Dikinodonti (Dicynodontia) — izmiruši zālēdāju terapsīdi un fosilijas
Dikinodonti (Dicynodontia) — izmiruši zālēdāju terapsīdi: fosilijas, vairāk nekā 70 ģintis, ķermeņa uzbūve un izdzīvošana no augšējā triasa līdz krīta periodam.
Dicynodontia ir izmirušo dzīvnieku apakšgrupa, ko sauc par terapsīdiem. Tie bija mazi vai lieli zālēdāji (augēdāji) ar diviem ilkņiem; "dicynodont" nozīmē "divi suņu zobi". Tie ir arī visveiksmīgākie un daudzveidīgākie no terapsīdiem, kas nav zīdītājdzīvnieki, un ir zināmas vairāk nekā 70 ģintis (veidi).
Visiem tiem bija vienāds ķermeņa pamatplāns. Tie bija būvēti kā mazi tanki ar izturīgām kājām katrā stūrī. Tie nebija ātri pārvietojami, bet acīmredzami bija spēcīgi un dzīvoja grupās, līdzīgi kā daudzi augēdāji mūsdienās. Viņu ķermeņa forma bija līdzīga dažiem mūsdienu zīdītāju tipiem, piemēram, cūkām un degunradžiem.
Polijā atrastās fosilijas liecina, ka dikinodonti ir saglabājušies vismaz līdz aptuveni 200 miljoniem gadu (augšējais triass). Seši Austrālijā (Kvīnslendā) atrasti fosilo galvaskausa kaulu fragmenti var liecināt, ka dikinodonti reģionā, ko dēvē par dienvidu Gondvānu, izdzīvoja daudz ilgāk - līdz aptuveni 150 miljoniem gadu (krīta periods).
Dikinodontiem piederēja terapsīdu grupa, bet tie nebija zīdītāju priekšteči. Grupa, kas pārtapa par zīdītājiem, bija cynodonti.
Izskats un īpatnības
Dicynodonti parasti bija īssnāji, ar spēcīgu, plata krūšu daļu un īsām, robustām ekstremitātēm. Viņiem bija ciets keratinizēts knābis līdzīgs putnu vai bruņurupuča knābim, kas bija piemērots vzdīt augus un plēst mīkstus augu audus. Lielākajai daļai sugu bija tikai pa diviem izteiktiem ilkņiem (tuskiem) vai tie bija zudumā; pārējie zobi bija ļoti redukēti vai pilnībā pazuduši. Dažām sugām redzama īpaša žokļa kustība (palinal kustība), kas ļāva žoklim bīdīties atpakaļ un uz priekšu, efektīvāk sasmalcinot augu barību.
Izmēri un daudzveidība
Dicynodontu izmēri svārstījās ievērojami — no maziem formātiem (dažiem mazākiem par metru garumā) līdz kupliem dzīvniekiem, kas sasniedza vairākus metrus garumā un smagumu līdz dažiem simtiem kilogramu. Šī grupa ietver dažādas morfoloģijas: zemu, platu ķermeni līdz augstākām, garīgākām formām. Starp plaši pazīstamām ģintīm ir Lystrosaurus, Dicynodon un Kannemeyeria, kas ilustrē dažādas adaptācijas un ekoloģiskās nišas.
Dzīvesveids un ekoloģija
Dicynodonti bija izteikti zālēdāji. Viņu knābis kopā ar spēcīgajiem žokļiem un mutes anatomiju ļāva apstrādāt cietāku augu materiālu, piemēram, stublājus un zāles priekštečus. Lielas sugas, iespējams, barojās ar zemu augošu vegetāciju, kamēr mazākas varēja tīrīt sūnas un zāles. Fosilās atradnes, kurās konstatēti daudzi indivīdi vienā vietā, liecina par iespējamu sociālu dzīves veidu — grupas vai barus. Dažas fosilijas norāda uz iespējamu rakšanas vai rakšanas dzīvesveidu.
Ģeogrāfiskā un laika izplatība
Dicynodonti dominēja daudzās dienvidu un tropisko platuma joslu ekosistēmās Permas un Triasa periodā. Tie atrasti Āfrikā, Antarktīdā, Indijā, Austrālijā, Eiropā un Ziemeļamerikā, kas liecina par plašu ģeogrāfisku izplatību, īpaši uz superkontinenta Pangeja un dienvidu Gondvānas. Fosilijas liecina, ka grupa attīstījās vidējā Permā un kļuva ļoti izplatīta pēc Permas beigās notikušās masu izmiršanas, kad daudzas citas formas izzuda.
