Dobermanis — šķirnes apraksts, vēsture un īpašības

Dobermanis — inteliģents, uzticams un bezbailīgs sargsuņu paraugs: šķirnes vēsture, raksturs, aprūpe un audzināšana. Uzzini visu par dobermaņu īpašībām.

Dobermanis jeb dobermanis pinčers ir vidēja līdz liela izmēra suņu šķirne. Tā radusies Vācijā ap 1890. gadu. Tā tika nosaukta nodokļu iekasētāja Frīdriha Luisa Dobermaņa (1834-1894) vārdā, kurš vēlējās suni kā kompanjonu un aizsargu. Dobermaņu pinčeri ir pazīstami kā ļoti inteliģenti, uzticami un bezbailīgi suņi. Tos izmanto policijas spēkos, meklēšanas un glābšanas suņiem, sargsuņiem un kā suņus-vadītājus neredzīgiem cilvēkiem.

Izskats un standarts

Dobermanis ir elegants, muskuļots un proporcionāls suns ar gludu, īsu kažoku. Parastās krāsas:

• melna ar tumši brūnām atzīmēm,
• brūna (kastanīga / red),
• zila (sina),
• fāla (fawn / isabell).

Pieauguša tēviņa augstums plecā parasti ir 68–72 cm, šķirnes suņiem nedaudz mazāks; svars aptuveni 32–45 kg atkarībā no dzimuma un ķermeņa uzbūves. Īpaši jāņem vērā, ka tradīcijas dēļ daudziem dobermaņiem tiek apgrieztas ausis un kuce īsināta aste, taču šīs procedūras ir strīdus jautājums un daudzās valstīs aizliegtas.

Raksturs un temperaments

Dobermani ir pazīstami ar:
Inteliģenci — ātri apgūst komandas un pakļaujas mācībām.
Uzticamību un lojalitāti — cieši piesaistās saimniekam un ģimenei.
Aizsargātību — instinktīvi sargā teritoriju un ģimeni, bet labi socializēts suns neuzbruks bez iemesla.
Tie nav agresīvi pēc dabas, taču var būt piesardzīgi pret svešiniekiem. Tie vislabāk jūtas ģimenē, kur saņem gan fizisku aktivitāti, gan garīgu nodarbinātību.

Veselība un dzīves ilgums

Vidējais dobermaņa dzīves ilgums ir aptuveni 10–13 gadi. Būtiskākās veselības problēmas, uz kurām jāpievērš uzmanība:

• Dilated cardiomyopathy (DCM) — sirds izmaiņas, kas var izraisīt sirds mazspēju;
• vWD (von Willebranda slimība) — asinsreces traucējumi;
• gūžas displāzija;
• hipotireoze un retos gadījumos neiroloģiskas problēmas (piem., Wobbler sindroms);
• ādas problēmas un alerģijas.

Pēc iespējas izvēlieties audzētājus, kas veic veselības pārbaudes: sirds izmeklēšanu, gūžu rentgenu un ģenētiskos testus uz vWD un citiem nosacījumiem.

Aprūpe un kopšana

• Kājas un ķermeņa kopšana: īsais mīkstais kažoks prasa nelielu kopšanu — regulāra suka (reizēm) un vanna pēc vajadzības.
• Nagu griešana un zobu higiēna: regulāra nagu saīsināšana un zobu tīrīšana palīdz izvairīties no sāpēm un bīstamām infekcijām.
• Uzturs: kvalitatīvs barības produkts ar pietiekamu proteīna saturu, barības daudzumu pielāgojiet aktivitātes līmenim un vecumam. Dobermani ar dziļu krūtis var būt predisponēti vēdera vēdenei (bloat), tāpēc ēdienu ieteicams dot vairākās reizēs dienā un izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes 1–2 stundas pirms un pēc ēšanas.
• Vingrinājumi: ikdienas garas pastaigas, skrējiens, spēles un garīgās nodarbības ir obligātas. Dobermani ir enerģiski un garlaikojoties var izpaust nelāgu uzvedību.

Izglītošana un socializācija

Dobermanim nepieciešama konsekventa, bet pozitīva apmācība. Ieteikumi:

• sākot socializāciju jau kucēna vecumā — iepazīstināt ar dažādiem cilvēkiem, dzīvniekiem un vides situācijām,
• izmantojiet pozitīvas pastiprināšanas metodes (gardumi, slavēšana),
• nodrošiniet mentālas nodarbības — triki, sporta veidi (piem., obedience, agility, IPO/Schutzhund),
• ja nepieciešams, strādājiet ar pieredzējušu treneri vai suņu uzvedības speciālistu, īpaši, ja redzamas bailes vai agresijas pazīmes.

Piemērotība saimniecībai un ģimenei

Dobermani labi iederas pie aktīvām ģimenēm, kas spēj nodrošināt laiku, vingrinājumus un socializāciju. Tie var būt izcili ģimenes suņi — aizsargājoši, mīloši un uzmanīgi ar bērniem, taču bērniem jāiemāca cienīt dzīvnieku un pieaugušo uzraudzība ir svarīga, jo suns ir liela izmēra. Dobermanis nav labākā izvēle cilvēkiem, kuri pavada ilgstoši laiku prom no mājas vai nespēj nodrošināt vingrinājumus.

Kā izvēlēties kucēnu vai pieaugušu suni

• Izvēlieties cienījamu audzētāju ar veselības dokumentāciju un atgriezenisko saiti no iepriekšējiem īpašniekiem;
• pieprasiet, lai vecākiem veic veselības testus (sirds, gūžas, vWD);
• vērtējiet kucēna temperamentu — meklējiet sabalansētus, ziņkārīgus un draudzīgus kucēnus;
• apsveriet adopciju — pieaugušs suns jau var būt apmācīts un sociālizēts, taču pārbaude pie speciālista ir ieteicama.

Noslēgumā

Dobermanis ir daudzpusīgs, inteliģents un lojāls suns, kas vislabāk izpaužas aktīvā ģimenē vai pie cilvēkiem, kuri spēj nodrošināt mācības, vingrinājumus un sociālās mijiedarbības. Ar pareizu audzināšanu, veselības uzraudzību un mīlestību dobermanis kļūst par uzticamu kompanjonu un aizsargu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dobermanis?

Q: Kad radās dobermaņu šķirne?

J: Kas bija Frīdrihs Luiss Dobermans?

J: Kādas ir dažas dobermaņu īpašības?

J: Kādas ir dažas no dobermaņu lomām?

J: Vai dobermaņi ir populāra šķirne?

J: Kā sabiedrībā uztver dobermaņus?

Meklēt pēc burta