Dermestidae (ādgraužu dzimta): sugas, bioloģija un kaitējums
Dermestidae ir Coleoptera dzimta. Tās tautā sauc par ādas vabolēm, kājvabolēm, paklāju vabolēm vai hapras vabolēm. Pasaulē ir aptuveni 500–700 dermestīdu sugu. Pieaugušie īpatņi parasti ir 1–12 mm gari, ar apaļu, ovālas formas ķermeni, kas bieži vien ir pārklāts ar zvīņām vai sariem (setae). Dažas sugas ir spilgti krāsotas, citas — maskētas; nereti ķermeņa pārklājums veido raksturīgas plankumu vai svītru kombinācijas.
Barošanās un ekoloģiskā loma
Lielākā daļa dermestīdu ir maitēdāji, kas barojas ar sausiem dzīvnieku vai augu izcelsmes materiāliem. Tie izmanto ļoti dažādus barības avotus, tai skaitā ādu, ziedputekšņus, dzīvnieku matus un spalvas, beigtus kukaiņus un dabiskās šķiedras. Dermestīdi ir svarīgi ekosistēmā kā atrituma šķīdinātāji — tie palīdz sairst mirušiem dzīvniekiem un atbrīvot organiskās vielas atpakaļ apritē.
Dažas sugas dzīvo vai izaugno biežāk uzmanīgās vietās: tās var atrasties mirušu dzīvnieku ķermeņos, zīdītāju, putnu, bišu vai osu ligzdās. Piemēram, Thaumaglossa sugas dzīvo tikai mantižu olu apvalkos. Daudzas Trogoderma sugas ir pazīstamas kā lauksaimniecības un uzglabāto produktu kaitēkļi, kas ēd graudus un graudu produktus.
Dzīves cikls un uzvedība
Dermestīdu dzīves cikls parasti ietver olu stadiju, kāpuru, pūžņa (pupa) un pieaugušā stadiju. Kāpuri bieži ir dziļi apmatojumi — garie sari vai pūkaini otas — un tie var būt īpaši destruktīvi, jo barojas ar tekstilizstrādājumiem (vilna, kažoki), muzeju eksponātiem un sausām pārtikas precēm. Attīstības ilgums var būt ļoti mainīgs: tas atkarīgs no sugas, temperatūras un barības pieejamības (no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem, retāk — gadiem).
Kaitējums cilvēku saimniecībai un muzejiem
Dermestīdi var radīt nopietnu kaitējumu gan mājās, gan noliktavās un muzejos. Tie bojā:
- apģērbu, paklājus un mēbeles no dabīgām šķiedrām (vilna, zīds, āda);
- krātus un uzglabātas graudkopības produktus (graudi, milti, žāvētie produkti);
- muzeju eksponātus, taksidermijas priekšmetus un biologiskos preparātus.
Muzejos dermestīdus dažkārt izmanto lietderīgi: tie tiek izmantoti, lai attīrītu dzīvnieku skeletus no mīkstajiem audiem, jo pieaugušie un kāpuri noņem mīkstās daļas bez bojājumiem kauliem. Šādu darbu veic organizētas “skeletu tīrīšanas” kolonijas, kas pastāv muzeju apstākļos (dabas vēstures muzejos).
Kriminālistiskā nozīme
Mirušos dzīvniekos atrastās dzīvās vaboles un to kāpuri tiek pētīti kriminālizmeklēšanā (kriminālistikas entomoloģija). Dermestīdu sugu sastāvs un attīstības stadijas uz līķa var palīdzēt noteikt miršanas laiku, līķa pārvietošanas vēsturi vai kontaktus ar citiem vidiem.
Kontrole un profilakse
Efektīva dermestīdu apkarošana balstās uz kombinētu pieeju:
- higiēna un regulāra tīrīšana (putekļu, matu un organisko atlieku likvidēšana);
- barības avotu ierobežošana — hermētiska uzglabāšana, sausuma uzturēšana un bojāto preču iznīcināšana;
- monitorings — līmes vai feromonu slazdi, regulāras pārbaudes muzejos un noliktavās;
- termiskās apstrādes (sasalšana vai karstums) un anoksiskas procedūras muzeju materiālu dezinsekcijai; dažkārt pielieto arī ķīmiskus insekticīdus vai profesionālu deratizāciju;
- preventīvie pasākumi muzejos: izolētas tīrīšanas kolonijas skeletu sagatavošanai, regulāra kontroldezinfekcija, iepakojumu un izstāžu materiālu apsardze.
