Ziloņi — lielākie sauszemes zīdītāji: bioloģija, dzīves cikls, uzvedība
Ziloņi ir lielākie dzīvojošie sauszemes zīdītāji. Tie ir izcilas būtnes gan izmēros, gan uzvedībā un intelektā. Lielākais reģistrētais zilonis tika nošauts Angolā 1974. gadā — tas svēra 27 060 mārciņas (apm. 13,5 tonnas) un bija 13 pēdu un 8 collu garš. Ziloņu āda parasti ir pelēka; tās biezums un struktūra palīdz aizsargāt pret saules siltumu, kukaiņiem un brūcēm.
Bioloģija un ķermeņa uzbūve
Ziloņiem ir daudzas īpašas adaptācijas, kas atbalsta viņu lielo izmēru un dzīvesveidu. Trunks jeb snuķis, kas ir deguns un augšlūpa saplūšanas rezultātā, kalpo elpošanai, dzeršanai, barošanai, pieskārieniem un pat instrumentu izmantošanai. Ziloņiem ir arī ilkas — pāra zobi (priekšzobi), kas ir paplašinātas augšžokļa zobu struktūras un tiek izmantotas rakšanai, koku noraušanai un aizsardzībai. Lielajām ausīm ir nozīme gan dzirdēšanā, gan termoregulācijā — plati asinsvadi ausīs palīdz izkliedēt siltumu.
Uzturs: ziloņi ir noēdāji (herbivori). To barība sastāv no zāles, lapām, koku mizas, zaru galiem, augļiem un saknēm. Pieaugušs zilonis var apēst 150–300 kg barības dienā un iztērēt lielu daļu dienas ēdot.
Dzīves cikls un reprodukcija
Pēc piedzimšanas ziloņa teliņš var svērt līdz pat 100 kg (225 mārciņas). Ziloņbērns mātes miesās attīstās 20 līdz 22 mēnešus — tas ir viens no ilgākajiem gestācijas periodiem starp sauszemes dzīvniekiem. Neviens cits sauszemes dzīvnieks pirms piedzimšanas neattīstās tik ilgi.
Dzīves posmi: teļš (jaundzimušais un pirmajos gados), jaunsdzīvnieks (spēku un prasmju apgūšana), pusaudzis/subadults (sajūtu un sociālo attīstību), pieaugušais (reproduktīvais periods) un vecais (samazināta aktivitāte, bet bieži ar lielu sociālo pieredzi). Ziloņiem dzīves ilgums dabā var sasniegt 60–70 gadus.
Dzimumgatavība iestājas atšķirīgi: mātēm parasti ap 10–12 gadu vecumu, bet vīriešiem bieži vēlāk (ap 12–15 gadiem vai vairāk). Mātēm dzemdību intervāls parasti ir 4–6 gadi, jo ilgs laiks paiet līdz mazuļa aprūpei un mātes atjaunošanai. Laktācijas periods var ilgt vairākus gadus; bieži mazuļi ir atkarīgi no mātes un mātes grupas atbalsta.
Uzvedība un sociālā struktūra
Savvaļā ziloņiem ir ciešas ģimenes attiecības. Viņu sociālā struktūra parasti ir matriarhāla — grupu vada vecākā un pieredzējušākā māte (matriarhs). Šīs ģimenes vienības var sastāvēt no mātes, viņas meitām un to pēcnācējiem. Vīrieši biežāk dzīvo atsevišķi vai mazākās, nestabilās grupās, īpaši pieaugušā vecumā.
Ziloņiem ir izteikta sadarbība un rūpes par citiem grupas locekļiem; bieži redzama "allomother" uzvedība, kad citas mātītes palīdz aprūpēt teļus. Viņi parāda arī sēru uzvedību — pieminot vai ilgstoši apciemojot mirušu biedru līķi.
Ziloņi "sarunājas" viens ar otru ar ļoti klusām skaņām. Vairums ziloņu skaņu ir tik zemas, ka cilvēki tās nespēj sadzirdēt — tās ir infraskaņas frekvencēs, kuras var ceļot lielus attālumus, ļaujot ziloņiem sazināties kilometru attālumā. Papildus skaņas komunikācijai ziloņi izmanto arī ķermeņa valodu, pieskārienus, smaržu signālus un zemes vibrācijas (seismisko komunikāciju).
