Brieži (Cervidae): sugas, izplatība un dzīvesveids
Brieži (vienskaitlī un daudzskaitlī) ir vienspārnu nagaiņu zīdītāju grupa. Tie ir briežu dzimtas (Cervidae) briežu dzimtas dzīvnieki.
Brieža tēviņu sauc par briedi vai staltbriezi, brieža mātīti - par stirnu vai stirnu, bet brieža mazuli - par alni, kazlēnu vai teļu.
Ir aptuveni 60 briežu sugu. Sākotnēji tie dzīvoja ziemeļu puslodē, bet tagad to dzimtene ir Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Cilvēki ieviesa briežus Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.
Piezīme par terminu: sākotnējā rindkopā saglabātā saite norāda uz formulējumu "vienspārnu nagaiņu", tomēr plaši lietotais un zinātniski pareizais latviešu nosaukums ordeņa līmenī ir divpirkstu nagaiņi (Artiodactyla). Brieži pieder tieši šim ordinei.
Taksonomija
Briežu dzimta (Cervidae) parasti tiek sadalīta divās apakšdzimtās: Cervinae (vecās pasaules brieži — piemēram, staltbrieži, stirnas, mufloni līdzīgās sugas) un Capreolinae (jaunās pasaules brieži — piemēram, baltastainais brieža, alnis). Precīzs sugskaits var atšķirties atkarībā no taksonomiskiem pētījumiem, bet aptuveni 50–60 sugas ir vispārpieņemtas.
Izskats un anatomija
- Briežiem ir raksturīgas divpirkstu nagas (pa vienai lielajai pirksta daļai uz kājas pāra pirkstiem), kas padara tos par labiem skrējējiem un piemērotiem dažādiem zemes segumiem.
- Vairumam tēviņu sugām attīstās ragveida ataugas — ragi (antlers), kas katru gadu izkrīt un ataug. Ragi galvenokārt tiek izmantoti pārošanās sezonā cīņām par teritoriju un partnerēm.
- Ķermeņa izmērs ļoti atšķiras — no nelielajiem muntjakiem līdz milzīgajam alnim (elk/ moose). Krāsojums un biezums arī mainās ar sugu un sezonu (ziemas kažoks biežāk biezāks un tumšāks).
Uzvedība un barība
Brieži ir kosmpolīti gan barošanās stratēģijās, gan sociālajā uzvedībā. Dažas iezīmes:
- Diēta: galvenokārt zālēdāji — ēd zāli, lapas, dzinumus, krūmu mizu un augļus. Dažas sugas vairāk ganās, citas — barojas no krūmiem un lapām.
- Sociālā struktūra: dzīvo gan atsevišķi, gan nelielās grupās vai lielos ganos atkarībā no sugas, gada laika un resursu pieejamības.
- Pārošanās sezona (briežu riesta periods): raksturīgas skaņas, cīņas starp tēviņiem, kā arī teritoriju marķēšana.
- Riski un plēsēji: plēsēji un cilvēka darbība (medības, dzīvotņu iznīcināšana) ir galvenie apdraudējumi daudziem briežu populācijām.
Reprodukcija
Grūtniecības periods (gestācija) atkarīgs no sugas — parasti 6–9 mēneši. Parasti piedzimst viens vai divi mazulīši, kuri pirmajos mēnešos slēpjas vai paliek paslēpti, kamēr māte baro. Daudzu sugu jaunieši ātri attīstās un drīz var skriet līdzās pieaugušajiem, tomēr pilnīga seksuālā brieduma vecums var iestāties tikai pēc gada vai vēlāk.
Izplatība un biotopi
Kā minēts sākotnējā tekstā, brieži radušies ziemeļu puslodē un ir pieraduši pie dažādiem biotopiem: meži, pļavas, purvi, kalnu nogāzes un pat cilvēku tuvumā esošas lauksaimniecības teritorijas. Dažas sugas ir endēmiskas konkrētām teritorijām, kamēr citas — plaši izplatītas.
Sugu piemēri
- Staltbrieži (Cervus elaphus)
- Baltastainais brieža (Odocoileus virginianus)
- Alnis (Alces alces)
- Sika brieži (Cervus nippon)
- Muntjaks (Muntiacus spp.)
