atgriezt Francijas pārvaldībā de Šamplēna vadībā. Tas daļēji ļāva kolonijai kļūt par Ziemeļamerikas franču valodā runājošās kultūras centru.
Rišeljē bija slavens arī ar savu mecenātismu mākslā; jo īpaši viņš nodibināja Franču Akadēmiju - izglītotu sabiedrību, kas bija atbildīga par franču valodas jautājumiem. Rišeljē ir pazīstams arī ar iesauku l'Éminence rouge ("Sarkanā eminence"), kas cēlies no kardināla tērpa sarkanā toņa un kardināla stila "eminence".
Kardināls Rišeljē bija Francijas galvenais ministrs no 1624. gada līdz savai nāvei.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija kardināla Rišeljē pilnais vārds?
A: Viņa pilnais vārds bija Armans Žans du Plessis.
Q: Cik vecs bija kardināls Rišeljē, kad viņš kļuva par bīskapu?
A: Kad viņš kļuva par bīskapu, viņam bija 21 gads, bet viņš saņēma pāvesta dispensu, lai varētu kļūt par bīskapu.
J: Kad kardināls Rišeljē kļuva par karaļa Luija XIII galveno ministru?
A: Viņš kļuva par karaļa Luija XIII galveno ministru 1624. gadā.
J: Kāds ir tituls, par kuru dažkārt tiek apgalvots, ka kardinālam Rišeljē ir bijis tituls?
A: Dažkārt viņu dēvē par pirmo premjerministru pasaulē, jo viņu bieži dēvēja par karaļa "galveno ministru".
J: Ko kardināls Rišeljē centās darīt politiski?
A: Viņš centās nostiprināt karaļa varu un apspiest iekšējās frakcijas, pārveidojot Franciju par stingri centralizētu valsti.
Kāds bija viņa ārpolitiskais mērķis? A: Viņa galvenais ārpolitikas mērķis bija ierobežot Austrijas un Spānijas Habsburgu dinastijas varu; lai gan viņš bija Romas katoļu kardināls, viņš nevilcinājās slēgt savienības ar protestantu valdniekiem, lai sasniegtu šo mērķi.
Kāds līgums pēc tam, kad 1629. gadā Kvebeku bija ieņēmuši kērķieši, atgriezās Francijas pakļautībā? A: Sen Žermēnas-en-Lē līgums pēc tam, kad 1629. gadā Kvebeku bija sagrābuši kērki, to atkal nodeva Francijas valdījumā.
