Deinotherium bija liels ziloņveidīgais, radniecīgs mūsdienu ziloņiem. Ievērojami ir to īsie stumbri un uz leju izliektie ilkņi. Vārds “Deinotherium” no grieķu valodas nozīmē “briesmīgais zvērs”.
Pastāvēja vairākas Deinotherium sugas, kas apdzīvoja Āfrikas, Āzijas un Eiropas daļas. Deinotherium bija lielāki par mūsdienu ziloņiem — daži indivīdi, visticamāk, sasniedza apmēram 3–4 metru plecu augstumu un svēra vairākas tonnas. Piemēram, zināmas sugas ir Deinotherium giganteum, Deinotherium proavum un Āfrikas formas, ko bieži sauc par Deinotherium bozasi.
Ķermeņa uzbūve un ilkņu īpašības
Deinotherium raksturoja masīvs ķermenis, garas kājas ar kolonnveida kauliem un liela galvaskauss ar nospiestu deguna atveri — tas liecina, ka stumbrs bija īsāks nekā mūsdienu ziloņiem. Vispārīgi pieņemts, ka ilkņi piederēja apakšžoklim un bija izteikti izliekti uz leju, kas to izskatu padarīja atšķirīgu no citiem proboscidejiem.
Par ilkņu izmantošanu ir vairākas hipotēzes: iespējams, tie kalpoja, lai raktu un izraktu pazemes augu daļas (saknes, bumbuļus), lai nolauztu un pievilktu zarus, notīrītu mizu no koku stumbriem vai pat kā sociālas izrādīšanās rīks. Nav vienas viennozīmīgas atbildes — fosilijas un zobu nolietojuma analīze sniedz atbalstu dažādām funkcionālām iespējamībām.
Barošanās, dzīvotne un laika periods
Deinotherium galvenokārt bija lapēdāji (browseri): to zobi un žokļu anatomija liecina, ka tie barojās ar mīkstu lapu veģetāciju, krūmiem un koku zariem, bieži pie ūdenstilpēm un purviem. Šie dzīvnieki pastāvēja no miocēna līdz agrā pleistocēna laikmetam — aptuveni pirms 20 līdz 2 miljoniem gadu — un to izplatība mainījās atkarībā no klimata un vegetācijas izmaiņām.
Fosilijas un līdzdzīvošana ar citiem organismiem
Deinotherium fosilijas atrastas daudzviet Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Āfrikas atradnēs ir vietas, kur vienlaikus tika atklātas arī agrīno hominīdu vai citu hominīdu radinieku atliekas — tas liecina, ka saskare ar pirmatnējiem cilvēka priekštečiem varēja notikt plašākā ģeogrāfiskā un ekoloģiskā kontekstā.
Izmiršana
Deinotheriidu izmiršana saistīta ar plašākām klimatiskajām izmaiņām un biotopu pārvērtībām, kad atklājās, ka plānoiežu un mežu teritorijas, uz kurām paļāvās lapēdāji, samazinājās. Konkurence ar citiem proboscidejiem un pārtikas pieejamības izmaiņas varēja būt nozīmīgi faktori to izzušanā.
Deinotherium ir svarīgs piemērs tam, cik plaša un daudzveidīga bija proboscideju grupa pirms mūsdienu ziloņu evolūcijas — to atlikumi palīdz izprast paleoekoloģiju, klimata pārmaiņas un savstarpējās attiecības starp lielajiem zālēdājiem un agrīnajām cilvēkresursu izmantošanas iespējām.