- Stirna (Capreolus capreolus)
Attiecības ar cilvēku
Brieži ir būtiski gan ekoloģiski, gan ekonomiski — tie ir gan medījami, gan ainavu elements, kas piesaista dabas tūristus. Tomēr cilvēka darbība rada problēmas: pārmedības, biotopu fragmentācija, autoavārijas ar briežiem, invazīvu sugu izplatīšanās un slimību pārnešana starp savvaļas un mājdzīvniekiem. Dažās vietās veic populācijas apsaimniekošanu, atjauno dzīvotnes un ievieš regulētas medību kvotas.
Saglabāšana
Daudzas briežu sugas ir drošībā, taču dažas ir apdraudētas vai lokāli izzūd. Svarīgas saglabāšanas prioritātes ir dzīvotņu aizsardzība, savvaļas populāciju monitorings un ilgtspējīga medību prakse. Reintrodukcijas projekti un invazīvo sugu kontrole arī palīdz atgūties vietējām populācijām.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētu briežu sugu, to izplatību vai dabas aizsardzības statusu, varu papildināt rakstu ar detalizētu informāciju par izvēlēto sugu.
Ragi
Gandrīz visiem pieaugušajiem briežiem ir ragi, izņemot vienu - ūdensbrāli, kam ir ilkņi. Ragi ir tikai briežu tēviņiem, izņemot ziemeļbriežus (karibu), kuriem ragi ir abiem dzimumiem. Ragi ir lapu koki, un pēc pārošanās sezonas tie nokrīt. Galvenā to izmantošana ir tēviņu cīņa par mātīšu grupām riesta laikā (pārošanās sezonā).
Muskusa briežiem (Moschidae dzimta) un ševrotainiem (Tragulidae) nav ragu, un tie nav brieži. Tie ir atgremotāji (Ruminantia). Tie nav tuvāk radniecīgi briežiem nekā citi nagaiņi. To evolūcijas vēsture nav labi zināma, un tos bieži dēvē par "neīstiem briežiem".
Uzvedība
Brieži neveido ligzdas vai alas. Viņi atrod drošu un ērtu atpūtas vietu zem zemiem mūžzaļiem zariem. Tie uzturas tuvu vietām, kur var atrast barību. Vasarā tie ēd zāli, augus un nezāles. Rudenī viņiem garšo sēnes un mazi zari. Tās nesaglabā barību ziemai. Ja sniegs nav dziļš, tās ar nagiem atrok sūnas un lapas. Ja sniegs ir dziļš, tās ēd zariņus un zarus.
Pavasarī aitu mātītei parasti piedzimst viens vai divi brieži. Lācēni ir pirmsšķirnes, un tūlīt pēc piedzimšanas tie spēj nostāties, bet ir vāji. Māte katru mazuli paslēpj citā vietā. Jēriņi maskējas ar plankumiem uz muguras.
Briežiem ir daudz plēsēju. Briežus ēd vilki, pumas, suņi un cilvēki. Tie vienmēr meklē, ieklausās un izjūt briesmas.
Grupas uzvedība
Ruja nosaka, kuri tēviņi ir dominējošie, un katram veiksmīgajam tēviņam ir sava mātīšu grupa. Grupa paliek kopā, līdz piedzimst mazuļi, apmēram četrus vai piecus mēnešus. Pēc tam grupa var izjukt vai kļūt par sieviešu kārtas grupu. Brieži pēc savas dabas ir sociāli (gregarius), un tiem patīk dzīvot kopā. Tas palīdz viņiem aizsargāties pret plēsējiem. Sīkāka informācija atšķiras atkarībā no sugas.
Diēta
Brieži ir medījamie dzīvnieki, un tie galvenokārt barojas ar lapām. Brieži izvēlas viegli sagremojamus dzinumus, jaunas lapas, svaigu zāli, mīkstus zariņus, augļus, sēnes un ķērpjus. Pārsvarā tā ir barība ar zemu šķiedrvielu saturu. Briežu tēviņiem ir nepieciešamas minerālvielas, piemēram, kalcijs un fosfāts, lai augtu briežu ragi.