Izvēloties apkarošanas metodes, jāņem vērā sugas bioloģija, attīstības stadijas un iespējamā ietekme uz eksponātiem vai pārtiku.
Biežāk sastopamās dzimtas grupas un nozīme
Starptautiski labi zināmas kaitēkļu un muzeju lietošanā svarīgas ģintis ir, piemēram, Anthrenus, Dermestes, Attagenus, Trogoderma u.c. Lai pareizi identificētu sugu un noteiktu piemērotāko kontroli, bieži nepieciešama entomologa vai profesionāla deratizatora konsultācija.
Kopsavilkumā: Dermestidae ir neliela, bet ekoloģiski un ekonomiski nozīmīga beetļu dzimta — tiem ir gan noderīgas, gan kaitējošas lomas, un pareiza izpratne par to bioloģiju palīdz gan saglabāt muzeju kolekcijas, gan samazināt zaudējumus pārtikas un tekstilpreču uzglabāšanā.
Dermestīdu vaboles, ko izmanto cilvēka galvaskausa tīrīšanai Skulls Unlimited International, Oklahoma City, Oklahoma.
Grāmatas
- Pasquerault T. et al 2008. Répartition des espèces du genre Dermestes L. 1758 récoltés sur des cadavres humains (Coleoptera Dermestidae). L'entomologiste Tome 64 N°4 pp 221-224.
- Hinton H.E. 1945. Ar uzglabājamiem produktiem saistīto vaboļu monogrāfija. 1, 387-395 British Museum (Natural History), London. Pasaules pieaugušo un kāpuru, ģinšu un sugu atslēgas; lieliski attēli, pilnīga informācija par sugām.
- Freude H; Harde K.W. & Lohse G.A. 1979. Dermestidae. Die Käfer Mitteleuropas 6: Diversicornia (Lycidae - Byrrhidae) 1206 text figs. 367pp. Goecke & Evers. Teksts vācu valodā; Dermestidae ir 304.-327. lpp.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dermestidae?
A: Dermestidae ir Coleoptera dzimta, kas pazīstama arī kā ādas vaboles, kājvaboles, ādas vaboles, ādas vaboles, paklāja vaboles un hapra vaboles, un tajā ir 500 līdz 700 sugu.
J: Cik lieli ir dermestīdi?
A: Dermestīdi var būt līdz 1-12 mm gari.
J: Ar ko Dermestīdi pārtiek?
A: Lielākā daļa dermestīdu ir maitēdāji, kas barojas ar sausām dzīvnieku vai augu izcelsmes vielām. Tas ietver ādu vai ziedputekšņus, dzīvnieku matus, spalvas, beigtus kukaiņus un dabiskās šķiedras.
J: Kur dermestīdi var dzīvot?
A: Dermestīdi dzīvo beigtos dzīvniekos un barojas ar tiem. Citas var atrast zīdītāju, putnu, bišu vai osu ligzdās. Thaumaglossa dzīvo tikai mantižu olu apvalkos.
Vai dermestīdi var būt kaitēkļi?
A: Jā, daudzas Trogoderma sugas ir kaitēkļi, kas ēd graudus. Daudzas sugas ir arī kaitēkļi, kas var bojāt dabiskās šķiedras mājās un uzņēmumos.
J: Kāda ir Dermestīdu izmantošana kriminālizmeklēšanā?
A: Vaboles, kas dzīvo beigtos dzīvniekos, tiek pētītas kriminālizmeklēšanā (kriminālistiskajā entomoloģijā).
J: Kā Dermestīdus izmanto dabas vēstures muzejos?
A: Dermestīdus dažkārt izmanto dabas vēstures muzejos, lai attīrītu dzīvnieku skeletus.