Fosilijas atradumi un nozīmīgākie pierādījumi
Bagātīgas dicynodontu fosīliju krātuves un kaulu guvumi sniedz informāciju par to anatīmiju un dzīvesveidu. Daudzas vietas, īpaši Permas–Triasa slāņos, satur lielu skaitu labi saglabājušos galvaskausu un skeletu. Piemēram, Lystrosaurus ir atrodams milzīgos skaitļos pēc Permas izmiršanas, kas padara to par svarīgu rādītāju ekoloģiskajai atjaunošanai pēc katastrofām.
Izmiršana un iespējamā ilgdzīvošana
Kaut arī lielākā daļa dicynodontu izzuda līdz triasa beigām vai agrā juras periodā, pastāv debates par to, cik ilgi grupa saglabājās dažos reģionos. Atrastie Polijas fosiliju slāņi liecina par izdzīvošanu līdz augšējam triasam (augšējais triass), un Austrālijas fragmenti (Kvīnslendā) ir interpretēti kā iespējamais pierādījums par vēl ilgāku izdzīvošanu dienvidu Gondvānas, reģionā līdz krīta periodam. Tomēr šie agrākie apgalvojumi ir pretrunīgi un prasa papildu pārbaudes un datēšanu, lai apstiprinātu vai noliegtu dicynodontu klātbūtni vēlākos ģeoloģiskajos laikos.
Nozīme evolūcijā
Dicynodonti ir svarīgi synapsīdu evolūcijas pētījumos, jo tie demonstrē, kā terapsīdi — sinaptiskā līnija, no kuras galu galā attīstījās zīdītāji — spēja pielāgoties dažādām ekoloģiskajām nišām. Lai gan dicynodonti paši nav tieši zīdītāju priekšteči, viņu panākumi un daudzveidība atspoguļo sinapsīdu konkurētspēju un adaptīvās iespējas Permas un Triasa ekosistēmās. Grupa, kas tiešām pārauga zīdītājos, bija cynodonti, kas attīstīja vairākas zīdītāju raksturīgas iezīmes.
Kur meklēt vairāk informācijas
Ja interesē detalizētāka informācija, meklējiet publikācijas par dicynodontu anatòmiju, paleoekoloģiju un konkrētu ģinšu (piem., Lystrosaurus, Dicynodon, Kannemeyeria) pētījumiem. Daudzi jauni atradumi un pārskatītas datēšanas metodes regulāri papildina mūsu izpratni par šo augēdāju terapsīdu dzīvi un izmiršanas vēsturi.
Dinodontozaurs, viena no nedaudzajām dikodontonu ģintīm, kas pārdzīvoja perma un triasa izmiršanas periodu. Tas bija 8 pēdu (2,4 m) garš, viens no lielākajiem tā laika zālēdājiem.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir dikotodontijas?
A: Dikynodontia ir izmirušu dzīvnieku apakšgrupa, ko sauc par terapsīdiem.
J: Ar ko ēda Dicynodontia?
A: Dicynodontia bija zālēdāji, tas nozīmē, ka tie ēda augus.
J: Ko nozīmē termins "dikinodontija"?
A: Termins "dicynodont" nozīmē "divi suņu zobi", atsaucoties uz diviem ilkņiem, kas bija visiem dikinodontiem.
J: Cik veiksmīgi un daudzveidīgi bija dikinodonti?
A: Dikinodonti bija visveiksmīgākie un daudzveidīgākie no terapsīdiem, kas nav zīdītājdzīvnieki, un ir zināmas vairāk nekā 70 ģintis.
J: Kāda bija Dicynodontia ķermeņa forma?
A: Dicynodontia ķermeņa forma bija līdzīga dažiem mūsdienu zīdītāju tipiem, piemēram, cūkām un degunradžiem.
J: Līdz kuram laikam dzīvoja Dicynodontia?
A: Polijā atrastās fosilijas liecina, ka Dicynodontia dzīvoja aptuveni pirms 200 miljoniem gadu augšējā triasa periodā. Tomēr Austrālijā atrasti seši fosilo galvaskausa kaulu fragmenti liecina, ka daži Dicynodontia, iespējams, dzīvojuši līdz apmēram 150 miljoniem gadu krīta periodā reģionā, ko sauc par Gondvānas dienvidiem.
Vai Dicynodontia bija zīdītāju priekšteči?
Atbilde: Nē, dikinodontijas bija terapsīdu apakšgrupa, bet nebija zīdītāju priekšteči. Grupa, kas attīstījās par zīdītājiem, bija cynodonti.
Meklēt