Evolūcija
Brieži ir monofiliska grupa. Tie ir cēlušies no ziemeļu puslodes un uz dažiem Gondvānas kontinentiem nonākuši daudz vēlāk. Ziemeļāfrikas Atlasa kalnos ir sastopami brieži, un daži brieži Dienvidamerikā ieceļoja caur Lielo Amerikas starpkaru.
Zem Ziemeļāfrikas nav briežu. To vietu ekosistēmās ieņem antilopes, kas ieņem līdzīgu nišu kā brieži. Antilopes nav monofiliska grupa. Antilopju tipi ir attīstījušies no vairākām govju dzimtas dzīvnieku grupām, un tie ir konverģentas evolūcijas piemērs.
Taksonomija
Briežu dzimtas dzīvnieku ir aptuveni 62 sugas.
- Cervidae dzimta
- Hydropotinae apakšdzimene: Ūdens brieži
- Ģints Hydropotes
- Ūdens briedis, Hydropotes inermis
- Muntiacinae apakšdzimene: Muntjacs
- Muntiacus ģints: Muntjaki
- Elaphodus ģints
- Tuftainais briedis, Elaphodus cephalophus
- Capreolinae apakšdzimene: Jaunās pasaules briežu dzimtas
- Capreolus ģints
- Stirna, Capreolus capreolus
- Sibīrijas stirna, Capreolus pygargus
- Odocoileus ģints
- Baltais briedis, Odocoileus virginianus
- Kumeļu briedis, Odocoileus hemionus
- Ozotoceros ģints
- Pampasas briedis, Ozotoceros bezoarticus
- Blastocerus ģints
- Purva briedis, Blastocerus dichotomus
- Mazama ģints: Brocket deer
- Pudu ģints: Pudú
- Rangifer ģints
- Ziemeļbriedis, Rangifer tarandus
- Hippocamelus ģints: Andu alnis
- Alces ģints
- Laši, Alces alces
- Cervinae apakšdzimene: Cervinidae Cervinava: Īstie brieži, Vecās pasaules brieži
- Ģints Axis
- Chital, Axis axis
- Cūkas briedis, Axis porcinus
- Bawean deer, Axis kuhlii
- Kalamijas briedis, Axis calamianensis
- Elaphurus ģints
- Dāvida briedis, Elaphurus davidianus
- Cervus ģints
- Sarkanais briedis, Cervus elaphus
- Vapiti (aļņi) Cervus canadensis
- Baltspalvainais briedis, Cervus albirostris
- Sika briedis, Cervus nippon
- Barasingha, Cervus duvaucelii
- Šomburgka briedis, Cervus schomburgki †
- Thamin, Cervus eldii
- Sambaru briedis, Cervus unicolor
- Rūsas briedis, Cervus timorensis
- Filipīnu briedis, Cervus mariannus
- Filipīnu plankumainais briedis, Cervus alfredi
- Dama ģints
- Dambriežu dzimtas briedis, Dama dama
Lielākais briedis - aļnis
Slēpjoties slēpjas stirnas mazulis
Baltā aļņa māte un viņas briedēns
Dambriežu mātīte
Ēnotās vietās tās nav tik viegli pamanāmas.
Dažādi
Slavenākais izdomātais briedis ir Bambi.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc briežu dzimtu?
A: Brieži ir daļa no Cervidae dzimtas.
J: Kā sauc briežu tēviņu?
A: Par brieža tēviņu sauc briedi jeb staltbriežu dzimtas dzīvnieku.
J: Kā sauc brieža mātīti?
A: Par brieža mātīti sauc briežu mātīti jeb alni.
J: Kā jūs saucat brieža mazuli?
A: Jaunos briežu dzimtas dzīvniekus sauc par briežu mazuļiem, kazlēniem vai teļiem.
J: Cik ir briežu sugu?
A: Ir aptuveni 60 briežu sugas.
J: Kur pasaulē sākotnēji tie dzīvoja?
A: Sākotnēji brieži dzīvoja ziemeļu puslodē, tostarp Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
J: Vai cilvēki tos ir ieviesuši citās pasaules vietās? A: Jā, cilvēki tos ir ieveduši citās vietās, piemēram, Austrālijā, Jaunzēlandē, Havaju salās un Dienvidāfrikā, kur tie dabiski nav sastopami.
