Anarhisms
Anarhisms ir politiska pārliecība, ka nedrīkst pastāvēt hierarhijas, piemēram, valdība. Anarhisti arī uzskata, ka cilvēku rīcību nedrīkst uzspiest citiem cilvēkiem. Galvenais anarhisma jautājums ir "Kas ir piekrišana?". Anarhisti neuzskata, ka cilvēki piekrīt, ka valdība viņus pārvalda.
Anarhisms ir "doktrīnu un attieksmju kopums, kura centrā ir pārliecība, ka valdība ir gan kaitīga, gan nevajadzīga". Vārds "anarhisms" cēlies no grieķu valodas αναρχία, kas nozīmē "bez valdniekiem", nevis "bez valdīšanas"; dažkārt tas tiek tulkots arī kā "bez valdības".
Vispārpieņemtajā valodā vārds anarhija bieži tiek lietots, lai apzīmētu haosu vai anomiju. Tomēr anarhisti parasti to nevēlas. Viņi drīzāk definē "anarhiju" kā attiecību veidu starp cilvēkiem. Viņi uzskata, ka šīs attiecības, kad tās ir izveidotas, darbojas pašas no sevis. Anarhistiem parasti pretojas sistēmas, kuras viņi vēlas gāzt.
Šo simbolu bieži izmanto anarhisti. "o" apzīmē kārtību, bet "a" - anarhiju. Tas nozīmē, ka abi iet kopā.
Principi
Individuālā brīvība, brīvprātīga apvienošanās un opozīcija pret valsti ir svarīgi anarhisma principi. Starp anarhistu filozofijām pastāv arī lielas atšķirības tādās lietās kā, piemēram, vai anarhijas ieviešanai var izmantot vardarbību, labākais ekonomikas veids, attiecības starp tehnoloģiju un hierarhiju, vienlīdzības ideja un kādas organizācijas lietderība. Vārds "vara" nav skaidrs, bet anarhisti nav pret dažāda veida varu (piemēram, pašaizsardzībā prasmīga cilvēka varu pār kādu, kas vēlas apgūt pašaizsardzību), viņi ir tikai pret kontroli ar varu.
Ir daudz anarhistu, kas noraida kapitālismu un atbalsta sociālismu vai komunismu (bet citā nozīmē, bez totalitāras valsts vai varas), viņus sauc par anarhosociālistiem un anarhokomunistiem. Ir arī tādi, kurus sauc par anarkokapitālistiem, kuri iebilst pret valdību, bet atbalsta kapitālismu (bet citā nozīmē, ne korporatīvo valdību, ne valsts kapitālismu), lai gan daudzi no viņiem neiebilst pret sociālismu starp vienprātīgiem dalībniekiem, ja vien viņi netiek piespiesti iekļauties sociālistiskajā sistēmā. Citi anarhisti saka, ka viņi nav īsti anarhisti, jo anarhisms tradicionāli ir sociālistiska filozofija. Visbeidzot, ir "anarhisti bez īpašības vārdiem", kuri uzskata, ka tāpēc, ka anarhijā cilvēki varēs brīvi un brīvprātīgi īstenot jebkādas ekonomiskās struktūras, ko viņi vēlas (tostarp komūnas, strādnieku kooperatīvus un kapitālistiem piederošus uzņēmumus). Anarhosociālisti un anarhokomunisti uzskata, ka cilvēki var brīvprātīgi piedalīties sociālistiskajās/komunistiskajās sistēmās bez piespiešanas, atšķirībā no saviem autoritārajiem kolēģiem, kuri uzskata, ka ikviens ir piespiedu kārtā jāiesaista viņu sistēmā neatkarīgi no tā, vai viņam tas patīk vai nē.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir anarhisma definīcija?
A: Anarhisms ir tāds politikas veids, kas iebilst pret hierarhiju un saka, ka cilvēku rīcību nedrīkst uzspiest citiem.
J: Ko anarhisms saka par valdību?
A.: Anarhisms saka, ka valdība ir kaitīga un nav vajadzīga.
J: Ko vārds "anarhisms" nozīmē grieķu valodā?
A: Vārds "anarhisms" ir atvasināts no grieķu vārda "αναρχία", kas nozīmē "bez valdniekiem" vai "bez valdības".
J: Vai anarhisms nozīmē, ka nedrīkst būt nekādu noteikumu?
Atbilde: Nē, anarhisms nenozīmē, ka nevajadzētu būt nekādiem noteikumiem. Tas attiecas uz veidu, kā veidot attiecības ar citiem, un tas nebūt nenozīmē haosu vai noziegumus.
J: Ko anarhisti domā par attiecībām starp cilvēkiem?
A: Anarhisti uzskata, ka attiecības starp cilvēkiem, kad tās ir izveidotas, var darboties pašas par sevi.
J: Kas pretojas anarhistiem?
A: Anarhistiem parasti pretojas sistēmas, kuras viņi vēlas likvidēt.
J: Kā sauc anarhismu sociālisma izpratnē?
A.: Anarhisms tiek dēvēts par liberitāru sociālisma paveidu.