Aizsardzība un uzvedības elementi: ziloņiem ir spēcīga, bieza āda, kas sniedz aizsardzību; tie arī izmanto smiltis un dubļus, lai pārklātu ādu un aizsargātu to no saules un parazītiem. Peldes un ūdens laizīšana ir gan atvēsināšanās, gan aizsardzības līdzeklis. Starp ziloņiem novērojama arī liela intelekta un problēmrisināšanas spēja — viņi lieto instrumentus, var mācīties, atcerēties ūdens vietas un migrācijas ceļus, ko nodod no paaudzes paaudzē.
Draudi un aizsardzība
Galvenie ziloņu draudi ir buļļu medības (trofeju medības un nelegālais tirdzniecība ar ivu), biotopu zudums un cilvēka–ziloņa konflikti, kad ziloņi iekļūst lauksaimniecības teritorijās. Pasaules mērogā intensīvas medības un habitata fragmentācija ir samazinājušas ziloņu populācijas. Tā rezultātā vairākas ziloņu populācijas tiek stingri aizsargātas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un nacionālajiem konservācijas pasākumiem.
Konservācijas pasākumi iekļauj: aizsardzības zonas un nacionālos parkus, pretivarošanas un izglītošanas programmas, humānus risinājumus cilvēka–ziloņa konfliktu mazināšanai un starptautisku sadarbību pret nelegālo ivara tirdzniecību. Veiksmīgas aizsardzības aktivitātes var palīdzēt saglabāt gan ziloņu populācijas, gan ekosistēmas, kurās tie ir svarīgi — piemēram, sēklu izplatībā un habitatā formēšanā.
Apkopojot — ziloņi ir sarežģītas, sociālas un intelektuālas būtnes ar unikālām bioloģiskām īpašībām. Lai nodrošinātu viņu pastāvēšanu nākotnē, nepieciešama izpratne, ilgtspējīga apsaimniekošana un globāla sadarbība.
Āfrikas zilonis (Loxodonta africana) Luangas nacionālajā parkā, Zambijā.
Āfrikas zilonis (Loxodonta africana) Luangas nacionālajā parkā, Zambijā.
Fiziskais apraksts
Pastāv divas dzīvās ziloņu ģintis. Tās ir Āfrikas ziloņi Loxodonta africanus un Āzijas ziloņi Elephas maximus.
Bagāžnieks
Ziloņa redzamākā daļa ir stumbrs. Stumbrs ir ļoti garš deguns, kas veidots no augšējās lūpas. Zilonis izmanto savu stumbru, lai satvertu priekšmetus, piemēram, pārtiku. Lai gan pārējā ziloņa āda ir stipra un bieza, tā stumbrs ir ļoti mīksts un jutīgs. Ziloņi izvairās no akāciju kokiem, kuros aug simbiotiskās skudras, jo tās var iekost ziloņa stumbra iekšpusē.
Zobi
Ziloņiem ir arī ilkņi. Kļi ir lieli zobi, kas izaug no augšžokļa. Daudz ziloņkaula iegūst no ziloņu ilkņiem. Ziloņkaula tirgotāji nogalināja daudzus ziloņus, tāpēc tagad to medības ir aizliegtas. Ziloņi izmanto arī stumbrus, kad tie trīc. Zilonis parasti stāv nekustīgi, paceļ stumbru un pūš. Tas ir signāls citiem ziloņiem un savvaļas dzīvniekiem.
