Presociāli: attīstības stratēģija ar nobriedušiem mazuļiem
Uzzini par presociālo attīstības stratēģiju — kā zīdītāji un putni dzimst nobrieduši, mobilāki un neatkarīgāki pretstatā altriciālām sugām.
Presociālā bioloģijā ir attīstības stratēģija. Tā attiecas uz sugām, kuru mazuļi ir relatīvi nobrieduši un mobili jau no dzimšanas vai izšķilšanās brīža. Tas galvenokārt attiecas uz zīdītājiem un putniem.
Pretējo attīstības stratēģiju sauc par altriciālu, kad mazuļi piedzimst vai izšķiļas bezpalīdzīgi. Šīs divas kategorijas ir nepārtrauktas virknes galos. Visas pakāpes pastāv putniem un zīdītājiem. Bezmugurkaulnieku sīkās olās ir attīstījušās dažādas stratēģijas. Daudzi izmanto kādu metamorfozes veidu, kurā dažādas augšanas stadijas aizņem dažādas vides nišas.
Kas raksturo presociālus mazuļus?
Presociāli mazuļi parasti:
- ir kustīgi un spēj staigāt vai peldēt īsā laikā pēc dzimšanas/izšķilšanās (piemēram, jātnieku zīdītāji, putnu iemītnieki, kas ir nidifugous);
- bieži piedzimst ar atvērtām acīm un attīstītām sensorajām spējām;
- dažos gadījumos ir pārklāti ar spalvām vai vilnu (vai citādi sagatavoti ārējai dzīvei) jau no dzimšanas;
- parasti prasa mazāku tiešu barošanas ieguldījumu no vecākiem nekā altriciāli mazuļi, taču vecāku uzraudzība un aizsardzība joprojām var būt svarīga.
Priekšrocības un kompromisi
Presociālajai stratēģijai ir gan priekšrocības, gan ierobežojumi. Starp priekšrocībām ir mazāks vienreizējs vecāku barošanas slogs pēc dzimšanas un ātrāka spēja izmantot vidi (piemēram, migrēt vai bēgt no plēsējiem). Tomēr šai stratēģijai ir arī izmaksas:
- olās vai grūsnēs parasti nepieciešams vairāk barības rezerves (lielāks dzeltenuma daudzums), tāpēc inkubācijas periods var būt garāks un olas — retākas;
- enerģija tiek novirzīta uz embrija attīstību pirms dzimšanas, kas var samazināt nākamo pēcnācēju skaitu;
- smadzeņu attīstības trajektorijas var atšķirties — altriciāli mazuļi mēdz piedzīvot intensīvu smadzeņu attīstību pēc piedzimšanas, kamēr presociālu sugu mazuļiem daļa attīstības notiek embrionālajā periodā.
Piemēri un pakāpes
Presociālisms eksistē kā spektrs, un starp poliem ir arī starpposmi:
- Superpresociāli (piem., daži putni kā megapodi) — mazuļi iznāk no olām ļoti patstāvīgi, bieži bez jebkādas vecāku aprūpes;
- Presociāli — tipiski piemēri ir zirgāde, govju teļi, daudzi tītari un zosu/dīķu putni, kas ātri spēj staigāt un ēst kopā ar māti;
- Semi-presociāli vai starpfāzes — sugas, kuru mazuļiem ir daži nobrieduma elementi (piem., atvērtas acis) bet nepieciešama intensīvāka vecāku aprūpe;
- Altriciāli — pretstats, kur mazuļi piedzimst bezpalīdzīgi (piem., putnu dziedātāji, daudzi primāti).
Ekoloģiskie un evolūcijas faktori
Kāpēc attīstības stratēģijas atšķiras? To ietekmē dzīvesveids, ligzdošanas vieta, plēsēju spiediens un barības pieejamība. Piemēram, sugas, kas ligzdo uz zemes vai bieži pārvietojas, nereti attīsta presociālus mazus, jo tie var ātri sekot mātei un izvairīties no briesmām. Savukārt sugas, kas ligzdo drošās dobumos vai baro jauno ar īpašu pārtiku, var attīstīt altriciālus pēcnācējus, kas attīstās drošā vidē.
Kopsavilkums
Presociāla attīstība nozīmē agrāku funkcionālu neatkarību un mobilitāti mazuļiem, bet arī lielākas priekšdzimšanas enerģijas izmaksas. Altriciālais–presociālais sadalījums ir vairāk kā gradācija nekā divas stingri atdalītas grupas, un sugas evolūcijas gaitā var attīstīt dažādas starpformas, atkarībā no vides spiedieniem un dzīves stratēģijām.
Kontrolsaraksts
Lai noteiktu, vai suga ir pirmsmātes vai nepieradināta, tiek izmantots kontrolsaraksts. Katrā gadījumā "jā" nozīmē pirmspasaules:
- Pūnas vai kažokādas dāvana?
- Acis atvērtas?
- Mobilais?
- Paēdināt sevi?
- Vai ir klāt vecāki?
