Dobermanis — šķirnes apraksts, vēsture un īpašības
Dobermanis — inteliģents, uzticams un bezbailīgs sargsuņu paraugs: šķirnes vēsture, raksturs, aprūpe un audzināšana. Uzzini visu par dobermaņu īpašībām.
Dobermanis jeb dobermanis pinčers ir vidēja līdz liela izmēra suņu šķirne. Tā radusies Vācijā ap 1890. gadu. Tā tika nosaukta nodokļu iekasētāja Frīdriha Luisa Dobermaņa (1834-1894) vārdā, kurš vēlējās suni kā kompanjonu un aizsargu. Dobermaņu pinčeri ir pazīstami kā ļoti inteliģenti, uzticami un bezbailīgi suņi. Tos izmanto policijas spēkos, meklēšanas un glābšanas suņiem, sargsuņiem un kā suņus-vadītājus neredzīgiem cilvēkiem.
Izskats un standarts
Dobermanis ir elegants, muskuļots un proporcionāls suns ar gludu, īsu kažoku. Parastās krāsas:
- melna ar tumši brūnām atzīmēm,
- brūna (kastanīga / red),
- zila (sina),
- fāla (fawn / isabell).
Pieauguša tēviņa augstums plecā parasti ir 68–72 cm, šķirnes suņiem nedaudz mazāks; svars aptuveni 32–45 kg atkarībā no dzimuma un ķermeņa uzbūves. Īpaši jāņem vērā, ka tradīcijas dēļ daudziem dobermaņiem tiek apgrieztas ausis un kuce īsināta aste, taču šīs procedūras ir strīdus jautājums un daudzās valstīs aizliegtas.
Raksturs un temperaments
Dobermani ir pazīstami ar:
Inteliģenci — ātri apgūst komandas un pakļaujas mācībām.
Uzticamību un lojalitāti — cieši piesaistās saimniekam un ģimenei.
Aizsargātību — instinktīvi sargā teritoriju un ģimeni, bet labi socializēts suns neuzbruks bez iemesla.
Tie nav agresīvi pēc dabas, taču var būt piesardzīgi pret svešiniekiem. Tie vislabāk jūtas ģimenē, kur saņem gan fizisku aktivitāti, gan garīgu nodarbinātību.
Veselība un dzīves ilgums
Vidējais dobermaņa dzīves ilgums ir aptuveni 10–13 gadi. Būtiskākās veselības problēmas, uz kurām jāpievērš uzmanība:
- Dilated cardiomyopathy (DCM) — sirds izmaiņas, kas var izraisīt sirds mazspēju;
- vWD (von Willebranda slimība) — asinsreces traucējumi;
- gūžas displāzija;
- hipotireoze un retos gadījumos neiroloģiskas problēmas (piem., Wobbler sindroms);
- ādas problēmas un alerģijas.
Pēc iespējas izvēlieties audzētājus, kas veic veselības pārbaudes: sirds izmeklēšanu, gūžu rentgenu un ģenētiskos testus uz vWD un citiem nosacījumiem.
Aprūpe un kopšana
- Kājas un ķermeņa kopšana: īsais mīkstais kažoks prasa nelielu kopšanu — regulāra suka (reizēm) un vanna pēc vajadzības.
- Nagu griešana un zobu higiēna: regulāra nagu saīsināšana un zobu tīrīšana palīdz izvairīties no sāpēm un bīstamām infekcijām.
- Uzturs: kvalitatīvs barības produkts ar pietiekamu proteīna saturu, barības daudzumu pielāgojiet aktivitātes līmenim un vecumam. Dobermani ar dziļu krūtis var būt predisponēti vēdera vēdenei (bloat), tāpēc ēdienu ieteicams dot vairākās reizēs dienā un izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes 1–2 stundas pirms un pēc ēšanas.
- Vingrinājumi: ikdienas garas pastaigas, skrējiens, spēles un garīgās nodarbības ir obligātas. Dobermani ir enerģiski un garlaikojoties var izpaust nelāgu uzvedību.
Izglītošana un socializācija
Dobermanim nepieciešama konsekventa, bet pozitīva apmācība. Ieteikumi:
- sākot socializāciju jau kucēna vecumā — iepazīstināt ar dažādiem cilvēkiem, dzīvniekiem un vides situācijām,
- izmantojiet pozitīvas pastiprināšanas metodes (gardumi, slavēšana),
- nodrošiniet mentālas nodarbības — triki, sporta veidi (piem., obedience, agility, IPO/Schutzhund),
- ja nepieciešams, strādājiet ar pieredzējušu treneri vai suņu uzvedības speciālistu, īpaši, ja redzamas bailes vai agresijas pazīmes.
Piemērotība saimniecībai un ģimenei
Dobermani labi iederas pie aktīvām ģimenēm, kas spēj nodrošināt laiku, vingrinājumus un socializāciju. Tie var būt izcili ģimenes suņi — aizsargājoši, mīloši un uzmanīgi ar bērniem, taču bērniem jāiemāca cienīt dzīvnieku un pieaugušo uzraudzība ir svarīga, jo suns ir liela izmēra. Dobermanis nav labākā izvēle cilvēkiem, kuri pavada ilgstoši laiku prom no mājas vai nespēj nodrošināt vingrinājumus.