Āfrikas ziloņi ir lielāki, un tiem ir lielākas ausis. Tie ir ganiņi, kas joprojām diezgan daudz mielojas: ēd lapas, zarus un zāli. Šīm lielajām ausīm ir daudz vēnu, pa kurām asinis plūst pa visu ķermeni. Biologi uzskata, ka caur ausīm plūstošās asinis palīdz Āfrikas ziloņiem atvēsināties. Āfrikā ir karstāks laiks nekā Āzijā, tāpēc ziloņiem ir grūti atvēsināties. Āfrikas ziloņu mātītēm ir ilkņi, bet Āzijas ziloņu mātītēm to nav. Āfrikas ziloņiem mugurā ir zema vieta. Āfrikas ziloņiem stumbra galā ir divi "pirksti", bet Āzijas ziloņiem ir tikai viens. Indijas ziloņi ēd galvenokārt zāli.
Zāle nodilina zobus, jo tajā ir augsta silīcija dioksīda koncentrācija un tā ir ļoti abrazīva. Ziloņi zobus izmanto secīgi, nevis visus uzreiz. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī katrā žoklī ir tikai viens zobs, kopā četri.
Kopumā tiem ir 24 zobi: 12 priekšējie zobi, ko sauc par premolāriem, un 12 pakaļējie zobi, ko sauc par molāriem. Kad nolietojas pēdējais molārs, zilonis nomirst, jo nevar ēst. Tie var nodzīvot aptuveni 70 gadus. Taču zoodārzā vai cirkā cilvēki var uzturēt ziloņus dzīvus, barojot tos ar mīkstu barību.
Daži Āfrikas ziloņi dzīvo savannās, bet citi - mežos. Mūsdienās daudzi cilvēki domā, ka tās ir dažādas sugas. Zinātnieki meža grupu nosauca par Loxodonta cyclotis, bet savannas grupu - par Loxodonta africanus.
Fiziskais apraksts
Pastāv divas dzīvās ziloņu ģintis. Tās ir Āfrikas ziloņi Loxodonta africanus un Āzijas ziloņi Elephas maximus.
Bagāžnieks
Ziloņa redzamākā daļa ir stumbrs. Stumbrs ir ļoti garš deguns, kas veidots no augšējās lūpas. Zilonis izmanto savu stumbru, lai satvertu priekšmetus, piemēram, pārtiku. Lai gan pārējā ziloņa āda ir stipra un bieza, tā stumbrs ir ļoti mīksts un jutīgs. Ziloņi izvairās no akāciju kokiem, kuros aug simbiotiskās skudras, jo tās var iekost ziloņa stumbra iekšpusē.
Zobi
Ziloņiem ir arī ilkņi. Kļi ir lieli zobi, kas izaug no augšžokļa. Daudz ziloņkaula iegūst no ziloņu ilkņiem. Ziloņkaula tirgotāji nogalināja daudzus ziloņus, tāpēc tagad to medības ir aizliegtas. Ziloņi izmanto arī stumbrus, kad tie trīc. Zilonis parasti stāv nekustīgi, paceļ stumbru un pūš. Tas ir signāls citiem ziloņiem un savvaļas dzīvniekiem.
Āfrikas ziloņi ir lielāki, un tiem ir lielākas ausis. Tie ir ganiņi, kas joprojām diezgan daudz mielojas: ēd lapas, zarus un zāli. Šīm lielajām ausīm ir daudz vēnu, pa kurām asinis plūst pa visu ķermeni. Biologi uzskata, ka caur ausīm plūstošās asinis palīdz Āfrikas ziloņiem atvēsināties. Āfrikā ir karstāks laiks nekā Āzijā, tāpēc ziloņiem ir grūti atvēsināties. Āfrikas ziloņu mātītēm ir ilkņi, bet Āzijas ziloņu mātītēm to nav. Āfrikas ziloņiem mugurā ir zema vieta. Āfrikas ziloņiem stumbra galā ir divi "pirksti", bet Āzijas ziloņiem ir tikai viens. Indijas ziloņi ēd galvenokārt zāli.
Zāle nodilina zobus, jo tajā ir augsta silīcija dioksīda koncentrācija un tā ir ļoti abrazīva. Ziloņi zobus izmanto secīgi, nevis visus uzreiz. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī katrā žoklī ir tikai viens zobs, kopā četri.
