Dikraeozārs — neliels sauropodu dzimtas pārstāvis no Tendaguru, Tanzānija
Dikraeozārs — neliels sauropods no Tendaguru, Tanzānija. Uzzini par tā unikālajām īpašībām, fosilijām un ekoloģiju Tendaguru klintīs.
Dikraeozaurs bija neliels, īsneckains sauropods, kas izcēlās ar vairākām anatomiskām īpatnībām, salīdzinot ar tipiskajiem garā kakla un astes sauropodiem. Tā nosaukums attiecas uz neparasto muguras skriemeļu uzbūvi — skriemeļu mugurdaļas izaugumi bieži bija sadalīti vai izteikti izstiepti, radot raksturīgas "roga" vai "šķautnes" formas. Kopumā šiem dinozauriem bija īsāks kakls, īsāka aste, proporcionāli lielāka galva un garāki nervu izaugumi (neural spines) gar kaklu un muguru nekā daudzām citām sauropodu grupām.
Salīdzinājumā ar brahiosauriem un citiem lielajiem sauropodiem, dikraeozauriem bija vieglāka skeleta konstrukcija — skriemeļos bija attīstīts kaulains statņu režģis un daļēja pneimatizācija (gaisa dobumi), kas ļāva samazināt ķermeņa svaru, nezaudējot izturību. Šī konstrukcija kopā ar īsāku kaklu liecina, ka viņi barojās galvenokārt no zemākiem veģetācijas slāņiem un izmantoja atšķirīgas barošanās stratēģijas nekā garākacakla sauropodi.
Dzīvnieka garums, balstoties uz atrastajiem skeleta fragmentiem, tiek lēsts aptuveni 8–10 metru robežās, padarot to ievērojami mazāku par milzīgajiem brahiosauriem vai titānosauriem. Neskatoties uz relatīvi nelielo izmēru, Dikraeozaurs bija masīva, spēcīga būve ar stiprām kājām, kas ļāva pārvietoties un atbalstīt ķermeņa svaru.
Dikraeozaura fosilijas pirmoreiz atklāja 1914. gadā Tanzānijas Tendaguru klintīs — bagātīgā dinozauru atklāšanas vietā, kur atrasti arī citi iespaidīgi paraugi, piemēram, žirafatitāns un kentrozaurs. Tendaguru faunas sastāvs rāda, ka tajā pašā ekosistēmā dzīvoja gan ļoti lieli, gan relatīvi nelieli sauropodi; izmēru un morfoloģijas atšķirības, visticamāk, atspoguļo barošanās nišas diferenciāciju — dažādas sugas pārlūkoja veģetāciju dažādos augstumos un veidos, līdz ar to konkurence starp tām bija samazināta.
Zinātniskie apraksti un rekonstruēšanas darbi šādus atradumus padara par svarīgu avotu, lai izprastu sauropodu daudzveidību, ekoloģiju un evolūciju. Dikraeozauru grupa (Dicraeosauridae) ietver vairākus radniecīgus ģintis piemērus no dažādām zemēm, kas palīdz salīdzināt morfoloģiskās adaptācijas, piemēram, īsāka kakla attīstību un neparasto mugurkaula izaugumu funkcijas (aizsardzība, termoregulācija vai sociāla rādīšana), par kurām turpinās diskusijas paleontoloģijā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir dikraeozaurs?
A: Dikraeozaurs bija neliels sauropods, kam bija dažas fiziskas atšķirības no pārējiem dzimtas pārstāvjiem.
J: Kādas fiziskās atšķirības bija dikraeozauriem?
A: Dikraeozauriem bija īsākas astes, lielākas galvas un garāki nervu mugurkauli gar kaklu un muguru.
J: Kur tika atrastas dikreaozauru fosilijas?
A: Dikraeozaura fosilijas ir atrastas Tendaguru kalna klintīs Tanzānijā.
J: Kādas citas fosilijas ir atrastas tajās pašās klintīs, kur dikraeozaurs?
A: Šajos iežos atrastas arī žirafatitāna un kentrozaura fosilijas.
J: Kā sauropodi samazināja savu svaru?
A.: Sauropodi samazināja svaru, pateicoties mugurkauliem, kas veidoja kaulainu balstu režģi, ko izmantoja, lai samazinātu svaru un maksimāli izturētu slodzi.
J: Kāda nozīme ir izmēru atšķirībai starp dikraeozauru, žirafatitānu un kentrozauro?
A: Izmēru atšķirība liecina, ka tie, iespējams, būtu pārlūkojuši veģetāciju dažādos līmeņos, kas ļāva tiem līdzāspastāvēt bez būtiskas konkurences.
J: Kad tika atklāta pirmā dikraeozaura fosilija?
A: Pirmā dikraeozaura fosilija tika atrasta 1914. gadā.
Meklēt