Kā izvēlēties kucēnu vai pieaugušu suni
- Izvēlieties cienījamu audzētāju ar veselības dokumentāciju un atgriezenisko saiti no iepriekšējiem īpašniekiem;
- pieprasiet, lai vecākiem veic veselības testus (sirds, gūžas, vWD);
- vērtējiet kucēna temperamentu — meklējiet sabalansētus, ziņkārīgus un draudzīgus kucēnus;
- apsveriet adopciju — pieaugušs suns jau var būt apmācīts un sociālizēts, taču pārbaude pie speciālista ir ieteicama.
Noslēgumā
Dobermanis ir daudzpusīgs, inteliģents un lojāls suns, kas vislabāk izpaužas aktīvā ģimenē vai pie cilvēkiem, kuri spēj nodrošināt mācības, vingrinājumus un sociālās mijiedarbības. Ar pareizu audzināšanu, veselības uzraudzību un mīlestību dobermanis kļūst par uzticamu kompanjonu un aizsargu.
Apraksts
Izmērs
Dobermans ir vidēji liels suns. Lai gan šķirnes standarti dažādās audzētavās un šķirnes klubos atšķiras, saskaņā ar FCI standartu suņa augums parasti ir no 68 līdz 72 cm (27 līdz 28 collas), bet The Kennel Club Apvienotajā Karalistē kā ideālo izmēru norāda 69 cm (27 collas). Suņu mātīte parasti mēra no 63 līdz 68 centimetriem (25 līdz 27 collas). Par ideālu tiek uzskatīts 65 cm (26 collas) augums.
Krāsas
Dobermaņiem ir īss gluds kažociņš, kas visbiežāk ir melns. Retāk sastopams sarkans (sarkanīgi brūns), zils vai brūnganbrūns kažociņš. Zilā un brūnganā krāsā nokrāsotiem dobermaņiem parasti ir rūsgani (sarkanīgi brūni) marķējumi uz kājām, krūtīm un galvas.
Ausis un aste
Parasti dobermaņu kucēniem ir plīvojošas ausis un gara aste. Vēl kucēna vecumā asti bieži vien saīsina ar ķirurģisku operāciju (tā saukto "docking"), kas ātri sadzīst un kucēnam nerada lielas sāpes. Ausis nogriež līdz galam, lai tās stāvētu uz augšu (to sauc par "apgriešanu"). Tas prasa ilgāku dzīšanu. Daudzi uzskata, ka ausu apgriešana nav nepieciešama, un lielā daļā Eiropas valstu tā ir nelikumīga. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs to joprojām veic, un tā ir daļa no standarta.
Temperaments
Cilvēki, kas domā, ka viņi ir tādi paši kā citi suņi vai ka bieži vien ir ļaunprātīgi un bīstami, lielākoties maldās. Tā ir taisnība, ka jebkurš suns, ar kuru slikti izturas vai par kuru nerūpējas, var kļūt bīstams. Ļaunais raksturs ir iemācīta uzvedība, un tikai daži suņi, tostarp dobermaņi, ir dabiski ļaunprātīgi. Dobermaņi var būt aizsargājoši un sargājoši vai arī mīļi un labprāt izpatikt. Lai iegūtu vēlamo temperamentu, apmācība jāsāk, kad suns ir aptuveni 8 mēnešus vecs.
Amerikāņu kanu klubs apraksta dobermanu kā"
| " | Viņš ir gatavs nekavējoties brīdināt (un atbalstīt šo brīdinājumu), taču ir arī mīlīgs, paklausīgs un uzticīgs. Šai šķirnei nepieciešama regulāra ikdienas fiziska slodze. Daži agrīnie eksemplāri bija diezgan asi un agresīvi, taču mūsdienu dobermaņu temperaments ir pakāpeniski, bet stabili mazinājies. Ne visiem dobermaņiem ir vienāds temperaments. Pareiza temperamenta dobermans pinčers ir uzticams sava saimnieka bērniem, draugiem un kompānijai. Dobermaņu pinčeri nav labi piemēroti kā audzētavas suņi vai izolēti āra suņi, kā arī nav ieteicams turēt kopā divus pieaugušus tēviņus. | " |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dobermanis?
A: Dobermans ir vidēja līdz liela izmēra suņu šķirne, kas radusies Vācijā un nosaukta nodokļu iekasētāja Frīdriha Luisa Dobermana vārdā.
Q: Kad radās dobermaņu šķirne?
A: Dobermaņu šķirne radās Vācijā ap 1890. gadu.
J: Kas bija Frīdrihs Luiss Dobermans?
A: Frīdrihs Luiss Dobermans bija nodokļu iekasētājs, kurš vēlējās suni kā kompanjonu un aizsardzību.
J: Kādas ir dažas dobermaņu īpašības?
A: Dobermaņi ir pazīstami kā inteliģenti, uzticami un bezbailīgi suņi.
J: Kādas ir dažas no dobermaņu lomām?
A: Dobermaņus izmanto kā policijas suņus, meklēšanas un glābšanas suņus, sargsuņus un neredzīgo cilvēku suņus-vadus.
J: Vai dobermaņi ir populāra šķirne?
A: Jā, dobermaņi ir populāra suņu šķirne.
J: Kā sabiedrībā uztver dobermaņus?
A: Dobermaņi tiek uzskatīti par uzticamiem, inteliģentiem un bezbailīgiem suņiem, un tos augstu vērtē kā policijas suņus, meklēšanas un glābšanas suņus, sargsuņus un neredzīgo cilvēku gidus.
Meklēt