Kopumā tiem ir 24 zobi: 12 priekšējie zobi, ko sauc par premolāriem, un 12 pakaļējie zobi, ko sauc par molāriem. Kad nolietojas pēdējais molārs, zilonis nomirst, jo nevar ēst. Tie var nodzīvot aptuveni 70 gadus. Taču zoodārzā vai cirkā cilvēki var uzturēt ziloņus dzīvus, barojot tos ar mīkstu barību.
Daži Āfrikas ziloņi dzīvo savannās, bet citi - mežos. Mūsdienās daudzi cilvēki domā, ka tās ir dažādas sugas. Zinātnieki meža grupu nosauca par Loxodonta cyclotis, bet savannas grupu - par Loxodonta africanus.
Evolūcija
Ziloņi ir attāli radinieki jūras govīm, kas ir lieli ūdens zīdītāji. Agrīnie priekšteči paleocēnā un eocēnā bija mazi, daļēji ūdens dzīvnieki. Līdz miocenam izveidojās vairākas lielu, galvenokārt mežos dzīvojošu ziloņu grupas - gomfotēras un deinotēras. To zobi ir maz nolietoti, kas liecina par to, ka viņu uzturā bija mīksta, nešķīstoša meža veģetācija.
Mūsdienu ziloņi - Elephantidae dzimta - attīstījās no gomfotērām, kad klimats pliocēna un pleistocēna laikā kļuva vēsāks un sausāks. Tajā ietilpst mamuts un mastodons, kā arī mūsdienu ziloņi.
Gomfotēras pastāvēja ilgu laiku, un mūsdienu cilvēks tās medīja. Mainījās augu resursi, samazinoties mežu skaitam un paplašinoties pļavām. Tas deva priekšroku specializētiem zālēdājiem, nevis universālistiem. Šīs izmaiņas barības piedāvājumā bija viens no faktoriem, kas Dienvidamerikā pleistocēna beigās piespieda gomfotēras iznīkt. Iespējams, ka atlikušās populācijas iznīka klimata pārmaiņu un/vai cilvēku plēsēju dēļ aptuveni holocēna perioda beigās.
Mūsdienu ziloņiem (īpaši Indijas ziloņiem) ir svarīgi tas, ka tie ēd zāli - tie galvenokārt ir ganītāji, nevis mednieki. Salīdzinot ar gomfotērām, mūsdienu ziloņu zobi ir diezgan atšķirīgi.
Evolūcija
Ziloņi ir attāli radinieki jūras govīm, kas ir lieli ūdens zīdītāji. Agrīnie priekšteči paleocēnā un eocēnā bija mazi, daļēji ūdens dzīvnieki. Līdz miocenam izveidojās vairākas lielu, galvenokārt mežos dzīvojošu ziloņu grupas - gomfotēras un deinotēras. To zobi ir maz nolietoti, kas liecina par to, ka viņu uzturā bija mīksta, nešķīstoša meža veģetācija.
Mūsdienu ziloņi - Elephantidae dzimta - attīstījās no gomfotērām, kad klimats pliocēna un pleistocēna laikā kļuva vēsāks un sausāks. Tajā ietilpst mamuts un mastodons, kā arī mūsdienu ziloņi.
Gomfotēras pastāvēja ilgu laiku, un mūsdienu cilvēks tās medīja. Mainījās augu resursi, samazinoties mežu skaitam un paplašinoties pļavām. Tas deva priekšroku specializētiem zālēdājiem, nevis universālistiem. Šīs izmaiņas barības piedāvājumā bija viens no faktoriem, kas Dienvidamerikā pleistocēna beigās piespieda gomfotēras iznīkt. Iespējams, ka atlikušās populācijas iznīka klimata pārmaiņu un/vai cilvēku plēsēju dēļ aptuveni holocēna perioda beigās.
Mūsdienu ziloņiem (īpaši Indijas ziloņiem) ir svarīgi tas, ka tie ēd zāli - tie galvenokārt ir ganītāji, nevis mednieki. Salīdzinot ar gomfotērām, mūsdienu ziloņu zobi ir diezgan atšķirīgi.
