Precocial

Kontrolsaraksts

Lai noteiktu, vai suga ir pirmsmātes vai nepieradināta, tiek izmantots kontrolsaraksts. Katrā gadījumā "jā" nozīmē pirmspasaules:

1. Pūnas vai kažokādas dāvana?
2. Acis atvērtas?
3. Mobilais?
4. Paēdināt sevi?
5. Vai ir klāt vecāki?

Putni

Kontrasts starp abām galējībām visspilgtāk izpaužas putnu vidū. Prekociālas sugas ligzdu atstāj neilgi pēc dzimšanas vai izšķilšanās. Megapodes ir putnu dzimta, kas sastopama Austrālajāzijā. To olas neinkubē vecāki. Tās aprok kompostā, apber ar smiltīm un atstāj, lai gan tēviņi pārbauda kaudzes temperatūru un veic nelielas korekcijas. Olas, kurām ir liels dzeltenums, izšķiļas ar pilnām spārnu spalvām. Izšķīlušies mazuļi var skriet un ķert laupījumu, un daudzas sugas spēj lidot jau pirmajā dienā. Šie putni ir ļoti sociāli.

Otra galējība ir visinteliģentākie putni: vārnveidīgie putni (dominējošā putnu grupa, tostarp vārnas), kā arī žagatas, pūces un papagaiļi.

Zīdītāji

Zīdītāji sākumā nekad paši sevi neizbaro. Mātes piens ir daļa no "līguma", ko zīdītājs manto. Taču ir liela atšķirība starp dažiem jaundzimušiem briežu un antilopju mazuļiem, kas var skriet aptuveni stundas laikā pēc piedzimšanas, un purva zīdītāju mazuļiem, kas maisiņā atrodas vairākas dienas vai nedēļas.

No attīstītiem zīdītājiem cilvēkiem ir ilgs periods, pirms viņi kļūst patstāvīgi. Daļēji tas ir tāpēc, ka viņu smadzenēm pēc piedzimšanas ir jāaug un jānobriest, un daļēji tāpēc, ka salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem cilvēki ir vairāk atkarīgi no mācīšanās un mazāk no iedzimtās uzvedības. Zīdītāju plēsējiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai pilnveidotu savas laupījumu ķeršanas prasmes, un arī dažām ganāmpulku sugām, piemēram, ziloņiem, ir daudz jāmācās.

Kompromisi

Lielākajā daļā aprakstu par altriciālo/presociālo atšķirību ir norādīts, ka tas ir kompromiss. Altriciālajiem mazuļiem ir nepieciešams ieguldīt daudz vecāku laika un aprūpes, un tie ir pastāvīgi apdraudēti no plēsējiem. Tomēr šī sistēma ļauj ilgstoši mācīties uzraudzībā. Turklāt viņu smadzenes pēc piedzimšanas vairāk attīstās, ko veicina vecāku nodrošinātā bagātīgā barība.

Prekociālajiem mazuļiem pirms piedzimšanas ir nepieciešama lielāka sagatavošanās, jo tie ir lielāki, taču tie ir mazāk pakļauti plēsējiem un pēc piedzimšanas tiem ir nepieciešama mazāka vecāku aprūpe. Viņu smadzenes ir gatavas dzīvei, bet galu galā tās ir mazākas attiecībā pret ķermeņa izmēru.

"Kāpēc ir izveidojušies šie atšķirīgie attīstības veidi? Acīmredzot tie ir saistīti ar diviem svarīgiem putnu vides aspektiem: barības pieejamību un plēsēju spiedienu...

"katra putnu grupa ir "atrisinājusi" sarežģītu evolucionāru problēmu - līdzsvarot vajadzību nodrošināt mazuļus ar barību un aizsargāt tos no plēsējiem - un šie risinājumi ir atšķirīgie putnu attīstības modeļi, ko mēs tagad novērojam. Arī zīdītāju evolūcijas gaitā līdzīgas problēmas ir atrisinātas dažādos veidos. Taču daudz vairāk zīdītāju grupu nekā putnu ir spējušas kļūt par lielmugurkaulniekiem gan jaunībā, gan pieaugušā vecumā".

Cilvēki

Cilvēki ir diezgan īpašs gadījums, jo bērns izvirza lielas prasības vecākiem gan pirms, gan pēc piedzimšanas. Ar saviem matiem, zilajām acīm un lielo galvu mazulis izskatās pirmreizējs. Taču tikai dažas no viņa spējām darbojas, un mazulis ir pilnīgi bezpalīdzīgs pats par sevi. Galvenais ir tas, ka smadzeņu garoza vēl nedarbojas pareizi. Joprojām notiek nervu augšana. Pirmajos 18 mēnešos smadzeņu garoza kļūst lielāka un sāk darboties. Tad, apmēram pēc 18 mēnešiem līdz diviem gadiem, zīdainis sāk mācīties valodu, un no tā brīža viņu vairs nav iespējams apturēt.

Ir interesants iemesls, kāpēc smadzenes dzimšanas brīdī nav attīstītākas. Tas ir tāpēc, ka mazuļa galvai (dabisko dzemdību laikā) ir jāiekļūst sievietes dzemdību kanālā, kas ir telpa starp sievietes iegurņa kauliem. Ja tas būtu lielāks, mazuļa galva nevarētu tikt cauri.

Cilvēka metodei ir savas izmaksas. Tā ievērojami samazina vidējo pēcnācēju skaitu, ko var izaudzināt jebkurš pāris.