Putni
Kontrasts starp abām galējībām visspilgtāk izpaužas putnu vidū. Prekociālas sugas ligzdu atstāj neilgi pēc dzimšanas vai izšķilšanās. Megapodes ir putnu dzimta, kas sastopama Austrālajāzijā. To olas neinkubē vecāki. Tās aprok kompostā, apber ar smiltīm un atstāj, lai gan tēviņi pārbauda kaudzes temperatūru un veic nelielas korekcijas. Olas, kurām ir liels dzeltenums, izšķiļas ar pilnām spārnu spalvām. Izšķīlušies mazuļi var skriet un ķert laupījumu, un daudzas sugas spēj lidot jau pirmajā dienā. Šie putni ir ļoti sociāli.
Otra galējība ir visinteliģentākie putni: vārnveidīgie putni (dominējošā putnu grupa, tostarp vārnas), kā arī žagatas, pūces un papagaiļi.
Zīdītāji
Zīdītāji sākumā nekad paši sevi neizbaro. Mātes piens ir daļa no "līguma", ko zīdītājs manto. Taču ir liela atšķirība starp dažiem jaundzimušiem briežu un antilopju mazuļiem, kas var skriet aptuveni stundas laikā pēc piedzimšanas, un purva zīdītāju mazuļiem, kas maisiņā atrodas vairākas dienas vai nedēļas.
No attīstītiem zīdītājiem cilvēkiem ir ilgs periods, pirms viņi kļūst patstāvīgi. Daļēji tas ir tāpēc, ka viņu smadzenēm pēc piedzimšanas ir jāaug un jānobriest, un daļēji tāpēc, ka salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem cilvēki ir vairāk atkarīgi no mācīšanās un mazāk no iedzimtās uzvedības. Zīdītāju plēsējiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai pilnveidotu savas laupījumu ķeršanas prasmes, un arī dažām ganāmpulku sugām, piemēram, ziloņiem, ir daudz jāmācās.
Kompromisi
Lielākajā daļā aprakstu par altriciālo/presociālo atšķirību ir norādīts, ka tas ir kompromiss. Altriciālajiem mazuļiem ir nepieciešams ieguldīt daudz vecāku laika un aprūpes, un tie ir pastāvīgi apdraudēti no plēsējiem. Tomēr šī sistēma ļauj ilgstoši mācīties uzraudzībā. Turklāt viņu smadzenes pēc piedzimšanas vairāk attīstās, ko veicina vecāku nodrošinātā bagātīgā barība.
Prekociālajiem mazuļiem pirms piedzimšanas ir nepieciešama lielāka sagatavošanās, jo tie ir lielāki, taču tie ir mazāk pakļauti plēsējiem un pēc piedzimšanas tiem ir nepieciešama mazāka vecāku aprūpe. Viņu smadzenes ir gatavas dzīvei, bet galu galā tās ir mazākas attiecībā pret ķermeņa izmēru.
"Kāpēc ir izveidojušies šie atšķirīgie attīstības veidi? Acīmredzot tie ir saistīti ar diviem svarīgiem putnu vides aspektiem: barības pieejamību un plēsēju spiedienu...
"katra putnu grupa ir "atrisinājusi" sarežģītu evolucionāru problēmu - līdzsvarot vajadzību nodrošināt mazuļus ar barību un aizsargāt tos no plēsējiem - un šie risinājumi ir atšķirīgie putnu attīstības modeļi, ko mēs tagad novērojam. Arī zīdītāju evolūcijas gaitā līdzīgas problēmas ir atrisinātas dažādos veidos. Taču daudz vairāk zīdītāju grupu nekā putnu ir spējušas kļūt par lielmugurkaulniekiem gan jaunībā, gan pieaugušā vecumā".
Cilvēki
Cilvēki ir diezgan īpašs gadījums, jo bērns izvirza lielas prasības vecākiem gan pirms, gan pēc piedzimšanas. Ar saviem matiem, zilajām acīm un lielo galvu mazulis izskatās pirmreizējs. Taču tikai dažas no viņa spējām darbojas, un mazulis ir pilnīgi bezpalīdzīgs pats par sevi. Galvenais ir tas, ka smadzeņu garoza vēl nedarbojas pareizi. Joprojām notiek nervu augšana. Pirmajos 18 mēnešos smadzeņu garoza kļūst lielāka un sāk darboties. Tad, apmēram pēc 18 mēnešiem līdz diviem gadiem, zīdainis sāk mācīties valodu, un no tā brīža viņu vairs nav iespējams apturēt.
Ir interesants iemesls, kāpēc smadzenes dzimšanas brīdī nav attīstītākas. Tas ir tāpēc, ka mazuļa galvai (dabisko dzemdību laikā) ir jāiekļūst sievietes dzemdību kanālā, kas ir telpa starp sievietes iegurņa kauliem. Ja tas būtu lielāks, mazuļa galva nevarētu tikt cauri.
Cilvēka metodei ir savas izmaksas. Tā ievērojami samazina vidējo pēcnācēju skaitu, ko var izaudzināt jebkurš pāris.
Meklēt