Izmanto
Cilvēki ir izmantojuši ziloņus dažādām lietām. Kartāgiešu ģenerālis Hanibals, cīnoties pret romiešiem, pārveda dažus ziloņus pāri Alpiem. Viņš, iespējams, izmantoja Ziemeļāfrikas ziloņus, kas mūsdienās vairs nedzīvo. Tas bija mazāks par citiem Āfrikas ziloņiem. Ziloņus izmanto tūristi izbraucieniem.
Cilvēki ir izmantojuši Indijas ziloņus, lai pārvietotos un izklaidētos. Tie ir daudzos cirkos. Siamieši, indieši un citi dienvidāzijas iedzīvotāji tos izmantoja vairākām lietām. Viņi karoja armijās un apspieda noziedzniekus. Viņi veica arī smagus darbus, piemēram, cēla kokus un pārcēla baļķus.
Tomēr cilvēki nekad nav pieradinājuši ziloņus. Pieradināti dzīvnieki ir pieradināti, un tiem ir mazuļi, kurus kontrolē cilvēks. Ziloņu tēviņš riesta laikā ir bīstams un grūti kontrolējams. Šo stāvokli sauc par musth. Lielākā daļa cilvēku izmantoto ziloņu ir sieviešu kārtas, izņemot tos, kurus izmanto karā. Kaujā ziloņu mātītes bēg no tēviņiem, tāpēc armijām bija vajadzīgi tēviņi. Ziloņus izmanto tūristi izjādēm.
Bombejas iedzīvotājs jāj uz ziloņa.
Izmanto
Cilvēki ir izmantojuši ziloņus dažādām lietām. Kartāgiešu ģenerālis Hanibals, cīnoties pret romiešiem, pārveda dažus ziloņus pāri Alpiem. Viņš, iespējams, izmantoja Ziemeļāfrikas ziloņus, kas mūsdienās vairs nedzīvo. Tas bija mazāks par citiem Āfrikas ziloņiem. Ziloņus izmanto tūristi izbraucieniem.
Cilvēki ir izmantojuši Indijas ziloņus, lai pārvietotos un izklaidētos. Tie ir daudzos cirkos. Siamieši, indieši un citi dienvidāzijas iedzīvotāji tos izmantoja vairākām lietām. Viņi karoja armijās un apspieda noziedzniekus. Viņi veica arī smagus darbus, piemēram, cēla kokus un pārcēla baļķus.
Tomēr cilvēki nekad nav pieradinājuši ziloņus. Pieradināti dzīvnieki ir pieradināti, un tiem ir mazuļi, kurus kontrolē cilvēks. Ziloņu tēviņš riesta laikā ir bīstams un grūti kontrolējams. Šo stāvokli sauc par musth. Lielākā daļa cilvēku izmantoto ziloņu ir sieviešu kārtas, izņemot tos, kurus izmanto karā. Kaujā ziloņu mātītes bēg no tēviņiem, tāpēc armijām bija vajadzīgi tēviņi. Ziloņus izmanto tūristi izjādēm.
Bombejas iedzīvotājs jāj uz ziloņa.
Statuss šodien
Gan Āfrikas, gan Āzijas ziloņi ir apdraudētas sugas.
Āfrikas ziloņi ir tiesiski aizsargāti visās valstīs, kurās tie ir sastopami. Tomēr 70 % to areāla atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām. Dažās teritorijās, veicot aizsardzības pasākumus, ziloņu skaits ir palielinājies. Vietējo ziloņu skaitu var kontrolēt, izmantojot kontracepciju vai pārvietojot tos uz citām vietām. Liela mēroga izkaušana (likumīga nogalināšana) tika pārtraukta 1988. gadā, kad Zimbabve pārtrauca to darīt. Ziloņu un to produktu (ziloņkaula, gaļas) tirdzniecība 1989. gadā tika atzīta par nelikumīgu. Botsvānā, Namībijā un Zimbabvē 1997. gadā ziloņiem tika piešķirts II pielikuma statuss (kas ļauj ierobežot tirdzniecību), bet 2000. gadā - Dienvidāfrikā. Dažās valstīs ir atļautas dzīvnieku sporta medības: Botsvānā, Kamerūnā, Gabonā, Mozambikā, Namībijā, Dienvidāfrikā, Dienvidāfrikā, Tanzānijā, Zambijā un Zimbabvē ir noteiktas ziloņu trofeju eksporta kvotas. IUCN lēš, ka 2012. gadā kopumā ir aptuveni 440 000 īpatņu.
