Gruntsdzīvnieki (demersālas zivis): kas tās ir, īpašības un izplatība

Gruntsdzīvnieki (demersālas zivis) — uzzini par to īpatnībām, dzīvesvietu, barošanās paradumiem un izplatību Latvijas un pasaules ūdeņos.

Gruntsdzīvnieki dzīvo jūras vai ezeru dibenā vai tā tuvumā. Šo terminu parasti lieto attiecībā uz zivīm.

Tās apdzīvo jūras un ezeru gultnes, kas parasti sastāv no dūņām, smiltīm, grants vai akmeņiem. Piekrastes ūdeņos tās sastopamas kontinentālajā šelfā vai tā tuvumā, bet dziļūdens ūdeņos - kontinentālajā nogāzē vai tās tuvumā vai gar kontinentālo pacēlumu. Parasti tās nav sastopamas visdziļākajos ūdeņos, piemēram, bezdibeņa dzīlēs vai bezdibeņa līdzenumā, bet tās var atrasties ap jūras pacēlumiem un salām. Vārds "demersāls" cēlies no latīņu valodas vārda demergere, kas nozīmē nogrimt.

Grunts zivis ir grunts iemītnieki. Tās var pretstatīt pelaģiskajām zivīm, kas dzīvo un barojas tālāk no grunts atklātā ūdens slānī. Bentālo zivju filejas satur maz zivju eļļas (no viena līdz četriem procentiem), savukārt pelaģisko zivju filejas var saturēt līdz pat 30 procentiem zivju eļļas.

Kas ir gruntsdzīvnieki un kā tie atšķiras no citām zivīm?

Gruntsdzīvnieki — bieži saukti arī par demersālajām zivīm — dzīvo un lielāko daļu laika pavada pie vai uz dibena. Tie atšķiras no pelaģiskajām zivīm, kuras peld atklātā ūdenī un parasti migrē pelāģiskajos slāņos. Daļa gruntsdzīvnieku cieši saistīti ar substrātu un dzīvesvietu struktūru (smiltis, dūņas, grants, akmeņi), citi ir mobilāki un pārvietojas uz augšu barošanās nolūkos.

Īpašības un pielāgošanās

• Ķermeņa forma: daudzi gruntsdzīvnieki ir plakanāki vai ieguvuši ķermeņus, kas ļauj labi maskēties un gulēt uz dibena (piemēram, plekstes un citas platgalves). Citām sugām, piemēram, mencām, ir cilindriskāks ķermenis, bet tās izrāda pielāgojumus barošanai uz dibena, piemēram, ūsas vai spēcīgas žokļu struktūras.
• Maskēšanās un krāsojums: krāsojums bieži atbilst substrātam — smiltis, grants vai akmeņi —, kas palīdz slēpties no plēsējiem un pieglausties medījuma tuvumā.
• Veselības orgāni: daudziem gruntsdzīvniekiem ir samazināta vai pilnīgi zudusi pūslīša (bufera orgāna) funkcija, jo tie mazāk izmanto necaurspīdīgu peldošo stāvokli un vairāk atkarīgi no dibena kontaktu kontroles.
• Specifiskas adaptācijas: plakanajām zivīm (plekstes) raksturīga acu pārvietošanās uz vienu ķermeņa pusi attīstības gaitā; citiem ir ūsas vai jutīgi barokļi, kas palīdz atrast barību dūņās vai starp akmeņiem.

Barošanās, dzīves cikls un uzvedība

Gruntsdzīvnieku barošanās stratēģijas ir dažādas: daudzas sugas slēpjas un gaida piegājēju — mazos zivju vai vēžveidīgos, citi grauž vai filtrē organiskās daļiņas no sedimentiem. Reprodukcija var būt ārkārtīgi dažāda — no ikru izdalīšanas atklātā ūdenī līdz ikru pielīmēšanai pie substrāta vai olu aprūpei. Dažas sugas veido sezonālas migrācijas starp barošanās un nārsta vietām.

Izplatība

Gruntsdzīvnieki sastopami gan jūrās, gan saldūdeņos — ezeros un upēs. Jūras vidē tie īpaši bagātīgi ir piekrastes zonās un kontinentālajā šelfā, taču daļa sugu dzīvo arī dziļāk — kontinentālajās nogāzēs, ap jūras pacēlumiem un salu rajonos. Parasti tie nav raksturīgi bezdibeņa līdzenumiem, kur apstākļi un barības pieejamība var būt pārāk ierobežojoši.

Ekonomiskā un ekoloģiskā nozīme

• Ēdiena nozīme: daudzas demersālās zivis ir nozīmīgas zvejniecībā un pārtikā (vēlams atcerēties, ka to filejas parasti satur mazāk tauku nekā pelāģiskajām zivīm — tas ietekmē garšu, saglabāšanu un kulinārijas pielietojumu).
• Ecosistēmas lomai: gruntsdzīvnieki ir svarīgi bentiskās un pelaģiskās vides savienotāji — tie pārvieto enerģiju no dibena uz augstākajiem trofiskajiem līmeņiem un veicina barības ķēžu stabilitāti.

Apdraudējumi un aizsardzība

Galvenie draudi gruntsdzīvnieku populācijām ir:

• intensīva piekrastes un jūras draudzīga zveja, īpaši dibena tralēšana, kas bojā dibenu un iznīcina mājvietas;
• piesārņojums (piem., smagie metāli, organiskie piesārņotāji), kas uzkrājas sedimentā;
• klimata izmaiņu ietekme uz temperatūru, skābekļa līmeni un jūras līmeņa svārstībām;
• dzīvesvietu degradācija piekrastē — aizbēršana, aizbūvēšana un attīrīšanas darbi.

Aizsardzības pasākumi ietver jūras aizsargājamās teritorijas izveidi, zvejas kvotu noteikšanu, dibena zvejas ierobežošanu un ilgtspējīgas zvejas metožu ieviešanu.

Sugu piemēri un pētījumi

Gruntsdzīvnieku grupā ietilpst daudz un dažādas sugas — no plašām pleznveidīgām zivīm, kas guļ uz dibena, līdz aktīviem medniekiem, kas meklē barību starp akmeņiem. Zinātniskie pētījumi pēta to izplatību, blīvumu, barošanās ķēdes un reakciju uz cilvēka darbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Īsumā — gruntsdzīvnieki (demersālās zivis) ir svarīga ūdens ekosistēmas daļa ar specifiskām adaptācijām dzīvei pie dibena, būtisku lomu barības tīklos un lielu nozīmi zvejniecībā un vides aizsardzībā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir bentiskie dzīvnieki?

J: Kāda veida jūras dibenu aizņem bentiskie dzīvnieki?

J: Kur piekrastes ūdeņos sastopami bentiskie dzīvnieki?

J: Kur dziļajos ūdeņos ir bentisko sugu dzīvnieki?

J: Vai bentiskie dzīvnieki parasti dzīvo visdziļākajos ūdeņos?

J: Ko nozīmē vārds "bentisks"?

J: Ar ko bentiskās zivis atšķiras no pelaģiskajām zivīm?

Meklēt pēc burta