Dimetrodons: perma sinapsīds ar raksturīgo muguras buru

Dimetrodons — permas sinapsīds ar iespaidīgo muguras buru; uzzini par tā anatomiju, plēsēja lomu, buru termoregulāciju un saistību ar zīdītāju evolūciju.

Dimetrodons bija perma perioda pirmās puses (apmēram pirms 295–272 miljoniem gadu) pelikosaurs (agrīnā sinapsida). Bieži to kļūdaini uzskata par dinozauru, taču Dimetrodon pieder pie sinapsīdiem — līnijas, no kuras vēlāk attīstījās zīdītāji, un tas dzīvoja daudz agrāk nekā pirmie dinozauri.

Izskats un anatomija

Dimetrodons bija četrkājains plēsējs ar salīdzinoši īsu ķermeni, spēcīgu krūšu daļu un platākām galvaskausa formām. Galvenā ārējā pazīme ir liela muguras bura, ko veidoja ārkārtīgi izstiepti mugurkaula izaugumi (neirālie spini), bet starp tiem bija plāna āda. Galvaskausa struktūra bija augsta un izliekta, ar lieliem, dažāda lieluma zobiem, kas izvietoti gar žokļiem — no šī fakta cēlies arī ģenusa nosaukums: Dimetrodon nozīmē „divu izmēru zobs”, jo zobi bija heterodonti (atšķirīgu formu un izmēru).

Lielākā daļa fosiliju ir atrastas ASV dienvidrietumos, īpaši sarkanajās slāņās Teksasā un Oklahomā, taču Dimetrodon raduraksti zināmi arī Eiropā. Vislielākā aprakstītā suga D. angelensis sasniedza apmēram 4,6 metrus (15 pēdas) garumā, kamēr mazākās sugas, piemēram, D. teutonis, varēja būt ap 60 centimetriem (24 collas).

Buras funkcijas — teorijas un pierādījumi

Paleontologi galvenokārt uzskata, ka buru izmantoja vairākos mērķos, no kuriem visbiežāk minētie ir:

• Termoregulācija: buru varētu izmantot ķermeņa temperatūras regulēšanai — agrā rītā saulē uzņemot siltumu, bet karstumā vai ēnā to atdzesējot. Buras virsma, iespējams, bija bagātīgi apasiņota, kas ļautu strauji mainīt siltuma apmaiņu.
• Signalizācija un dzimumizvēle: buru iespējams izmantoja vizuālai komunikācijai — teritoriālām demonstrācijām, draudu rādīšanai vai piesaistei partneriem. Šo funkciju atbalsta doma, ka āda uz buras varētu būt krāsaina.
• Rezervuārs vai atbalsta struktūra: dažas alternatīvas hipotēzes piedāvā buras lomu tauku uzkrāšanā vai kā mehānisku stabilizatoru, taču šīs idejas ir mazāk plaši pieņemtas.

Dzīvesveids un ekoloģija

Dimetrodons bija lielākais un viens no dominējošiem plēsējiem savā ekosistēmā. Tas medīja dažādus laupījumus — no amfībijām un maziem rāpuļiem līdz citiem sinapsīdiem un iespējams arī lielākiem dzīvniekiem atkarībā no sugas izmēra. Seno upju deltām un līdzenumiem, kur atrastas fosilijas, raksturīgs sezonāls klimats un sarkanie slāņi, kas bija labvēlīga vide daudzām Permas sugu kopienām. Kopā ar Dimetrodon tajos dzīvoja herbīvori, piemēram, Edaphosaurus, kā arī dažādi mazi rāpuļveidīgie un amnīji.

Atklājumi un taksonomija

Pirmos Dimetrodon parastus atradumus aprakstīja 19. gadsimtā, un viens no zināmākajiem pētītājiem bija paleontologs Edward Drinker Cope. Kopš tā laika aprakstītas vairākas sugas, un fosilijas devušas plašu informāciju par morfoloģiju un iespējamajām uzvedības īpašībām.

Evolūcija un nozīme

Evolūcijas ziņā dimetrodons ir sinapsīds — sauszemes dzīvnieku grupa, no kuras laika gaitā radās zīdītāji. Tas nav tiešs mūsdienu zīdītāju priekštecis, taču sniedz svarīgu informāciju par agrīno sinapsīdu anatomiju, uzvedību un ekoloģisko lomu perma laikmeta kopienās. Studējot Dimetrodon un līdzīgus sinapsīdus, paleontologi var labāk izprast pāreju no „rāpuļiem” līdz zīdītāju priekštečiem un pārejas posmu fizioloģiskajās adaptācijās, piemēram, termoregulācijā un zobu diferencēšanā.

Kopumā Dimetrodon ir viens no atpazīstamākajiem Permas dzīvniekiem — tā izteiksmīgā buru forma un vieta ekosistēmas virsotnē padara to par svarīgu brīdi sauszemes dzīvnieku evolūcijas izpētē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dimetrodons?

J: Kur ir atrasts visvairāk fosiliju?

J: Kāda ir lielākā zināmā dimetrodona suga?

J: Kāda bija Dimetrodona galvenā pazīme?

J: Kā, pēc zinātnieku domām, tika izmantota šī bura?

J: Kādai evolūcijas pakāpei piederēja dimetrodons?

Meklēt pēc burta