Kopējā Āzijas ziloņu populācija ir aptuveni 40 000-50 000 (aptuvenas aplēses). Aptuveni puse populācijas ir Indijā. Lai gan kopumā Āzijas ziloņu skaits samazinās, jo īpaši Dienvidaustrumāzijā, Rietumgata reģionā populācija, iespējams, palielinās.
Statuss šodien
Gan Āfrikas, gan Āzijas ziloņi ir apdraudētas sugas.
Āfrikas ziloņi ir tiesiski aizsargāti visās valstīs, kurās tie ir sastopami. Tomēr 70 % to areāla atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām. Dažās teritorijās, veicot aizsardzības pasākumus, ziloņu skaits ir palielinājies. Vietējo ziloņu skaitu var kontrolēt, izmantojot kontracepciju vai pārvietojot tos uz citām vietām. Liela mēroga izkaušana (likumīga nogalināšana) tika pārtraukta 1988. gadā, kad Zimbabve pārtrauca to darīt. Ziloņu un to produktu (ziloņkaula, gaļas) tirdzniecība 1989. gadā tika atzīta par nelikumīgu. Botsvānā, Namībijā un Zimbabvē 1997. gadā ziloņiem tika piešķirts II pielikuma statuss (kas ļauj ierobežot tirdzniecību), bet 2000. gadā - Dienvidāfrikā. Dažās valstīs ir atļautas dzīvnieku sporta medības: Botsvānā, Kamerūnā, Gabonā, Mozambikā, Namībijā, Dienvidāfrikā, Dienvidāfrikā, Tanzānijā, Zambijā un Zimbabvē ir noteiktas ziloņu trofeju eksporta kvotas. IUCN lēš, ka 2012. gadā kopumā ir aptuveni 440 000 īpatņu.
Kopējā Āzijas ziloņu populācija ir aptuveni 40 000-50 000 (aptuvenas aplēses). Aptuveni puse populācijas ir Indijā. Lai gan kopumā Āzijas ziloņu skaits samazinās, jo īpaši Dienvidaustrumāzijā, Rietumgata reģionā populācija, iespējams, palielinās.
Taksonomija
- Loxodonta: Āfrikas ziloņi
- Āfrikas krūmu zilonis, Loxodonta africana
- Āfrikas meža zilonis, Loxodonta cyclotis
- Elephas ģints: Eirāzijas ziloņi
- Āzijas zilonis, Elephas maximus
Taksonomija
- Loxodonta: Āfrikas ziloņi
- Āfrikas krūmu zilonis, Loxodonta africana
- Āfrikas meža zilonis, Loxodonta cyclotis
- Elephas ģints: Eirāzijas ziloņi
- Āzijas zilonis, Elephas maximus
Ģimenes dzīve
Ziloņu mātītei ik pēc četriem vai pieciem gadiem piedzimst viens mazulis (saukts par "teliņu"). Teļi piedzimst 85 cm augsti un sver aptuveni 120 kg. Ziloņu grūsnība ilgst aptuveni 22 mēnešus. Cita ziloņa mātīte bieži vien paliek kopā ar jauno māti, līdz piedzimst tās mazulis. Jaundzimušais zilonēns bieži spēj nostāties pusstundas laikā pēc piedzimšanas. Ziloņu mātes savus mazuļus maigi pieskaras ar saviem stumbriem. Mazulim ir nepieciešams gads vai vairāk, lai kontrolētu savu stumbru un iemācītos tā daudzos izmantošanas veidus.
Ziloņu mazuļi pirmos divus dzīves gadus ir zīdīti. Pēc piedzimšanas pirmais, ko mazulis dara, ir klaiņošana, meklējot mātes pienu. Katru dienu tas izdzer apmēram 10 litrus piena.
Ģimenes dzīve
Ziloņu mātītei ik pēc četriem vai pieciem gadiem piedzimst viens mazulis (saukts par "teliņu"). Teļi piedzimst 85 cm augsti un sver aptuveni 120 kg. Ziloņu grūsnība ilgst aptuveni 22 mēnešus. Cita ziloņa mātīte bieži vien paliek kopā ar jauno māti, līdz piedzimst tās mazulis. Jaundzimušais zilonēns bieži spēj nostāties pusstundas laikā pēc piedzimšanas. Ziloņu mātes savus mazuļus maigi pieskaras ar saviem stumbriem. Mazulim ir nepieciešams gads vai vairāk, lai kontrolētu savu stumbru un iemācītos tā daudzos izmantošanas veidus.
Ziloņu mazuļi pirmos divus dzīves gadus ir zīdīti. Pēc piedzimšanas pirmais, ko mazulis dara, ir klaiņošana, meklējot mātes pienu. Katru dienu tas izdzer apmēram 10 litrus piena.
Dažādi
Taizemē baltos ziloņus uzskata par svētiem.
Slavenākais izdomātais zilonis ir Dumbo. Tas ir lidojošs zilonis Disneja filmā. Ziloņa bērns ir viens no Rūdjarda Kiplinga stāstiem.
Ganeša hinduismā ir gudrības dievs. Viņam ir ziloņa galva.
Zilonis ir ASV Republikāņu partijas simbols. Tas ir kā Demokrātu partijas ēzelis. Pirmais, kurš izmantoja ziloni kā Republikāņu partijas simbolu, bija Tomass Nasts. Viņš to izdarīja Harper's Weekly karikatūrā 1874. gadā.
Dažādi
Taizemē baltos ziloņus uzskata par svētiem.
Slavenākais izdomātais zilonis ir Dumbo. Tas ir lidojošs zilonis Disneja filmā. Ziloņa bērns ir viens no Rūdjarda Kiplinga stāstiem.
Ganeša hinduismā ir gudrības dievs. Viņam ir ziloņa galva.
Zilonis ir ASV Republikāņu partijas simbols. Tas ir kā Demokrātu partijas ēzelis. Pirmais, kurš izmantoja ziloni kā Republikāņu partijas simbolu, bija Tomass Nasts. Viņš to izdarīja Harper's Weekly karikatūrā 1874. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ziloņi?
A: Ziloņi ir lieli pelēki dzīvnieki ar lielām ausīm, gariem deguniem un baltiem ilkņiem. Tie ir lielākie dzīvojošie sauszemes zīdītāji.
J: Kāds ir lielākais jebkad reģistrētais zilonis?
A: Lielākais jebkad reģistrētais zilonis bija 1974. gadā Angolā nošautais zilonis. Tas svēra 27 060 mārciņas (12,25 tonnas) un bija 13 pēdu un 8 collu (4,17 m) garš.
Jautājums: Cik sver ziloņa mazulis piedzimšanas brīdī?
A: Ziloņa teliņš piedzimstot var svērt līdz pat 100 kg (225 mārciņas).
Jautājums: Cik ilgi ziloņa teliņš attīstās mātes iekšienē?
A: Ziloņa teliņš mātes iekšienē attīstās 20 līdz 22 mēnešus, kas ir ilgāk nekā jebkura cita sauszemes dzīvnieka.
J: Kā savvaļas ziloņi izturas viens pret otru?
A: Savvaļas ziloņiem ir ciešas ģimenes attiecības, un to izturēšanās veidu pret citiem ziloņiem cilvēkiem ir grūti saprast.
J: Kā ziloņi sazinās savā starpā?
A: Ziloņi "sarunājas" savā starpā ar ļoti klusām skaņām, no kurām lielāko daļu cilvēki nespēj sadzirdēt. Taču ziloņi šīs skaņas var dzirdēt tālu.
J: Kāda veida āda ir ziloņiem?
A: Lai sevi pasargātu, ziloņiem ir spēcīga, ādai raksturīga āda.
